Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) monopoluzņēmums “Melodija” publicēja tikai trīs folkloras ansambļu ierakstus: “Senie balsi. Latviešu tautas instrumentālā mūzika” (1982), “Divi duči rotaļu kopā ar “Skandiniekiem”” (1982) un “Folkloras ansamblis “Sendziesma”” (1983). Lielāka uzmanība bija veltīta etnogrāfiskajiem ierakstiem: sērijā “Latviešu folklora” iznāca trīs lielās un četras mazās skaņuplates, ārpus sērijas arī “Lībiešu folklora” (1981), cimboles ieraksts “Latviešu tautas instrumentālā mūzika” (1984) un antoloģija “Latvijas PSR muzikālā folklora” (1986). Uz “Melodijas” Latvijas nodaļas pamata izveidotā firma “RiTonis” publicēja “Latgolas dzīsmes. Latgales dziesmas” (1991) ar “Kombuļu” un “Grodu” ierakstiem un “Folkloras kopas. Klinči. Savieši” (1991).
Trimdas latvieši Hamburgā publicēja četru folkloras ansambļu – “Iļģi”, “Bizīteri”, “Sendziesma” un “Skandinieki” – izlasi “Latvian folklore. Ceļatiesi bāleliņi” (1986), kā izdevēju norādot Kultūras glābšanas biedrību (KGB). Poļu Poljazz izdeva divas ilgspēlējošās skaņuplates: Pieśni łotewskie (1989) ar “Iļģu” ierakstiem un Pieśni Latgalii (Inflant polskich) (1989) ar “Kombuļu” un “Grodu” ierakstiem.
Kustība ir atspoguļota dažās Rīgas kinostudijas filmās: “Latviešu folklora” (režisors A. Slapiņš, 1983), “Rūto saule, rūto bite” (režisors Rodrigo Rikards, 1983), “Tēvu tēvi laipas meta” (režisors Rodrigo Rikards, 1984), “Kokle” (režisore Maruta Jurjāne, 1986), “Cerību lauki” (režisors A. Slapiņš, 1988), kā arī vairākos televīzijas raidījumos.
Kustības dalībnieki izmantoja gan zinātniskās, gan populārās iepriekšējo laiku publikācijas. Jau folkloras kustības laikā Republikāniskais skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts izdeva atsevišķas Viļņa Božas folkloras materiālu brošūras skolotājiem, kā arī kopā ar A. Kumsāru sagatavoto “Novadu mūzikas folkloras vākšanas un izpētes metodes” (1983), kas bija domāta kā palīgs konkrētās vietas publicēto folkloras materiālu apzināšanai. Tika izdota Elzas Siliņas “Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” (1982), V. Muktupāvela “Dindaru, dandaru. Latviešu rotaļas un spēles” (1989), Harija Sūnas “Latviešu ieražu horeogrāfiskā folklora” (1989) un “Latviešu sadzīves horeogrāfija” (1991). E. Melngaiļa centrs publicēja V. Muktupāvela “Tautas mūzikas instrumenti Latvijas PSR teritorijā” (1987) un tematiskas brošūras “Lieldienas”, “Līgo”, “Mārtiņi” un “Ziemassvētki” (visas 1989). Topošais Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centrs publicēja skolotājiem “Ziemas svētki” (1988), “Metenis” (1989), “Apjumības” (1989), “Lielā diena” (1990), “Garā pupa” (1990) un jau 1991. gadā iesāka eksperimentālu mācību līdzekļu sēriju folklorā sākumskolai “Rudens grāmata” un “Ziemas grāmata”.