Kaņepju iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā daļā un savieno Gundegas ielu un Mencu ielu. Tai raksturīga 20. gs. pirmās un otrās puses vienstāvu un divstāvu vienģimeņu māju apbūve, galvenokārt koka vai kombinētā konstrukcijā. Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Kaņepe ir viengadīgs augs, kas pieder kaņepju dzimtai (Cannabaceae) un tiek izmantots gan rūpniecībā, gan pārtikā un medicīnā.

20. gs. sākumā ielas nosaukums bija Baložu iela. Rīgas administratīvajā teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Kaņepju ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo ielas nosaukumu Rīgas pilsētas statistiskajos rajonos – Āgenskalns un Zasulauks. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 17 gruntsgabalos. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodā nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Kaņepju iela (Hanfstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi.

Starpkaru periodā ielas trase veda no Lielupes ielas pāri Gobas ielai līdz Mencu ielai. Pēc Otrā pasaules kara tika likvidēts ielas posms starp Lielupes ielu un Gundegas ielu.

Mūsdienās iela savieno Gundegas ielu un Mencu ielu. Tās garums ir 565 metri, segums – jaukts, grants un šķembu, dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Kaņepju ielai, līdzīgi kā citām Bolderājas apkaimes centrālās, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļas ielām, ir raksturīga vienstāvu un divstāvu 20. gs. pirmās un otrās puses vienģimeņu māju apbūve, bieži koka vai kombinētā konstrukcijā. Ielā pārsvarā norisinās pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana, nelieli būvniecības projekti un lokāli infrastruktūras uzlabojumi, nevis intensīvs apbūves blīvuma pieaugums.

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļoti Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).