Glezniecībā A. Dronis attīstīja sev raksturīgus kompozīcijas principus, kā arī izkopa piesātinātu un niansētu krāsu paleti. Gleznu tematika ietvēra pelēkos, zaļos un brūnos toņos gleznotus portretus, Gaujas ainavas un Cēsu vecpilsētas motīvus. Pēc Otrā pasaules kara, būdams aizņemts skolotāja darbā, viņš glezniecībai pievērsās epizodiski, gleznoja reālistiski sausā manierē atbilstoši sava laikmeta prasībām un tendencēm. Līdzsvarotas formas un krāsas izjūta viņas darbiem piešķir pārliecinātību un harmoniju. A. Dronis savās gleznās ir savaldīgs toņos un otas triepienā. Darbos dominējošos brūnos, zaļos un pelēkos toņus uzsver spilgtāko dzeltenā un sarkanā toņa akcentiem detaļās А. Dronis savos darbos ir lirisks, mierīgi vērojošs un iejūtīgs gleznotājs. Tā ir nopietna, pārdomāta glezniecība аr līdzsvarotu kompozīciju, izsvērtiem krāsu laukumiem un mierīgu otas rakstu; gleznas ar savu mazliet smagnējo būtību it kā rosina domas par stabilitāti. Viņa gleznās veselīgs zemniecisks skepticisms apvienojas ar jaunatklāsmi un radīšanas vēlmi. Šādu daiļrades filozofiju A. Dronis apguva sava pedagoga Ģ. Eliasa darbnīcā.