Tekstilnieku iela atrodas Bolderājas apkaimes centrālajā un dienvidrietumu daļā un ir Velkoņu ielas pagarinājums no Ķemmdziju ielas, kas beidzas strupceļā. Ielai raksturīga 19. gs. beigu industriālā un 20. gs. pirmās un otrās puses dzīvojamā apbūve.

Tekstilnieki ir speciālisti, kas profesionāli nodarbojas ar tekstilmateriālu izstrādi, apstrādi un māksliniecisku vai funkcionālu pielietojumu.

Ielas fragments ar savu sākotnējo nosaukumu Fabrikas iela avotos minēts vēl pirms 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemtā likuma, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija vienā gruntsgabalā. Otrā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas okupācijas periodā, ielas nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Fabrikas iela (Fabrikstraße). Padomju otrreizējās okupācijas periodā, 1963. gadā, pārdēvēta par Tekstilnieku ielu.

Ielas izveidošanās ir cieši saistīta ar 1884. gadā dibināto Alfrēda fon Hertviga (vācu Alfred von Hertwig, krievu Альфред фон Хертвиг) un Eduarda Peitāna (vācu Eduard Peitann, krievu Эдуард Пейтан) džutas un linu vērpšanas un aušanas fabriku.

1. gruntsgabalā 19. gs. beigās tika uzceltas tuvējās A. fon Hertviga un E. Peitāna linu un džutas fabrikas īpašnieku un administrācijas dzīvojamās koka ēkas.

Fabrikas teritorijā 20. gs. 30. gadu otrajā pusē darbojās akciju savienība “Latvijas ķemmdziju vērptuve”. Padomju otrreizējās okupācijas periodā, līdz 20. gs. 80. gadiem, teritorijā atradās Latvijas ķemmdziju ražošanas apvienības galvenais uzņēmums – Ķemmdziju vērpšanas fabrika. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, līdz 20. gs. 90. gadu vidum, teritorijā atradās “Rīgas tekstils” pirmā filiāle.

Starpkaru periodā ielā atradās akciju sabiedrība “Bolderājas ēvelēšanas un kokrūpniecības zāģētava”, kuru ar Buļļupi savienoja kanāls baļķu transportēšanai. Aizbērtā kanāla vietā pēc Otrā pasaules kara tika ierīkota Velkoņu iela. Līdz 20. gs. 30. gadu beigām darbojās Voldemāra Hertviga kokapstrādāšanas fabrika un tās darbinieku bērniem paredzēta pirmsskolas izglītības iestāde.

Mūsdienās iela turpinās no Keramikas ielas, šķērsojot Silikātu ielu līdz Ķemmdziju ielai, kur tā pāriet Velkoņu ielā. Tās garums ir 566 metri, segums – dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Tekstilnieku iela atrodas paralēli dzelzceļa līnijai Zasulauks–Bolderāja. Tai raksturīga 19. gs. beigu industriālā un 20. gs. pirmās un otrās puses dzīvojamā apbūve. Apbūves dinamika pēdējās desmitgadēs bijusi lēna, notiek pakāpeniska dzīvojamo māju atjaunošana un nelieli infrastruktūras uzlabojumi.

Tekstilnieku ielā Nr. 15 atrodas reģiona nozīmes kultūras piemineklis – 20. gs. sākuma parka paviljons (aizsardzības Nr. 8735). Saglabātības stāvoklis – neapmierinošs.

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).