Banfijas bija sastopamas tikai kembrija periodā un izmira tā beigās. Banfijas bija jūras iemītnieki ar divdaļīgu ķermeni, kas bija pielāgots kustībai ūdenī un virs jūras gultnes. Tās bija divpusēji simetriski dzīvnieki ar augstāku organizācijas pakāpi nekā radiāli simetriskajiem dzīvniekiem.

Banfiju fosilijas ir atrastas salīdzinoši nedaudz to mīkstā ķermeņa dēļ. Uzskata, ka banfijas veidojās kembrija sprādziena laikā kembrija perioda sākumā, kad īsā ģeoloģiskajā periodā parādījās daudzveidīgas jaunas dzīvnieku grupas. Banfiju anatomija ir neparasta un atšķiras no mūsdienās dzīvojošo dzīvnieku uzbūves. Uzskata, ka banfijas ir agrīna divpusēji simetrisko dzīvnieku evolūcijas līnija. Banfiju radniecība un sistemātiskais novietojums joprojām ir neskaidri.

Banfijas bija divpusēji simetriski dzīvnieki, un tām bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Banfijas bija otrmutnieki, un tām dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Banfiju morfoloģija zināma galvenokārt no ģints Banffia fosilijām. Banfijām bija izteikta divpusējā simetrija, labi definēta priekšējā-aizmugurējā ass un muguras un vēdera daļas. Tādējādi banfijas bija ar augstāku organizācijas pakāpi nekā radiāli simetriskie dzīvnieki. Banfiju ķermenis bija 5–20 cm garš un iedalīts divās daļās. Tā priekšējā daļa bija plata, sāniski nedaudz saplacināta, ovāla vai maisveida un aizņēma aptuveni no vienas trešās daļas līdz pusei no kopējā ķermeņa garuma. Ķermeņa priekšējai daļai parasti nebija izteiktu segmentācijas pazīmju, un to klāja elastīga, gluda kutikula. Banfiju ķermeņa priekšējā daļā bija sekundārais ķermeņa dobums (celoms), kurā atradās iekšējie orgāni. Celoma šķidrumā pārvietojās barības vielas un notika gāzu apmaiņa. Banfiju ķermeņa priekšgalā atradās neliela mutes atvere, kurai nebija žokļu vai citas košļāšanas struktūras. Visticamāk, ar muti banfijas uzņēma suspendētas organiskās daļiņas vai sīkus jūras organismus. Dažās fosilijās atrastas krokveida struktūras ap muti, kas varēja palīdzēt ūdens plūsmas regulēšanā. Aiz mutes atradās rīkle, zarnu kanāls un anālā atvere ķermeņa aizmugurējā galā. Zarnu kanāls stiepās visa ķermeņa garumā un bija salīdzinoši plats. Dažām fosilijām ir konstatēti zarnu kanāla sānu izaugumi. Uzskata, ka tie palielināja zarnu virsmu, tā uzlabojot barības vielu uzsūkšanos, un tajos varēja uzkrāties barības vielu rezerves. Banfijām specializēta elpošanas sistēma nav atrasta. Gāzu apmaiņa varēja notikt caur visu ķermeņa virsmu. Ķermeņa priekšējās daļas sienas bija plānas un labi apasiņotas. Ķermeņa priekšējā daļā atradās vairākas struktūras, kuras uzskata par rīkles spraugām, žaunu atverēm vai filtrācijas kamerām. Nav atrastu pazīmju, kas liecinātu par asinsrites sistēmas klātbūtni banfijām. Iespējams, tām nebija sirds un ķermeņa šķidrumi pārvietojās celomā. Iespējams arī, ka vielu transports notika difūzijas ceļā. Banfiju fosilijās nav atrastu pazīmju par nervu sistēmu, bet uzskata, ka ķermeņa priekšgalā atradās nervu gangliji. Banfiju ķermenis bija nedaudz savērpts pa labi, ko uzskata par pielāgojumu, lai varētu ierakties substrātā. Ģints Banffia pārstāvjiem nebija žaunu spraugu kā citiem vetulikoliju tipa pārstāvjiem. Atšķirībā no citiem banfozojiem, A formai (neaprakstītajai sugai) bija sklerotizēta čaula. Tā kā banfiju gadījumā nav izdevies atrast ekstremitātes vai acis, uzskata, ka tām bija vienkāršs dzīvesveids. Banfiju ķermeņa aizmugurējā daļa bija gara, šaura un ar lielu segmentu skaitu. Katrs segments veidoja gredzenveida joslu. Segmenti bija labi saskatāmi, vienkāršas uzbūves un vienveidīgi. Tie savā starpā bija elastīgi savienoti, tādēļ ķermenis varēja izliekties sāniski. Ķermeņa aizmugurējā daļā atradās gareniskie muskuļi, kas nodrošināja ķermeņa saliekšanos un peldēšanas kustības. Aizmugurējās daļas gals pakāpeniski sašaurinājās un beidzās ar nelielu anālo atveri. Ķermeņa aizmugurējai daļai nebija spuru vai citu izaugumu. Uzskata, ka banfijas varēja lēni peldēt vai dreifēt. Pieņemts, ka banfijas vairojās dzimumiski un ka tām bija ārējā apaugļošanās, tomēr pierādījumi fosilijās nav atrasti.

Banfiju kārta Banffiata (Aldridge, Hou, Siveter, Siveter, Gabbott, 2007)

            1) dzimta Banffiidae (Caron, 2006)

                        1) ģints Banffia (Walcott, 1911)

                                    Banffia constricta (Walcott, 1911)

                                    Banffia episoma (Conway Morris, Selden, 2015)

                        2) ģints Heteromorphus (Luo, Hu, 1999)

                                    Heteromorphus confusus (Chen, Zhou, 1997) [? = H. longicaudatus (Luo, Hu, 1999)]

                                    A forma, pašreiz neaprakstīta suga

Sākotnēji ģinti Banffia pieskaitīja pie posmtārpiem (Annelida). Vēlāk tās mēģināja attiecināt uz posmkājiem (Arthropoda), tomēr, tā kā fosilijās nav atrastu liecību par ekstremitātēm, tās nav posmkāji. Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka, iespējams, Banffia ir tunikātu (Tunicata) māsas grupa.

Svarīgākās banfiju fosilijas atrastas Britu Kolumbijā (Kanādā) un Ziemeļamerikas rietumu daļā, arī Ķīnā. Nosaukuma daļa Banff cēlusies no Albertas provinces Banfas pilsētas, kur atrastas banfiju fosilijas.

Banfijas apdzīvoja seklas, siltas kontinentālo šelfu jūras, kur uzturējās uz jūras gultnes vai tās tuvumā. Kārtas pārstāvji dzīvoja kembrija periodā pirms aptuveni 525–500 miljoniem gadu un līdz kembrija perioda beigām izmira.

Banfijas, iespējams, bija aktīvas filtrētājas vai barojās ar bentosu. Banfijas palīdz izprast agrīno daudzšūnu dzīvnieku attīstību, tām ir nozīme paleontoloģijas un dzīvnieku evolūcijas pētījumos. Banfiju neparastā uzbūve liecina, ka agrīnajā evolūcijā eksistēja daudz lielāka ķermeņu formu daudzveidība un attīstības virzieni nekā mūsdienās.