Krievu formālisma idejas aizsākās studentu un jauno pētnieku interešu grupās. 1915. gadā tika nodibināts Maskavas lingvistiskais pulciņš (Московский лингвистический кружок), kurā darbojās vēlāk plaši pazīstamie valodnieki Romāns Jakobsons (Роман Осипович Якобсон), Pjotrs Bogatirevs (Пётр Григорьевич Богатырёв), Grigorijs Vinokurs (Григорий Осипович Винокур) un citi. 1916. gadā Pēterburgā aizsākās “Dzejas valodas pētnieku biedrības” jeb OPOJAZ (Общество изучения Поэтического Языка, ОПОЯЗ) darbība, pievēršoties literatūras poētikas izpētei. Biedrībā apvienojās jaunie literatūrzinātnieki Viktors Šklovskis (Виктор Борисович Шкловский), Boriss Eihenbaums (Борис Михайлович Эйхенбаум), Jurijs Tiņanovs (Юрий Николаевич Тынянов), Osips Briks (Осип Максимович Брик), Boriss Tomaševskis (Борис Томашевский) un valodnieks Ļevs Jakubinskis (Лев Петрович Якубинский).
Katrā pulciņā pastāvēja atšķirīgi uzskati, taču jaunos pētniekus, no kuriem lielākā daļa tobrīd bija sasnieguši vien divdesmit divus gadus, saistīja jaunās teorētiskās atziņas lingvistikā un filozofijā. Tas ļāva oponēt romantisma un īpaši simbolisma estētikai, kas gadsimtu mijā spēcīgi ietekmēja izpratni par literāra teksta analīzi. Formālistu mērķis bija atrast metodi, ar kuras palīdzību risināt poētikas problēmas, izmantojot šveiciešu valodnieka Ferdināna de Sosīra (Ferdinand de Saussure) lingvistiskos pētījumus un vācu filozofa Edmunda Huserla (Edmund Gustav Albrecht Husserl) atziņas fenomenoloģijā.
Formālisti uzskatīja, ka literatūras veidi (īpaši dzeja un proza) vispirms ir domāšanas un izziņas veids. Forma ir būtiskāka par saturu. Ar šo apgalvojumu formālisti sevi pretnostatīja iepriekšējai krievu filologu paaudzei, kas uzsvēra satura (idejas, realitātes kategorijas, psiholoģisko u. c. aspektus) nozīmību literāra darba tapšanā.
Krievu formālisti bija pārliecināti, ka jauni izteiksmes līdzekļi un mākslinieciskie paņēmieni veicina arī jauna satura ienākšanu literatūrā. Literārā avangarda virzieni 20. gs. sākumā strauji mainīja izpratni par literatūru. Striktais satura un formas dalījums vēlākajos uzskatos tika mazināts. Visspēcīgāk topošos valodniekus un literatūras teorētiķus ietekmēja krievu futūristu dzejas poētika, kas tika dedzīgi apspriesta pirmajās abu pulciņu sanāksmēs. Tikšanās organizēja reizi nedēļā, apspriežot jaunākos notikumus literārajā dzīvē un pievēršoties katra dalībnieka veiktajiem pētījumiem.