Latvijā disktīkla zirnekļu dzimtu pārstāv viena ģints Oecobius un viena suga Oecobius navus. 

Disktīkla zirnekļu dzimtā Latvijā sastopama tikai viena ģints Oecobius un attiecīgi suga Oecobius navus (Blackwall, 1859). Pasaulē disktīkla zirnekļu dzimtā ir septiņas ģintis ar 130 sugām. Eiropā no šīs dzimtas sastopamas divas ģintis ar 21 sugu. 

Disktīkla zirnekļi tiek pieskaitīti pie tīklu veidojošajiem zirnekļiem. Tie ir izmērā mazi, bet dažas sugas var sasniegt 2 cm garumu. Ķermeņa krāsojums variē no tumša līdz gaišam ar tumšākiem plankumiem uz vēdera. Ir novērojamas tikai šai dzimtai raksturīgas pazīmes. Viena no tām ir kāju izvietojums miera pozā – kājas nav grupētas, bet stāv atstatus cita no citas (citām dzimtām novēro grupēšanos, tas ir, pirmie divi kāju pāri ir vērsti uz priekšu, pārējie divi ir vērsti uz aizmuguri). Cita raksturīga pazīme ir tā, ka starp tīmekļa kārpām atrodas ļoti izteikta anālā caurulīte, kas ir klāta ar matiņiem un veido zvaigžņveida formu. Lielākā daļa no pasaulē sastopamajiem disktīkla zirnekļiem veido tīklus, daļa brīvi klejo un ķer medījumu. Dažām sugām tīklus veido tikai mātītes.

Latvijā sastopama viena suga no disktīkla zirnekļu dzimtas. Suga Oecobius navus ir 2–2,5 mm gara ar specifisku ķermeņa formu un krāsojumu. Galvkrūtis ir gandrīz apaļas, to malas – melnas, centrā tumšāks plankums. Acu reģions ir ar melniem punktiem vai gaišs, kopskaitā astoņas acis, kas ir izvietotas pa pāriem, izņemot vidējās aizmugurējās acis, kas ir novietotas atsevišķi un ir ar sudrabainu krāsu. Krūšu vairogs – gaišs ar tumšiem laukumiņiem malās. Vēders ir dzeltenīgi brūns – vai krāsojumā līdz pelēcīgi brūnam – ar baltiem un tumšākiem plankumiem un tumšu joslu vēdera virspusē. Vēdera galā atrodas sešas tīmekļa kārpas. Malējās ir garākas par pārējām. Kājas ir īsas, dzeltenīgi brūnas, ar gaiši pelēkiem gredzeniem. Dažkārt tie nav izteikti.

Oecobius navus tiek uzskatīta par sinantropu sugu, kuras dzīvotne ir saistīta ar cilvēka mājokli. Tiek pieņemts, ka suga Eiropā virzienā no Alpiem uz ziemeļiem sastopama tikai cilvēka mājokļos vai celtnēs, savukārt citur pasaulē tā apdzīvo arī ārvidi – ir atrodama ozolu mežos, virsājos, arī zem akmeņiem dažādos biotopos. Suga tiek uzskatīta par kosmopolītisku, jo ir sastopama visā pasaulē, arī Ziemeļamerikā.

Oecobius navus veido nelielu apaļu vai zvaigžņveida tīklu, dažkārt divās atsevišķās kārtās. Tīkls ir aptuveni 3 cm diametrā. Zirneklis slēpjas zem tīkla, bet tā kājas ir savienotas ar signālpavedienu, kas stiepjas no tīkla. Tiklīdz pa tīklu sāk pārvietoties kukainis, zirneklis to jūt un dodas ķert medījumu. Zirneklis sāk ap to riņķot un reizē arī ietin tīmekļa pavedienā, lai medījums neaizbēgtu. Kā barība zirneklim kalpo gan dažādi kukaiņi, gan citi zirnekļi. Neapēsto barību zirneklis var ietīt un atstāt turpat tīklā. Iepriekš tika uzskatīts, ka savvaļā dzīvojošie zirnekļi pārtiek tikai no skudrām, bet pētījumu rezultātā tika pierādīts, ka barības objekti var būt dažādi. Aktīvi dienas tumšajā laikā. Novērots, ka tie pārvietojas ātri un nelineāri. Mātītes ir aktīvas visu gadu, tēviņi – tikai vairošanās periodā no jūnija līdz augusta beigām. Kad tēviņš atrod mātīti, tas virs mātītes tīkla izveido cauruļveida tīklu un ar kustībām mēģina pievērst mātītes uzmanību. Ja mātīte atsaucas aicinājumam, notiek pārošanās, kuras laikā vai pēc tās tēviņš var kļūt par barību mātītei. Vēlāk mātīte izveido vairākus kokonus, kurus ietin gaiši brūnā tīmeklī. Katrā no tiem ir 3–10 oliņas. Tad mātīte kokonus pamet.