Herberts Jākobsons starpkaru periodā bija viens no vadošajiem militārā resora tiesu sistēmas augstākajiem virsniekiem, 15 gadus ieņēma Kara tiesas priekšsēdētāja amatu.

Dzimis tirgotāja, namīpašnieka Žaņa un Minnas (dzimusi Bleževica) Jākobsonu ģimenē. Kristīts Jelgavas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā vācu draudzē, tajā darbojās ģimene. Tēvs līdz nāvei 1910. gadā bija arī sabiedrisks darbinieks. H. Jākobsons beidza Jelgavas ģimnāziju, 06.1915. beidza Maskavas Universitātes (Московский университет) Juridisko fakultāti, 09.1915.–1916. gadā uzsāka studijas Maskavas Lauksaimniecības institūtā (Московский сельскохозяйственный институт), 06.–12.1916. mācījās un beidza Aleksandra karaskolas (Александровское военное училище) saīsināto kara laika mācību kursu Maskavā.

Precējies 02.1922. ar Cecīliju Rozenu, dēls Valentīns Jākobsons – rakstnieks, tulkotājs. Ģimene 14.06.1941. izsūtīta uz Novosibirskas apgabalu, sieva atbrīvota 06.1956., dēls – 01.1958. Abi atgriezās Latvijā.

H. Jākobsons strādāja par statistiķi Viskrievijas zemstu (pašvaldību) savienības struktūrās Maskavā. Pirmā pasaules kara laikā studentu mobilizācijas gaitā 16.06.1916. iesaukts Krievijas armijā (uzreiz iedalīts karaskolā mācību kursa iziešanai). Pēc karaskolas beigšanas no 14.12.1916. virsnieks (praporščiks) 33. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Petropavlovskā, rotas jaunākais virsnieks. 12.02.–11.07.1917. pulka tiesas sekretārs. Februāra revolūcijas izraisīto procesu rezultātā bruņotajos spēkos 27.06.1917. uz trijiem mēnešiem ievēlēts par pulka komitejas locekli. Tomēr jau 18.07.1917. pārvietots uz 259. kājnieku rezerves pulku Novogradā-Volinskā. Ieradās un 07.08. iecelts par rotas jaunāko virsnieku. 31.08.1917. komandēts uz 49. armijas korpusa štābu, 04.09.1917. iedalīts 15. Somijas strēlnieku pulkā Dienvidrietumu frontē, rotas jaunākais virsnieks. 26.09.1917. piekomandēts saformētā 49. korpusa štābam, korpusa tiesas sekretārs. No 11.1917. korpusa štāba kasieris, korpuss izvietots Novgorodas guberņā. 03.03.1918. atvaļināts no armijas. Dzīvoja Mšinskas dzelzceļa stacijā Lugas apkārtnē, nodarbojās ar zemkopību. 15.07.1918. ar bēgļu ešelonu devās uz vācu karaspēka okupēto Latviju, 25.07. atgriezās Jelgavā. 01.12.1918.–01.01.1919. Jelgavas pilsētas policijas sekretārs. Padomju varas laikā 10.02.–18.03.1919. “tautas tiesas” izmeklēšanas tiesnesis (izmeklētājs) Jelgavā. 20.03.1919. Jelgavā iestājās Anatola Līvena komandētajā landesvēra Krievu nodaļā, kaujās ar Padomju Latvijas armiju 24.03. ievainots labajā rokā. Nodaļai aizbraucot uz Krievijas Ziemeļrietumu Brīvprātīgo armiju Igaunijā, 16.07.1919. izstājās no tās, dzīvoja Jelgavā bez nodarbošanās.

16.08.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā (leitnants), Latvijas Kara tiesas prokurora palīgs (kara tiesu iestādes Apsardzības ministrijas pakļautībā). Kauju laikā ar Rietumu brīvprātīgo armiju 08.10.1919. Rīgā iestājās saformētajā virsnieku rotā, kuras sastāvā 09.–10.10. naktī piedalījās Daugavas koka tilta aizstāvēšanā. 12.–20.10. komandējumā Cēsīs mobilizēto karavīru apmācīšanai, 01.–07.11.1919. Valmierā, kara tiesu resora pārstāvis sevišķajā komisijā politisko lietu izskatīšanai. Virsleitnants (03.1920.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). 01.–21.07.1920. Kara tiesas prokurora vietas izpildītājs. No 24.09.1920. Kara tiesas loceklis (tiesnesis). 28.02.1922. iecelts par kara virsprokurora un Kara tiesu pārvaldes priekšnieka palīgu. No 14.02.1924. Kara tiesas priekšsēdētājs, no 11.04.1924. arī Kara tiesas pārstāvis “Dažu krimināllietu revīzijas komisijā” (līdz tam no 26.09.1921. – pārstāvja vietnieks). Kapteinis (17.11.1924.), pulkvedis-leitnants (18.11.1927.). 01.05.1933. Kara tiesu pārvalde izformēta. Pulkvedis (18.11.1934.). 01.02.1939. Kara tiesa pārdēvēta par Armijas tiesu. Pasniedza kara tiesību priekšmetus militārajās mācību iestādēs. Kopš studiju laika Maskavā bija akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs.

Pēc valsts okupācijas 31.08.1940. kara tiesu iestādes izformētas. 01.10.1940. atvaļināts “kā neieskaitīts Sarkanajā armijā”. Dzīvoja Rīgā, Alberta ielā 4, strādāja zīda audumu fabrikā “Latrekords”, plānotājs. 14.06.1941. apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas apgabalā, Krievijā. Miris pirms sprieduma pasludināšanas.

Par dienesta nopelniem Latvijas armijā H. Jākobsons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.