Jūras lodītes ir mūsdienās izmiruši dzīvnieki, kas bija sastopami paleozoja ērā. Tie bija primitīvi adatādaiņu tipa pārstāvji, kuriem mutes un anālā atvere atradās uz ķermeņa virspuses un bija vērstas uz augšu.

Uzskata, ka jūras lodītes parādījās ordovika perioda vidusdaļā pirms aptuveni 488 miljoniem gadu un izmira devona perioda beigās. Jūras lodītes ir viena no senākajām un primitīvākajām adatādaiņu grupām. Daži zinātnieki uzskata, ka tās varēja būt jūras pumpuru (Blastoidea), jūras liliju (Crinoidea) vai jūras ežu (Echinoidea) senči. Sākotnēji jūras lodītes apvienoja vienā grupā ar jūras pumpuriem, homalozojiem (Homalozoa), Rhombifera, Diploporita, Eocrinoidea un Paracrinoidea. Vēlāk šīs grupas izdalīja atsevišķi. Joprojām nav pilnībā skaidrs jūras lodīšu sistemātiskais novietojums.

Jūras lodītes bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tām bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Jūras lodītes bija otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere, bet sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā zarnu galā. Piecstarainā simetrija jūras lodītēm nebija pilnībā attīstījusies, un tās bieži bija asimetriskas. Jūras lodītēm bija iegarens, ovāls, bumbierveida, lodveida, retāk cilindrisks vai saplacināts ķermenis. To klāja dažāda izmēra, daudzstūrainas, vainagos izvietotas kalcija karbonāta plātnītes. Šīs plātnītes šuvju vietās bija savstarpēji cieši savienotas. Ķermeņa orālajā pusē atradās mutes, anālā un ambulakrālā atvere (hidropora) un dzimumatvere (gonopora). Mute atradās ķermeņa centrā, un netālu no tās bija novietota anālā atvere. Starp tām atradās hidropora un gonopora. Mutes atveri no virspuses sedza nelielas orālās plātnītes. Mute pārgāja barības vadā un tālāk viduszarnā. Zarnas bija “U” veida formas un atvērās netālu no mutes. Tikai ģints Pleurocystites pārstāvjiem anālā atvere atradās ķermeņa aizmugurē. Bieži anālo atveri sedza piramīda, ko veidoja vairākas trīsstūrveida plātnītes. Starp mutes un anālo atveri atradās hidropora jeb madreporīts un neliela dzimumatvere. Tās reizēm bija saplūdušas. Hidroporas un dzimumatveres novietojums ķermeņa augšpusē norāda uz jūras lodīšu primitīvo uzbūvi. Pārējiem adatādaiņiem šāds izvietojums novērojams tikai embrionālās attīstības laikā. Jūras lodīšu ambulakrālo sistēmu veidoja ambulakrālās rievas, kas atgāja no mutes radiāli pa ķermeņa virsmu un turpinājās nelielos, ādainos ķermeņa virsmas izaugumos – brahiolās. Parasti ambulakrālās rievas bija vienkāršas, retāk tās distāli zarojās. Reizēm šīs rievas bija vadziņu veidā uz ķermeņa virsmas vai atradās starp ķermeņa ambulakrālajām plātnītēm. Ambulakrālās rievas sedza divās rindās pamīšus izvietotas nekustīgas plātnītes. No ambulakrālajām rievām sedzošās plātnītes pārgāja uz muti un brahiolām. Dažām jūras lodīšu sugām nebija ambulakrālo rievu. Parasti jūras lodīšu brahiolas bija vāji attīstītas un posmotu izaugumu veidā pacēlās virs ķermeņa virsmas. Dažām sugām tās zarojās, dažām tās bija ar pinnulām, bet citām to nebija vispār. Jūras lodīšu brahiolas uztvēra barības daļiņas no ūdens. Brahiolas veidoja divas muguras plātnīšu rindas ar ambulakrālo rievu iekšpusē un kustīgām sedzošajām plātnītēm. Dažām jūras lodīšu sugām brahiolas bija garas un līdzinājās jūras liliju stariem. Jūras lodīšu kalcija karbonāta plātnītes, atšķirībā no pārējiem adatādaiņiem, bija daudzslāņainas un ar poru atverēm. Plātnītes veidoja ārējais – plāns, gluds un pārkaļķojies – slānis (epitēka), biezāks vidējais slānis (stereotēka), kurā atradās poras un spraugas, un ļoti plāns iekšējais (nepārkaļķojies) slānis. Pēc poru un poru kanālu uzbūves un izvietojuma plātnītēs izšķir rombu poras un dubultās poras jeb diploporas. Rombu poras bija izvietotas tādā veidā, ka romba viena puse atradās uz vienas plātnītes, bet otra puse uz blakus esošās plātnītes. Rombu poras bija izvietotas gandrīz uz visām plātnītēm (primitīvākajām jūras lodīšu sugām) vai uz plātnītēm, kas veidoja ķermeņa sānu sienas. Dažām augstāk attīstītajām jūras lodīšu sugām rombu poru skaits bija reducēts. Dubultās poras beidzās ar divām mazām, apaļām atverēm uz plātnītes ārējā slāņa virsmas vai veidoja divas aklās poras zem epitēkas slāņa. Dubultās poras bija izvietotas ovālos padziļinājumos vai arī uz izciļņiem. Iespējams, poras un kanāli pildīja elpošanas un izvadsistēmas funkcijas. Jūras lodīšu ķermenis piestiprinājās pie substrāta tieši vai ar kāta palīdzību. Ķermeņa pamatnē bija plātnīšu vainags ar locītavas virsmu kātam. Kāts parasti uz leju palika tievāks un nezarojās. Kātam bija plats centrālais kanāls, ko apņēma dažādas formas kalcija karbonāta gredzeni. Pie substrāta kāts piestiprinājās ar saknes vai saknīšu palīdzību. 

Jūras lodīšu Cystoidea (von Buch, 1846) klase:

Jūras lodītes bija sastopamas no ordovika līdz devona periodam (pirms 488–359 miljoniem gadu). Mūsdienās tās ir izmirušas. Jūras lodītes bija bentiski dzīvnieki, un vairums sugu visas dzīves laikā bija piestiprinājušās pie substrāta. Dažām sugām pieaugušie dzīvnieki bija bez kāta un brīvi gulēja uz substrāta.

Jūras lodītes bija filtrētājas un pārtika no barības daļiņām, kas ar ūdens straumi nonāca ambulakrālajās rievās un mutē. Reizēm jūras lodītes lielā skaitā apdzīvoja jūras gultni, to skeleti veidoja sakopojumus un bija iežus veidojošs faktors. Atsevišķi ordovika perioda ģeoloģiskie horizonti ir nosaukti tiem raksturīgo jūras lodīšu ģinšu vārdos. Mūsdienās jūras lodīšu fosilijas izmanto ģeoloģiskajā stratigrāfijā.