23.05.1895. kā savvaļnieks iestājās obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī. Pēc junkurskolas beigšanas no 23.08.1898. podpraporščiks 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, no 10.1898. – 180. Ventspils kājnieku pulkā Jelgavā. No 04.04.1899. virsnieks (podporučiks), rotas jaunākais virsnieks. 1901. un 1903. gadā ilgstoši piekomandēts pulka štābam manevru rezultātu aprakstīšanai. Poručiks (28.04.1903.), 28.05.–28.07.1903. komandējumā sapieru vienību nometnē Oranos (tagad Varēna Lietuvā). 09.1903. iecelts par bataljona adjutantu, no 1905. gada bija virsnieku apģērba veikala pārzinis. Vairākkārt rotas komandiera vietas izpildītājs. 01.–04.1905. piekomandēts Virsnieku strēlniecības skolai (Офицерская стрелковая школа) Oranienbaumā, izgāja ložmetēju kursus. 27.10.1905. pārvietots uz jaunizveidoto 29. kājnieku divīzijas 2. ložmetēju rotu Rīgā, 09.02.1907. – uz 115. Vjazmas kājnieku pulkā Rīgā, ložmetēju komandas priekšnieks. Štābkapteinis (28.04.1907.). No 1908. gada pulka sakaru komandas priekšnieks. Kapteinis (04.04.1914.). 04.1914. pēc pārcelšanas uz Intendantūras akadēmijas 2. kursu, komandēts uz armijas aprīkojuma fabrikām Maskavā, Romanovā-Borisogļebskā (tagad Tutajeva) un Kijivā to tehniskās darbības pārskata sastādīšanai. Štābkapteinis (04.1914.). Sākoties Pirmajam pasaules karam, 08.1914. mācības akadēmijā pārtrauca, komandēts Viļņas kara apgabala intendanta rīcībā, no turienes – 26. korpusa intendanta rīcībā Rīgā, sevišķu uzdevumu virsnieks (skaitoties 115. kājnieku pulka virsnieku sarakstos). 28.08.1914. korpusa intendantūras sastāvā pārvietots uz Šauļiem, no turienes pēc iebrukuma Austrumprūsijā (Vācijā) – uz Tilzīti un Kēnigsbergu (tagad Sovetska un Kaļiņingrada Krievijā) nodrošināt korpusa apgādes jautājumus. Viegli ievainots. 14.09.1914., 1. armijas daļām atkāpjoties, krita vācu gūstā starp Tilzīti un Kēnigsbergu. Ievietots karagūstekņu nometnēs. 17.10.1918. atbrīvots, atgriezās Latvijā, dzīvoja pie dzīvesbiedres ģimenes Vilces pagastā, Vilces dzirnavās.
20.12.1918. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), ieņēma dažādus saimnieciskus amatus Apsardzības ministrijas Apgādības daļā Rīgā, no 01.1919. – Liepājā. No 05.03.1919. Virsnieku dienesta kārtības, pakāpju un apbalvošanas noteikumu izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs. Pēc vienotas Latvijas armijas izveidošanas 15.07.1919. piekomandēts Armijas apgādības pārvaldei (13.11.1919. pārdēvēta par Galveno apgādības pārvaldi), apgādības pārvaldes priekšnieka palīgs. Pulkvedis-leitnants (11.12.1919.; par izdienu un nopelniem Latvijas neatkarības labā). 08.–24.08.1920. bija Galvenās apgādības pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs. 30.08.1920. iecelts arī par Apsardzības ministrijas pārstāvi paredzētajās sarunās par tirdzniecību ar Poliju. 31.12.1920. sakarā ar pārvaldes izformēšanu pārskaitīts Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļas rīcībā, 10.01.1921. – Apsardzības ministrijas Galvenā štāba rīcībā, no 02.02.1921. iedalīts štāba virsnieku papildē (rezervē). 18.04.1921. iecelts par armijas Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīga vietas izpildītāju, 31.08.1921. – par jaunformējamā Elektrotehniskā diviziona komandieri, vadīja diviziona izveidošanu. Pulkvedis (18.11.1922.). No 05.07.1924. armijas sakaru priekšnieks, pārvietots uz Armijas komandiera štābu (no 1929. gada Armijas štābā). 07.–12.1924. un 07.–12.1928. bija Kara virstiesas loceklis. No 27.10.1924. arī vācu valodas asistents virsnieku zināšanu pārbaudījumos Kara akadēmiskajos kursos. 09.–11.01.1925. – dienesta komandējumā Igaunijā (Tallinā), 18.09.–10.10.1925. – Šveicē (Cīrihē), 25.11.–01.12.1928. – Igaunijā, 27.08.–07.09.1930. – Somijā (Sortavalā, tagad Krievijā, tur saslimušā Armijas štāba priekšnieka ģenerāļa Aleksandra Kalēja pārvešanai uz Latviju). 28.05.1931. atvaļināts sakarā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu ar tiesībām valkāt karavīra ietērpu. Vēl 1932. gadā strādāja par sakaru mācības pasniedzēju Kara akadēmiskajos kursos. Piešķirta pensija, dzīvoja Rīgā un savā mājā Rīgas Jūrmalā, Jaundubultos. 04.1931. kandidēja Rīgas Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās no Saimnieciskās apvienības saraksta (netika ievēlēts). 1924.–1933. gadā darbojās Pulkveža Brieža fondā. No 1933. gada darbojās Atvaļināto virsnieku biedrībā (valdes loceklis). 07.1938. iecelts par Rīgas Atmodas draudzes valdes priekšsēdētāju, bija Rīgas Baltijas savstarpējās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs.
Vācu okupācijas laikā 1942.–1943. gadā strādāja par darbvedi Rīgas pilsētas valdē. 23.09.1944. ar dzīvesbiedri devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara dzīvoja bēgļu nometnēs Jēnā, vēlāk – Augsburgā, tad – Minhenē.
