Gundegas iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Lielupes ielu ar Stūrmaņu ielu. Tai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Kalējs ir amatnieks, kas specializējas metāla kausēšanā, apstrādē un formēšanā, radot lietas no dzelzs, tērauda vai citiem metāliem.

Gundegas iela ir antroponīmisks toponīms, jo Gundega ir vācu valodas izcelsmes sieviešu personvārda Kunigunda latviešu valodas adaptācijas forma.

Sākotnējais ielas nosaukums bija Kalēju iela. Rīgā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Gundegas ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo Kalēju ielas nosaukumu Rīgas statistiskajā rajonā – Vecpilsētā (mūsdienās Vecrīga). Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 20 gruntsgabalos. Otrā pasaules kara laikā (nacistiskās Vācijas okupācijas periodā) pēc būtības saglabājās iepriekšējais nosaukums – Gundegas iela (Kunigundenstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.

Iela no Lielupes ielas un Brūžu ielas sateces līdz Stūrmaņu ielai. Ielas garums ir 588 metri. Segums – jaukts, dažādos periodos klāts asfaltbetons, grants un šķembu segums, savukārt posmā no Gundegas ielas Nr. 3 līdz savienojumam ar Stūrmaņu ielu saglabājies autentisks 19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma bruģakmens segums.

Gundegas ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. pirmās un otrās puses vienģimeņu māju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā.

Arī šajā apkaimes daļā lielākoties norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).