LFK digitālo arhīvu veido Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) LFK un sadarbības institūciju pētnieki un brīvprātīgie.

LFK izveidota 1924. gadā, kad tika sākts sistemātisks folkloras vākšanas darbs, dokumentējot folkloru, un to turpina fiksēt līdz pat mūsdienām. 2014. gadā LFK vadošās pētnieces Sanitas Reinsones vadībā tika izveidots digitāls arhīvs, lai  tiešsaistē ikvienam būtu brīvi pieejami LFK glabātie materiāli. LFK digitālais arhīvs ir ne tikai krātuve, tajā ir izstrādāta detalizēta metadatu sistēma un tekstu atlases rīki, lai tos izmantotu arī pētniecībā. LFK digitālais arhīvs ir platforma, kurā sazināties ar sabiedrību, ļaujot ikvienam līdzdarboties arhīva papildināšanā un uzlabošanā.

LFK digitālā arhīva vadītāji (deleģēti sarunu ceļā) – Sanita Reinsone (2014–2017, 2019–2020), Kristīne Pokratniece (2018), Sandis Laime (no 2021. gada). Digitālā arhīva izveidē strādājuši LFK pētnieki, studenti un brīvprātīgie, nodarbojoties ar skenēšanu, metadatu apstrādi, tekstu pārrakstīšanu, pētniecību un citiem uzdevumiem.

LFK digitālā arhīva finansējumu pamatā veido Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma “Krišjāņa Barona Dainu skapis”, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Zinātnes padomes, Valsts pētījumu programmas projekti u. c. finansējuma avoti.

Pamatkrājumā atrodami LFK glabātie folkloras pierakstu manuskripti, fotogrāfijas, audio un videoieraksti. Manuskriptu krājumu veido vairāk nekā 2270 folkloras kolekcijas, 49 Krišjāņa Barona biedrības (1924–1940) savāktās kolekcijas un Bērnu dziesmu kolekcija (1922–1930). 2024. gadā, LFK simtgadē, noslēdzās vēsturisko manuskriptu skenēšana, kuri visi pieejami tiešsaistē.

LFK krājums tiek regulāri papildināts. 2018. gadā izveidots Autobiogrāfiju krājums, kas arī iekļaujas LFK krājumā. Autobiogrāfiju krājums veidots, lai saglabātu un pētītu dažāda laika dienasgrāmatas, dzīvesstāstus un atmiņas, fiksējot dažādu paaudžu cilvēku piedzīvoto. Novadpētniecības materiālu krājumā iekļautas deviņas kolekcijas, kas saistītas ar Latvijas dzimtu vēsturi, kā arī līdzīgas tematikas atmiņas. Digitāli radītu materiālu krājums ir neliels, tajā ietverti specifisku pētījumu un LU LFMI īstenoto projektu laikā sakrātie audioieraksti, intervijas un fotogrāfijas, kā arī aptauju rezultāti. Jaunākais ir Folkloras kustības krājums, kuru veido pētījuma “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” laikā iegūtie pieraksti, fotogrāfijas un audiomateriāli.

LFK digitālais arhīvs glabā un padara pieejamus arī citu pētniecības institūciju digitalizētos krājumus vai to daļas, piemēram, Liepājas Universitātes (tagad Rīgas Tehniskās Universitātes Liepājas akadēmija) bijušā Kurzemes Humanitārā institūta glabātos ekspedīciju materiālus (1987–2012), Nacionālā mutvārdu vēstures krājuma materiālu metadatus, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju materiālus un citus. Krājumā iekļauts arī digitālais Krišjāņa Barona Dainu skapis.

Digitālajā arhīvā izstrādāta funkcionalitāte, kas ļauj kartēt un kategorizēt vienības, ir pieejams transkribēšanas rīks, vienību un failu atlase pēc dažādiem kritērijiem, tostarp kategorijām, atslēgvārdu pievienošana, sasaiste ar folkloras materiālu rādītājiem, reģistrētajiem lietotājiem – izlases veidošana. LFK digitālajā arhīvā var atlasīt atsevišķu kolekciju digitalizētos tekstus, tos lejupielādēt un izmantot pētniecībai.

Būtiska nozīme LFK digitālā arhīva pilnveidošanā ir sabiedrībai, – ne tikai precizējot informāciju, sniedzot komentārus un papildinot arhīvu ar materiāliem, bet jo īpaši svarīga ir manuskriptu tekstu pārrakstīšana. Pārrakstīšanas platforma ir iestrādāta LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv, taču speciālām tekstu pārrakstīšanas akcijām izveidota atsevišķa platforma, nodrošinot ērtāku funkcionalitāti. 2016. gadā notika pirmā sabiedrības iesaistes akcija “Valodas talka”, kurā LFK sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) Latvijas Nacionālo komisiju, atzīmējot Starptautisko dzimtās valodas dienu, aicināja ikvienu pārrakstīt folkloras tekstus, kuri līdz tam digitālajā arhīvā glabājās digitāla attēla formātā. Tekstu pārrakstīšana jeb transkribēšana nodrošina ērtākas meklēšanas iespējas. Šāds sabiedrības iesaistes veids bija veiksmīgs, – tika pārrakstīts vairāk nekā 14 000 manuskriptu lapu. Pēc tam tika rīkotas arī citas līdzīgas akcijas – “Simtgades burtnieki” (sākta 2016. gadā), kas veltīta Latvijas simtgadei, savukārt 2024. gadā tika atklāta LFK “Simtgades talka”. Iesaistoties sabiedrībai, kopumā pārrakstīts vairāk nekā 230 000 manuskriptu datņu, un pastāvīgie līdzstrādnieki to turpina darīt katru dienu. Sabiedrība ne tikai iesaistās nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanā, bet iegūst iespēju ar to brīvi iepazīties un izzināt.

Digitalizēto tekstu korpuss sniedz iespēju tos veiksmīgāk pētīt ar digitālo humanitāro zinātņu pētniecības metodēm, kā arī lietot citos pētniecības virzienos. Digitālo platformu var izmantot arī ārvalstu pētnieki un sabiedrība, jo LFK digitālā arhīva metadati tulkoti arī angļu valodā. LFK digitālais arhīvs garamantas.lv ir daļa no LU LFMI Humanitāro un mākslas zinātņu digitālās infrastruktūras humma.lv. Daļa no iniciatīvām iekļaujas arī LU LFMI sabiedriskās zinātnes virtuālajā platformā iesaisties.lv, kur meklējamas dažāda veida ar kultūras datiem un procesiem saistītas līdzdarbošanās aktivitātes.