Luga “Krietnais cilvēks no Sečuānas” ir viens no Bertolta Brehta trimdas perioda darbiem pēc tam, kad viņš līdz ar nacionālsociālistiskās partijas nākšanu pie varas 1933. gadā bija spiests atstāt Vāciju. Šī luga tapa, attīstot agrāk aizsāktas, bet neizstrādātas ieceres. Pie svarīgākajām no tām pieder īsluga “Prece mīlestība” (Die Ware Liebe), pie kuras B. Brehts strādāja ap 1930. gadu. Trimdas apstākļi rosināja rakstnieku atsākt darbu pie tēmas par sociālo netaisnību un nevienlīdzību. Lai gan piezīmēs lugai “Krietnais cilvēks no Sečuānas” B. Brehts norādījis, ka tās tapšanas sākums datējams ar 1938. gadu, darbs pie lugas teksta faktiski tika uzsākts 1939. gadā Zviedrijā un pabeigts 1941. gadā Somijā. Ilgo sarakstīšanas laiku izskaidro arī tas, ka pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada septembrī B. Brehts strādāja pie lugas “Kuražas māte un viņas bērni” (Mutter Courage und ihre Kinder), kuras centrā bija vēl aktuālākā kara tēma. Darbs pie lugas “Krietnais cilvēks no Sečuānas” tika noslēgts 1941. gada janvārī. Pēc tam autors tekstu izsūtīja saviem draugiem un cilvēkiem, kas varētu veicināt šī darba iestudēšanu.       

Lugas centrālais jautājums ir tas, vai krietnam cilvēkam ir iespējams dzīvot un saglabāt savu personību nelabvēlīgos apstākļos, kādi valda uz zemes. Darba sižets ir pakārtots šīs tēmas risinājumam. Uz zemes ierodas trīs no svarīgākajiem dieviem, kuru mērķis ir pārliecināties, vai uz zemes vēl ir sastopami krietni cilvēki. Tas tiek uzskatīts arī par priekšnoteikumu cilvēces turpmākai eksistencei. Situācija tomēr izrādās sarežģītāka nekā dievi paredzējuši. Sākoties lugas darbībai, kad Sečuānas provincē viņus sagaida nabadzīgais ūdens pārdevējs Vangs, trīs dievi jau ir pārliecinājušies par to, cik maz atsaucības ir cilvēkos. Arī Sečuānā, kad viņi lūdz Vanga palīdzību, lai nodrošinātu sev naktsmītni, tas izrādās ļoti sarežģīts uzdevums. Atsaucību izrāda vienīgi nabadzīgā Šen Te, un dievi, nākamajā rītā dodoties tālāk, kā pateicību par naktsmītni atstāj Šen Te tūkstoš sudraba dolāru. Ar šo naudu viņa gatavojas atvērt tabakas veikalu. Tomēr tālākā sižeta gaita atklāj, ka Šen Te labestību citi izmanto savā labā. Lai izvairītos no visu līdzekļu zaudēšanas, Šen Te ir spiesta pieņemt fiktīvu dubulto identitāti, palaikam pārģērbjoties vīrieša drēbēs un pārtopot par brālēnu Šui Ta, kurš savukārt rīkojas bargi un noteikti. Lugas darbībā šīs dubultās identitātes nepieciešamība kļūst eksistenciāla, jo tā aktualizē jautājumu, vai sabiedrībā izdzīvot iespējams, cenšoties darīt labu citiem, vai arī cilvēkam pirmām kārtām jādomā par sevi. Sižeta risinājumā šis jautājums paliek neatbildēts, un lugas finālā trīs dievi atstāj zemi, norādot, ka krietnajam cilvēkam pašam ir jāspēj rast atbilde, kā rīkoties konkrētās situācijās, lai saglabātu līdzjūtību un iecietību. Lugas epilogā viens no aktieriem ar šo jautājumu tieši vēršas arī pie publikas.    

Lugas centrālā persona ir par krietno cilvēku dēvētā Šen Te, kura atsevišķos lugas posmos, lai spētu noturēties pret apkārtējo cilvēku vēlmi viņu izmantot, pārtop fiktīvā brālēnā Šui Ta. Šķietamo morāles pretstatījumu relatīvu dara fakts, ka līdz dievu vizītei Šen Te ir bijusi prostitūta. B. Brehta daiļradē šis motīvs ir samērā izplatīts, jo tas ļauj viņam risināt to cilvēku likteni, kuru pazemojums sabiedrībā ir visaugstākajā pakāpē. Piezīmēs lugai B. Brehts veidoja Šen Te krietno un Šui Ta slikto darbu katalogu, un tas atklāj, ka Šen Te ar iegūtajiem līdzekļiem pirmkārt cenšas palīdzēt citiem, savukārt tad, kad ierodas Šui Ta, viņa mērķis ir rīkoties iespējami racionāli, lai nodrošinātu tabakas veikala un vēlāk arī nelielas tabakas fabrikas eksistenci. Tās nepieciešamība turklāt pamatota arī ar vajadzību nodrošināt iztikas līdzekļus bērnam, kura gaidībās ir Šen Te. Viens no iemesliem, kādēļ Šen Te pašai ir grūti pieņemt racionālus lēmumus, ir viņas iemīlēšanās Jang Sunā, kas ir neatvairāmi spēcīga par spīti apziņai, ka Jang Suns ar viņu manipulē. Dažādās situācijas, kurās nonāk Šen Te, kā arī pavisam atšķirīgās rakstura īpašības, kas iezīmējas brīžos, kad viņa pārģērbusies par Šui Ta, padara šo tēlu par vienu no spilgtākajiem B. Brehta daiļradē. Šen Te labi saprotas ar viņai labvēlīgo ūdens pārdevēju Vangu. Svarīgs viņas atbalsta apliecinājums ir Šen Te gatavība liecināt par labu Vangam situācijā, kad bagātais bārddzinis Šu Fu ir savainojis ūdens pārdevēja roku, tā uzņemoties atbildību, kādai nav gatavs neviens no situācijas lieciniekiem. Tomēr, tā kā Šen Te finansiālā situācija ir strauji pasliktinājusies, viņai nākas rēķināties ar to, ka tieši bārddzinis varētu būt ieinteresēts viņu finansiāli atbalstīt, un agrāko solījumu galu galā nav iespējams pildīt. B. Brehts ar lugas centrālo tēlu starpniecību un situācijām, kurās viņi nonāk, pārliecinoši atklāj, cik sarežģītos apstākļos dzīvo cilvēki un cik grūtas izvēles viņiem jāizdara. Jang Suns, kurā Šen Te iemīlas, sastopot brīdī, kad viņš gatavojas izdarīt pašnāvību, ir B. Brehta dramaturģijai tipiskais pašapzinīgais un ciniskais vīrietis, kurš ir arī kompleksu mākts, jo nav izdevusies viņa iecerētā lidotāja karjera. Jang Suns cenšas izmantot Šen Te, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, kas palīdzētu viņam tikt pie kārotās vietas. Kad, neraugoties uz Šen Te sākotnējo gatavību ziedoties un pārdot veikaliņu, to īstenot tomēr neizdodas, Jang Suns uzsāk darbu Šui Ta pārvaldītajā fabrikā, veikli attīstot savu karjeru. B. Brehts neslēpj viņa personības nepievilcīgās puses, taču uzskatāmi atklāj arī Jang Suna pašapziņu, kas ļauj viņam manipulēt ar cilvēkiem. Līdzīga aprēķinātāja ir viņa māte, kundze Janga, kura gatava uz ikvienu rīcību, kas sniegtu atbalstu viņas dēlam. Būtiski lugā ir trīs dievu tēli, kuri devušies ceļā uz zemi krietnā cilvēka meklējumos. B. Brehts tēlojis viņus gan kā grupu, gan piešķīris katram individualizētas iezīmes, atklājot pirmo dievu kā vadītāju, otro kā skeptiķi, savukārt trešajā dominē iecietība un izpratne. Citiem lugas tēliem ir vairāk epizodiska nozīme, viņu rakstura iezīmes vai nu atklājas attieksmē pret centrālajām personām darbības gaitā, vai spilgti izceltas atsevišķās situācijās, risinot lugai būtisko tēmu par krietna cilvēka eksistences iespējām vidē, kur visu nosaka nežēlīga cīņa par izdzīvošanu. B. Brehts nošķir labāko aprindu pārtikušos cilvēkus, kuri mēdz būt ar visu apmierināti, neraugoties uz skarbajiem biznesa paņēmieniem, kādus ikdienā lieto, no nabadzīgajiem, kam klājas visai grūti un kuri nereti tāpat cenšas gūt labumu negodīgā ceļā. Šajā ziņā īpaši izceļas Šen Te radinieku grupa, kuri viņu bez žēlastības izmanto.  

Darbības norises vieta ir Sečuānas provinces galvaspilsēta, kas kļuvusi puseiropeiska. B. Brehts tādējādi uzsvēris, ka literārais darbs uztverams kā līdzība. Luga ir veidota desmit ainās ar starpspēlēm, kurās atbilstoši episkā teātra principiem tiek skaidrots un komentēts notiekošais. Visas norises ievada un savā starpā sasaista ūdens pārdevēja Vanga tēls. Starpspēlēs viņš situāciju visbiežāk pārrunā ar trim dieviem. Darbība tiek risināta gan Šen Te tabakas veikalā, gan parkā, kur viņa sastopas ar Jang Sunu, gan vēlāk tabakas fabrikā, ko Šen Te ieguvusi ar bārddziņa Šu Fu atbalstu. Pēdējā aina risinās tiesas zālē. Būtiski darbības norisē ir B. Brehta lugām tipiskie songi. Viens no raksturīgākajiem ir dievu tercets finālā, kad viņi, šūpodamies uz sārta mākoņa, pamet Šen Te, lai viņa tālāk rīkotos pašas spēkiem. Turklāt šajā lugā rakstnieks diezgan bieži izmantojis principu, ka prozas teksts it kā nemanāmi pāriet dzejas vārsmās, kas vispārina izteikuma saturu. Teksta veidojumā dažviet paredzēta arī personu vēršanās tieši pie skatītājiem. Viena no spilgtām situācijām lugā ir brīdis, kad sarunu ar publiku uzsāk bārddzinis Šu Fu, kurš skaidro savu rīcību, liekulīgi cenšoties tuvināties Šen Te.          

Tēmas risinājumā nozīmīgi bija gan B. Brehta politiskie uzskati, aktīvi vēršoties pret nevienlīdzību sabiedrībā, gan viņa interese par filozofiskām un estētiskām problēmām. Būtiskas šī darba tapšanā bija zināšanas par ķīniešu klasisko filozofiju, kurā risināti eksistenciāli jautājumi. B. Brehts to dēvēja par materiālistisku ētiku pretstatā viņa apšaubītajai pilsoniskajai un kristietīgajai Rietumu sabiedrības ētikai, kas nesader ar laikmetīgajiem apstākļiem. Pēc rakstnieka domām, ētikas principiem jānodrošina cilvēka brīva eksistence saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām, saglabājot arī spēju līdztiesīgi iekļauties sabiedrībā. Šāda izpratne veidojama atbilstošas audzināšanas ceļā.

Lugas “Krietnais cilvēks no Sečuānas” pirmpublicējums bija 1953. gadā Rietumberlīnē. Latviešu valodā B. Brehta luga publicēta 1961. gadā viņa lugu krājumā “Izlase”, kuras sastādītāja bija režisore Anna Lāce (arī Anna (Asja) Lācis). Šo darbu tulkoja režisors Pēteris Pētersons.      

“Krietnais cilvēks no Sečuānas” ir viena no tām B. Brehta lugām, kuras veidojumā rakstnieks īpaši daudz domāja par episkā teātra principu daudzpusīgu un mērķtiecīgu izmantojumu. Lugai izvēlēta episka vēstījuma forma, notikumus atklājot kā hronoloģisku stāstu, ko vieno ne tikai centrālais Šen Te tēls, bet arī ūdens pārdevējs Vangs, kura stāstījums aizvien saglabā saikni ar publiku. Episkā vēstījuma principam nozīmīga ir darbības ainu un starpspēļu mija. Komentāra nolūkos B. Brehts izmantojis ne tikai starpspēles, bet arī viņa darbiem raksturīgos songus. Atsvešinājuma efekts ir tipisks arī epizodēs, kad kāda persona it kā attēlo citu cilvēku rīcību un vienlaikus pauž savu attieksmi pret to. Līdz ar Šen Te pārtapšanu par Šui Ta, kas sākotnēji paliek skatītājiem apslēpta, bet vēlāk izmantota kā atklāts spēles princips, uzsvērts atsevišķu ainu pretstatījums pēc montāžas principa, kā arī eksperimentāla pieeja raksturiem.    

Lugas “Krietnais cilvēks no Sečuānas” pirmizrāde notika 1943. gadā 4. februārī Cīrihes drāmas teātrī (Schauspielhaus Zürich). Iestudējuma režisors bija Leonards Štekels (Leonard Steckel), Šen Te lomā aktrise Marija Bekere (Maria Becker). Lugas pirmais uzvedums Vācijas teātros bija tikai 1952. gadā, kad Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR) tā tika iestudēta Frankfurtē pie Mainas. Aukstā kara apstākļos izrāde raisīja plašas diskusijas, vai B. Brehta darbu iestudēšana VFR ir pieņemama. Vēl uzskatāmāk nevēlēšanos pieņemt rakstnieka sociāli kritisko skatījumu atklāja situācija Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR), kur, neraugoties uz to, ka B. Brehts kopš 1949. gada bija teātra “Berlīnes ansamblis” (Berliner Ensemble) mākslinieciskais vadītājs Austrumberlīnē, šī luga kļuva par vienu no tiem viņa darbiem, kuri ideoloģisku aizspriedumu dēļ tika iestudēti ar lielu novēlošanos. Pirmais iestudējums VDR bija Rostokas teātrī 1956. gada janvārī. Lai gan līdz B. Brehta nāvei 1956. gadā viņa darbs uz Eiropas skatuvēm tika iestudēts 20 dažādās interpretācijās, “Berlīnes ansamblis” lugu “Krietnais cilvēks no Sečuānas” pirmo reizi uzveda tikai 1957. gadā. Nozīmīgs starptautiskajā šī darba interpretācijā bija režisora Džordžo Strēlera (Giorgio Strehler) iestudējums Milānas Mazajā teātrī (Piccolo Teatro) 1958. gadā. B. Brehta lugu režisors vēlreiz interpretēja 1981. gadā.

Lugas pirmais iestudējums uz latviešu skatuves bija 1958. gadā Dailes teātrī. Režisora Pētera Pētersona vadībā tapušais uzvedums bija viena no pirmajām B. Brehta darbu interpretācijām Padomju Savienības teritorijā pēc Otrā pasaules kara, pārvarot līdz tam valdošos ideoloģiskos un estētiskos aizspriedumus. Šen Te lomu izrādē atveidoja aktrise Dina Kuple, Jang Suna tēlotāji pārmaiņus bija Uldis Lieldidžs un Imants Adermanis, Vanga lomā dublējās Luijs Šmits un Hermanis Vazdiks. 1998. gadā luga “Krietnais cilvēks no Sečuānas” iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī Zanes Kreicbergas režijā. Šen Te lomā bija aktrise Baiba Broka, Jang Sunu atveidoja Andris Keišs, Vangu – Andis Strods.