Spārnžauņi ir sīki, tārpveidīgi jūras dzīvnieki. Vairumam spārnžauņu sugu ir sēdošs dzīvesveids. Tie dzīvo caurulītēs, kas veido kolonijas. Ģints Atubaria pārstāvji ir vientuļnieki un spēj pārvietoties pa substrātu.

Spārnžauņu fosilijas zināmas kopš kembrija perioda nogulām. Atrastas ir tikai fosilizētas spārnžauņu caurulītes, bet pašu dzīvnieku, zoīdu, fosilijas nav saglabājušās. Šī iemesla dēļ ir problemātiski raksturot izmirušos spārnžauņus. Klases Pterobranchia raksturošanai pamatā tiek ņemtas mūsdienās dzīvojošās sugas. Iespējams, spārnžauņi veidojušies, vienkāršojoties kādiem pushordaiņu senčiem. Spārnžauņu kolonijas bieži līdzinās sūneņiem (Bryozoa), tāpēc savulaik tos pievienoja sūneņu tipam. 

Spārnžauņi ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Spārnžauņi ir otrmutnieki, un tiem dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) pārveidojas par anālo atveri, bet sekundārā mute veidojas vēlāk zarnu trakta pretējā galā.

Spārnžauņi ir sīki, tārpveidīgi dzīvnieki. Mūsdienās sastopamo spārnžauņu viena zoīda (koloniāla dzīvnieka) izmērs ir aptuveni 0,5–7 mm. Spārnžauņu ķermeni iedala galvas vairogā, apkaklītē un viduklī. Aiz vidukļa daļas atrodas spārnžauņu zoīda kāts. Tā galā atrodas skropstains disks, ar kuru dzīvnieki piestiprinās pie substrāta. Galvas vairogs ir plats, galā saplacināts, un tā vēderpusē atrodas mutes atvere. Galvas vairogā atrodas viens celoms, kuru ar apkārtējo vidi saista divi celomodukti. Apkakles daļā un viduklī atrodas pāra celomi. Galvas vairoga pamatnē iesniedzas notohorda, līdzīgi kā tas ir zarnelpotājiem (Enteropneusta). No mugurpuses notohordai piekļaujas sirds somiņa. Galvas vairogā atrodas dziedzeri, kas sekretē pieaugušos spārnžauņus apņemošās organiska materiāla caurulītes. Caurulītes parasti ir caurspīdīgas, no bezkrāsainām līdz tumši sarkanbrūnām. Tās var ietvert foraminiferas (Foraminifera) vai smilšu graudus. Spārnžauņu viduklī atrodas cauruļveida zarnas, kas beidzas ar anālo atveri pie apkaklītes ķermeņa mugurpusē. Spārnžauņiem rīklē ir viens pāris žaunu spraugu, piemēram, ģints Atubaria vai Cephalodiscus pārstāvjiem, bet ģints Rhabdopleura pārstāvjiem nav žaunu spraugu. Atšķirībā no zarnelpotājiem, spārnžauņu ķermenis ir īsāks, tiem ir ar skropstiņām klāti taustekļi pie apkakles, kas veicina barības pārvietošanu uz muti, cilpveida zarnu kanāls un anālā atvere.

Spārnžauņi ir šķirtdzimuma dzīvnieki, tēviņi un mātītes ir ārēji atšķirīgi. Dzimumdziedzeri atrodas viduklī. Tie ar īsiem izvadkanāliem ķermeņa mugurpusē atveras apkārtējā vidē. Spārnžauņiem ir ārējā apaugļošanās. Daļai sugu olas un pirmās kāpuru stadijas atrodas vecāku kolonijā. No olām izšķiļas plakani, skropstām klāti kāpuri. Spārnžauņu kāpuri nebarojas. Kāpuru izplatīšanās notiek īsas planktoniskās stadijas laikā. Pēc kāda laika kāpuri nolaižas uz grunts, iziet metamorfozi un sasniedz pieauguša īpatņa stadiju. Katrs kāpurs spēj veidot jaunu koloniju. Spārnžauņi vairojas arī bezdzimumiski.

Klasē spārnžauņi Pterobranchia (Lankester, 1877) zināmas aptuveni 25 mūsdienās dzīvojošas sugas. 

Spārnžauņu klasē ir daudz neskaidrību un joprojām notiek izmaiņas.

Sākotnēji Graptolithina (Bronn, 1849) bija iedalīta spārnžauņu klasē kārtas statusā. Pamatojoties uz neseniem pētījumiem, zinātnieki izdalījuši šo kārtu patstāvīgas klases līmenī. Pēdējos gados ir izveidojies uzskats, ka ģints Atubaria nosaukums nav derīgs. Mūsdienās izmirušo ģinti Yuknessia (Walcott, 1919) sākotnēji uzskatīja par pie zaļaļģēm piederošu grupu. Tikai salīdzinoši nesen to ierindoja spārnžauņu klasē.

Spārnžauņi sastopami visā Pasaules okeānā, un mūsdienās dzīvojošās sugas atrastas līdz 650 m dziļumam. Vairums spārnžauņu ir koloniāli dzīvnieki. Tie veido sazarotas mājiņas, no kurām atiet caurulītes. Kolonijas var būt krūmveida. Izņēmums ir ģints Atubaria pārstāvji, kuri neveido caurulītes, apdzīvo koraļļus un var lēnām pārvietoties pa substrātu. Kolonijas parasti ir piestiprinātas pie cietas virsmas vai jūras gultnes.

Spārnžauņi ir filtrētāji un barojas ar planktonu.

Spārnžauņiem, tāpat kā pārējiem pushordaiņiem, ir morfoloģiska līdzība ar hordaiņiem, tāpēc tiem ir būtiska loma hordaiņu evolūcijas un filoģenēzes izpētē.