Galda tenisa Latvijā pirmssākumi konstatējami 20. gs. 20. gados. Starpkaru Latvijā demokrātiskā un dinamiskā rakstura dēļ tas kļuva populārs plašā sabiedrībā. Mūsdienās galda teniss tiek spēlēts gan amatieru, gan profesionālā līmenī. Latvijā darbojas daudzi galda tenisa klubi un sporta skolas. Galda tenisa sporta veidu valstiskā līmenī pārrauga un organizē Latvijas Galda tenisa federācija (LGTF).

Galda tenisa sākums Latvijā datējams ar 1924. gadā – 1924. gada beigās vieni no pirmajiem spēles galdu uzstādīja Latvijas Sporta biedrība. Tas strauji kļuva populārs un tika spēlēts visās lielākajās sporta biedrībās (Jaunekļu kristīgā savienība, “Universitātes sports”, Armijas sporta klubs, “Makkabi”, “Strādnieku sports un sargs”, “Hakoah”, Latvijas Sporta biedrībā un citās). Jau 20. gadu beigās notika pirmie vietējie turnīri. Pirmās oficiālās sacensības Latvijā bija 1925. gada februārī Rīgas meistarības turnīrs (Rīgas čempionāts). No 1927. gada tika organizētas valsts meistarsacīkstes, kā arī sporta biedrību sacensības. Šajā laikā galda teniss bieži tika dēvēts par pingpongu. 1927. gada 5. un 6. martā Latvijas valstsvienība Rīgā aizvadīja pirmo valstu sacīksti (ar Igauniju; uzvara 6:4). 1926. gadā dibinātā Latvijas galda tenisa (pingponga) organizācijas komiteja (drīz pēc tam pārdēvēta par Latvijas Galda tenisa savienību, LGTS) 1928. gadā uzņemta Starptautiskajā Galda tenisa federācijā (International Table Tennis Federation). Otrajās Vispasaules meistarsacīkstēs jeb Pasaules galda tenisa čempionātā Latvija debitēja jau 1928. gada janvārī un vīriešu komanda ieņēma ceturto vietu. Šo rezultātu atkārtoja arī turpmākajos gados (1929, 1930, 1932, 1934). No 1932. gada LGTS bija Latvijas Sporta organizāciju savienības dalīborganizācija. LGTS sastāvā (1932) bija 13 biedrības un 11653 individuālie dalībnieki. Savienība tika likvidēta padomju okupācijas laikā 1940. gada 20. novembrī.

Padomju okupācijas laikā galda teniss, līdzīgi citiem sporta veidiem, tika iekļauts padomju sporta sistēmā. Tika rīkotas vietēja rakstura sacensības, Latvijas PSR sportisti piedalījās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) mēroga sacensībās. 60. gados Latvijas PSR sportisti guva panākumus PSRS čempionātos. Sporta veida attīstību republikas līmenī no 1950. gada organizēja Latvijas PSR galda tenisa sekcija, kas vēlāk pārtapa par Latvijas PSR galda tenisa federāciju.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā tika atjaunota LGTF. Latvija atkal kļuva par Starptautiskās Galda tenisa federācijas un Eiropas Galda tenisa savienības (European Table Tennis Union) biedri. Latvijā tiek rīkoti valsts čempionāti, komandu līgas, amatieru turnīri. Latvija tiek pārstāvēta Eiropas un pasaules sacensībās.

Par nozīmīgākiem sasniegumiem neatkarīgās Latvijas galda tenisā uzskatāmas 4. vietas pasaules čempionātos starpkaru periodā, Matīsa Burģa uzvara 2004. gada Eiropas U-15 čempionātā zēnu kadetu dubultspēlēs un viņa dalība Londonas 2012. gada olimpiskajās spēlēs. Rīga ieguvusi tiesības rīkot 2027. gada Eiropas veterānu čempionātu.

Lai nokļūtu olimpiskajās spēlēs, galda tenisistiem jāizcīna vieta īpašās kvalifikācijas sacensībās – Eiropas atlases turnīros, pasaules kvalifikācijā vai caur Starptautiskās Galda tenisa federācijas rangu. Latvijas sportistam pagaidām tas izdevās tikai vienu reizi – 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs vīriešu vienspēlēs M. Burģis pirmajā kārtā guva uzvaru, bet otrajā kārtā zaudēja.

Titulētākie sporta klubi starpkaru periodā bija Latvijas Sporta biedrība, “Hakoah”, “Makkabi” un “Universitātes sports”. Latvijas Universitātē (LU) galda tenisu sāka spēlēt 20. gs. 20. gadu beigās. Padomju okupācijas laikā Latvijas Valsts universitātes galda tenisisti bijuši daudzkārtēji uzvarētāji republikas augstskolu sacensībās (arī Latvijas PSR Universiādēs), Rīgas pilsētas čempionātos, kā arī republikas čempioni gan vienspēlēs, gan komandu sacensībās.

Pēc 2020. gada ievērojamākās klubu komandas ir Salaspils galda tenisa klubs (GTK) un GTK “Baltais” (Rīga), kas startē ne tikai Latvijas komandu čempionātos, bet arī Eiropas Galda tenisa savienības Europe Trophy sacensībās, kas ir trešais nozīmīgākais kontinentālais turnīrs klubiem Eiropas galda tenisā aiz Eiropas čempionu līgas un Eiropas Galda tenisa savienības kausa.

20. gs. 20. un 30. gados Rīgas čempionātu spēles norisinājās Ebreju sporta kluba telpās Rīgā, Merķeļa ielā 11, kas tolaik bija nozīmīgākā galda tenisa sacensību vieta Rīgā. Padomju okupācijas laikā lielākās sacensības tika rīkotas “Daugavas” sporta namā. Kopš 2014. gada lielākās sacensības notiek Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas sporta kompleksā.

Pirmajās starptautiskajās sacensībās 1927. gadā Latviju pārstāvēja Gurvičs, Rozentāls, Mordehajs (Markuss) Finbergs, bet no sievietēm – Kuzņecova-Dolgova. M. Frinbergs bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas galda tenisa izlases dalībniekiem, četrkārtējs (1927, 1928, 1929, 1930) Latvijas čempions vienspēlēs, 1928., 1929., un 1932. gada Pasaules čempionātu dalībnieks. Arnolds Ošiņš bija 1928. gada Pasaules čempionāta dalībnieks, Latvijas čempions vienspēlēs 1931., 1932. un 1933. gadā. Dimitrijs Štams par čempionu kļuva 1935., 1936., 1938., 1939. gadā. Padomju okupācijas laikā Zigmunds Kalniņš – 1961. gada PSRS vicečempions, PSRS izlases dalībnieks, vairākkārtējs Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) čempions vīriešu vienspēlēs, Uldis Eglītis septiņas reizes (1964–1966, 1968, 1969, 1980, 1982) kļuva par Latvijas PSR čempionu vīriešu vienspēlēs, 1967. gada Eiropas jaunatnes čempionāta trīs zelta godalgu ieguvējs, tai skaitā vienspēlēs, 1968. gada Eiropas jaunatnes čempionāta zelta medaļas ieguvējs zēnu dubultspēlēs. Dzintra Lūkina Latvijas PSR čempiones titulu sieviešu vienspēlēs izcīnīja 12 gadus pēc kārtas (1959‒1970). 1962. gadā Dz. Lūkina kopā ar Svetlanu Grīnbergu ieguva PSRS čempiones titulu sieviešu dubultspēlē, bet 1964. gadā Eiropas čempionātā Malmē (Zviedrijā) abas kopā ieguva bronzas medaļas. Vieni no labākiem padomju okupācijas laika spēlētājiem bija arī Aleksejs Blohins, Harijs Zuke, Lidija Apine (Kalniņa), Baibu Geinerte (Gāga), Rasma Mulda (Freiberga), Oļegs Pavļučuks. Trimdā ar labiem panākumiem dažādās līgās startēja latviešu komandas. Velta Ādmine, Ženija Marinko un Modris Žulps bija izcīnījuši Kanādas čempionu titulus un pārstāvējuši Kanādas izlasi starptautiskās sacensībās, bet Viktors Matisons pārstāvēja Austrāliju.

Sandijs Vasiļjevs ir titulētākais Latvijas sportists, dažādu medaļu ieguvējs Latvijas PSR čempionātos un Latvijas čempionātos no 1986. līdz 2025. gadam, pasaules čempions veterāniem jauktajās dubultspēlēs kopā ar Inu Jozepsoni. M. Burģis ir 2004. gada Eiropas U-15 čempionāta uzvarētājs zēnu dubultspēlēs kopā ar Čehijas pārstāvi Antonīnu Švarceru (Antonín Schwarzer). 2009. un 2011. gada Pasaules čempionātos iekļuvis pamatturnīrā, pieckārtējs (2006, 2008, 2009, 2011, 2012) Latvijas čempions vīriešu vienspēlēs. Spēlējis Vācijas Bundeslīgā klubos kā TTC Zugbrücke Grenzau un Post SV Mühlhausen. Daniels Kogans ir 2022. gada Ziemeļvalstu junioru čempionāta uzvarētājs vienspēlēs, 9. vietas ieguvējs Eiropas jaunatnes 2018. gada čempionātā kadetu dubultspēlēs, divkārtējs (2022, 2025) Latvijas čempions vīriešu vienspēlēs.

Citi nozīmīgi spēlētāji pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir Olga Kartuzova, Sabina Musajeva, I. Jozepsone, Baiba Bogdanova, Inta Ļaudupe, Gundras Rūsis, Artūrs Reinholds, Oļegs Kartuzovs, Rihards Mencis, Raimonds Lasmanis, Viktors Širokijs, Artis Kopeika, Natālija Kļimanova, Margarita Smirnova, Antra Iļķena, Elīna Kogane.

Nozīmīgākie treneri galda tenisā ir Jānis Klabis, Roberts Reimanis, Jānis Plikgalvis, Andrejs Kube, Edgars Ernestsons. Andris Nemiro ir viens no nozīmīgākajiem galda tenisa treneriem ne tikai Latvijas PSR, bet arī pārējā PSRS. Pie A. Nemiro mācīties brauca tā laika ievērojamākie PSRS galda tenisa izlases treneri. Bijis skolotājs vairākiem labiem galda tenisa treneriem: L. Apinei (Kalniņai), Viktoram Tolkačevam, Juriju Gamajunovam, Irinai Ivanovai. Par treneri strādā arī vairākkārtēja Latvijas čempione O. Kartuzova. Viņas audzēkņi kļuvuši par Latvijas čempioniem un pārstāvēja Latvijas izlasi pasaules un Eiropas čempionātos.

Andris Priedītis ir starptautiskās kategorijas tiesnesis, sporta darba organizators. Egils Puriņš ir starptautiskās kategorijas tiesnesis, pirmais Latvijas Sporta Federāciju Padomes ģenerālsekretārs (līdz 2017.gadam), LGTF prezidents. Genādijs Kartuzovs ir starptautiskās kategorijas tiesnesis, sporta darba organizators, Latvijas Republikas delegāciju vadītājs pasaules un Eiropas čempionātos. 2022. gadā viņš ieguva Rīgas pašvaldības balvu nominācijā “Par mūža ieguldījumu sportā”. I. Jozepsone ir starptautiskās kategorijas tiesnese, LGTF prezidente kopš 2017. gada, 2020. gadā kļuva par Eiropas Galda tenisa savienības viceprezidenti. Starptautiskās kategorijas tiesnese Sanita Sveile tiesājusi vairākus starptautisko sacensību pusfinālus un finālus.

Daudz uzmanības galda tenisam Latvijā veltīts Elīnas Čujanovas un Gunta Šēnhofa biogrāfiskajā grāmatā “Latvieša atzīšanās. Dzīve kā kārtis” (2020).