Platā airvabole ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams Eirāzijas rietumu daļā. Pieaugušās vaboles (imago) ir 36–44 mm garas, melnas ar dzelteniem vai oranždzelteniem taustekļiem, kājām, vēderu un ķermeņa virspuses ārējo apmali. Līdzīgi kā citiem kukaiņiem, airvabolei ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Imago dzīvo (un to kāpuri attīstās) ūdenī – ezeros un dīķos.

Platā airvabole pieder pie airvaboļu Dytiscidae dzimtas airvaboļu Dytiscinae apakšdzimtas airvaboļu Dytiscus ģints. Agrākie uzticamie dati par šīs dzimtas izcelsmi ir no krīta perioda vidus Birmas dzintara, kas liek secināt, ka airvaboles ir radušās pirms vismaz 99 miljoniem gadu. Ģints Dytiscus airvaboļu fosilijas ir konstatētas aptuveni 24–25 miljonus gadu vecos terciāra perioda iežos Vācijā. Platā airvabole ir viena no lielākajām airvaboļu dzimtas un citu ūdensvaboļu sugām pasaulē.

Platā airvabole ir 36–44 mm gara un līdz 25 mm plata. Vaboles ķermenis eliptisks un dorsoventrāli saplacināts, mazliet spīdīgs, virspusē melns ar platu dzelteno vai oranžo apmali ap segspārniem, priekškrūšu vairogu, tikpat gaišu galvas priekšdaļu, kājām, taustekļiem un vēderu. Augšžokļi īsi, asiem galiem un spēcīgi. Acis lielas un izliektas. Taustekļi salīdzinoši gari, bet tievi. Priekškrūšu vairogs šķērsenisks. Segspārni tēviņiem gludi, ar dažām vāji izteiktām gareniskām punktu rindiņām, mātītēm vairāk matēti, ar biezām, dziļām gareniskām rieviņām. Kājas garas, pakaļstilbi airu veidā – ar bieziem, vidēji gariem matiem. Tēviņiem priekšējo pēdu 1.–3. posmiņi modificēti un pārveidoti par apaļiem piesūcekņiem, kurus izmanto, lai satvertu un nofiksētu mātīti pārošanās laikā. Kāpurs brīvi peldošs, ar lielu un platu galvu un lieliem, asiem žokļiem. Kāpura ķermenis galā manāmi sašaurināts, ar diviem gariem, tieviem izaugumiem – cerkām. Iekūņošanās notiek augsnē (sauszemē). Aizsardzībai no plēsējiem imago sintezē un notveršanas brīdī izdala nepatīkamu, asu smaku – īpašu aizsardzības sekrētu no iekšējo dziedzeru sistēmas.

Platā airvabole apdzīvo bagātīgi aizaugušos ezerus un dīķus, parasti uzturas to piekrastes zonā līdz dažu metru dziļumam. Latvijā platā airvabole ir galvenokārt saistīta ar dabiskiem, mezotrofiem un distrofiem ezeriem un dīķiem, kā arī vecupēm. Olas dēj dažādu grīšļu (Carex) sugu un purva purenes (Caltha palustris) kātos. Kāpuri pārtiek no maksteņu (Trichoptera) kāpuriem, 1.–2. vecuma platās airvaboles kāpuriem nav raksturīgs kanibālisms, bet tas piemīt vecākiem kāpuriem. Pilns attīstības cikls no olas līdz vabolei laboratorijas apstākļos ir 49 dienas, dabā šis cikls ilgst vienu gadu. Pieaugušās vaboles pārtiek no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem un dzīvo dažus mēnešus.

Platā airvabole ir sastopama no Centrāleiropas līdz Rietumsibīrijai un no Fenoskandijas līdz Vidusjūras reģionam. Latvijā suga sastopama izklaidus pa visu teritoriju, tomēr Kurzemē un Zemgalē atradņu skaits ir daudz zemāks. Latvijas populācijas lielums nav speciāli vērtēts. Dabiskajās ūdenstilpēs platā airvabole dzīvo vairākas desmitgades.

Latvijas populācija ir ar stabilām tendencēm. Apdraudējums ir piemērotas dzīvotnes samazināšanās to dabiskās sukcesijas un antropogēnās ietekmes rezultātā, starpsugu konkurence ar citām airvaboļu sugām un kāpuru barības objektu – maksteņu kāpuru – skaita samazināšanās. 

Platā airvabole ir Eiropas Savienības direktīvas “Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” un arī Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Eiropas mērogā sugai ir noteikta Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) kategorija VU (Vulnerable jeb jutīga suga). Latvijā suga atbilst kategorijai LC (Least Concern jeb neapdraudēta), jo Latvijas populācija ir pietiekami stabila un bez draudiem tuvākajā nākotnē. Tomēr sugas dzīvotne – dabiskās vecupes, mezotrofi ezeri un dīķi – ir saudzējama.