Mulgi pieder urāliešu valodu saimes Baltijas jūras somu valodu atzaram kā viena no dienvidigauņu valodām. No valodniecības viedokļa tas ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem līdzās tartu, veru un seto dialektiem. Taču kā vietējās identitātes izpausmi paši runātāji savu runas veidu sauc par valodu, nevis par dialektu. Mulgi dialekts atšķīrās no senās dienvidigauņu cilšu valodas jau 1. tūkstošgades beigās.

Mulgi dialekts pieder pie urāliešu valodu virssaimes somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupas dienvidigauņu valodas dialektiem. Tas ir izveidojies no dienvidigauņu valodas, tāpat kā veru, seto, tartu, Krāsnas igauņu, Ludzas igauņu un leivu dialekti.

Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem mulgi dialektam ir aptuveni 14 000 runātāju, no kuriem vairāk nekā 70 % ir vecāki par 50 gadiem, savukārt 0–14 gadu vecuma grupā ir tikai 260 runātāju. Tādējādi mulgi dialektu galvenokārt vēl runā tā sauktā vecvecāku paaudze, un bērniem tā vairs netiek aktīvi nodota. Visi mulgi dialekta runātāji ir bilingvāli, runājot gan igauņu, gan mulgi dialektā. Mulgi dialekts pārsvarā tiek lietots ģimenes lokā, bet publiskajā telpā to izmanto reti. Ikdienā aktīvo runātāju skaits ir neliels; lielākā daļa dzīvo Dienvidigaunijas lauku reģionos, taču runātāji ir sastopami arī Tallinā un Tartu.

Salīdzinājumā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem mulgi dialekta pratēju skaits ir pieaudzis. Toreiz mulgi dialekta prasmi norādīja aptuveni 10 000 cilvēku. Pēc valodnieku domām dialekta pratēju pieaugums nāk no lielākas apzināšanās, nevis valodas prasmes pieauguma dēļ.

Mulgi dialekts pēdējos gadsimtos ir ticis runāts Dienvidigaunijā (Hallistes, Karksi, Tarvastu, Paistu un Helmes novados), taču agrāk dienvidigauņu valodas (tostarp mulgi dialekta) areāls sniedzās tālāk uz dienvidiem – Ziemeļlatvijā, Rūjienas apkārtnē un līdz pat Burtnieku ezeram.

Igauņu valodniecībā pēdējās desmitgadēs par dominējošu ir kļuvusi izpratne, ka dienvidigauņu valoda ir patstāvīga valoda, nevis igauņu valodas dialekts. Mulgi, kā arī veru, seto, un tartu ir kādreizējās dienvidigauņu valodas mūsdienu pēcteces. Toties Igaunijas valsts valodas politika ir balstīta uz senāku dialektu pētīšanas tradīciju, pēc kuras mulgi tiek uzskatīts par igauņu valodas dialektu.

Lai gan līdz 20. gs. papildus ziemeļigauņu rakstu valodai (Tallinas valodai) tika izmantota arī dienvidigauņu rakstu valoda (Tartu valoda), Mulgimā skolās un baznīcās izmantota galvenokārt ziemeļigauņu rakstu valoda. Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā un igauņu literārās valodas nostiprināšanās skolās sāka ierobežot mutisku vietējo valodu lietošanu. Laika gaitā vietējo valodu sāka uzskatīt par kļūdainu un neizglītoto cilvēku valodu. Padomju okupācijas laikā šīs tendences pastiprinājās un novirzi no literārās valodas uzskatīja par kļūdu.

Mulgi dialektam nav standartizētas literārās valodas, taču tam ir sava ortogrāfija un rakstu tradīcija, ko izmanto mulgi dialekta laikrakstā Üitsainus Mulgimaa un citos izdevumos. Ortogrāfijas pamatā ir igauņu literārās valodas pareizrakstība, un tajā tiek lietots latīņu alfabēts. No diakritiskajām zīmēm mācību materiālos un vārdnīcās tiek izmantota palatalizācijas zīme (´), taču parastajā ortogrāfijā to neatzīmē.

Kopš 20. gs. beigām vietējā kultūra un valoda interesentu rindās ir kļuvušas prestižākas. Darbojas Mulgi kultūras institūts (Mulgi Kultuuri Instituut), kas nodarbojas ar vietējās valodas un kultūras pētniecību, saglabāšanu un attīstīšanu. Institūta vadībā mulgi dialektā tiek izdotas grāmatas un periodiskie izdevumi. Pēdējās desmitgadēs ir izstrādāti vairāki mulgi dialekta mācību līdzekļi. Četras reizes gadā iznāk avīze mulgi dialektā Üitsainus Mulgimaa. Nacionālajos plašsaziņas līdzekļos mulgi dialekta lietojums ir margināls: kopš 2005. gada Igaunijas sabiedriskajos medijos reizi nedēļā ir piecu minūšu radioraidījums mulgi dialektā.

Lai popularizētu un mācītu mulgi izloksni, Mulgimā bērnudārzos tiek organizētas valodas ligzdas, skolotāji tiek apmācīti runāt mulgi dialektā, kā arī darbojas mulgi dialekta pulciņi. Vietējās valodas mācīšana nav obligāta, tā ir atkarīga no skolas vadītāja un kopienas iniciatīvas. Mulgi dialektu iespējams apgūt arī Tartu Universitātes Viljandi kultūras akadēmijā (Tartu Ülikooli Viljandi kultuuriakadeemia).

Lai gan mulgi dialekta pamats ir dienvidigauņu valoda, tās areāla atrašanās ziemeļigauņu valodas robežzonā ir veicinājusi mulgi dialekta lielāku tuvību ziemeļigauņu valodai. Mulgi dialektam ir arī kopīgas iezīmes ar lībiešu valodu, īpaši ar Ziemeļlatvijā runāto Salacas lībiešu valodu.

Iekšēji mulgi dialekts iedalās trīs paveidos: rietummulgi, kas ir arhaiskākais mulgi paveids; austrummulgi, kas ir inovatīvāks un piedzīvojis spēcīgāku ziemeļigauņu valodas ietekmi; un Helmes paveids, kas vislabāk saglabājis senās dienvidigauņu valodas iezīmes un ir vislīdzīgākais tartu un veru valodai.

Līdzīgi citām Baltijas jūras somu valodām mulgi pārsvarā ir sintētiska un fleksīva, proti, gramatiskās attieksmes tiek izteiktas, vārda celmam pievienojot gramatiskos rādītājus un afiksus. Uzsvars krīt uz pirmo zilbi. Izrunai ir raksturīga pilnīga vai daļēja patskaņu harmonija: pilnīga ä harmonija (kärbläne ‘muša’), daļēja ü harmonija (sündüme ~ sünd´ume ‘piedzimt’), taču atšķirībā no seto un veru valodas õ harmonijas nav. Raksturīgs arī vārda sākuma līdzskaņu kopu un skaņas h zudums (līdzīgi ziemeļigauņu rietumu dialektam), piemēram, mulgi rõbiseme, veru krõbisõma ‘čabināt’, mulgi obene, veru hobõnõ ‘zirgs’. Trešajā un tālākajās zilbēs vērojama pāreja a > e (mulgi armasteme, veru armastama ‘mīlēt’), kā arī bieža patskaņu izkrišana (pernan´ ‘saimniece’ < pere + naine).

Mulgi dialektā sastopama pakāpes mija, kas iedalās kvantitātes un kvalitātes mijā. Kvantitātes mijā līdzskaņi var parādīties trīs garuma pakāpēs, piemēram: (Q1) sage ‘blīvs’, (Q2) sakest ‘bieži’, (Q3) sakke (sammuge) ‘ar blīvu (soli)’. Pastāv arī kvalitātes mija, kurā celma iekšējais līdzskanis dažādās formās var mainīties vai izzust, piemēram, nägeme : mia näe ‘redzēt : es redzu’.

Mulgi dialektā ir 13 locījumi, kas iedalās gramatiskajos locījumos (nominatīvs, ģenitīvs, partitīvs), vietas locījumos (illatīvs, inesīvs, elatīvs, allatīvs, adesīvs, ablatīvs) un citos semantiskajos locījumos (translatīvs, terminatīvs, abesīvs, komitatīvs). Galotņu zuduma dēļ allatīva un adesīva formas ir saplūdušas (piemēram, tüdrikul ‘meitenei; pie meitenes’). Galvenais vārds un tam pakārtotais vārds parasti saskaņojas skaitlī un locījumā, lai gan ne vienmēr (suuren kambren ~ suure kambren ‘lielā istabā’). Terminatīvā, abesīvā un komitatīvā saskaņošanās nenotiek (suure kambrege ‘ar lielo istabu’). Atšķirībā no igauņu valodas mulgi dialektā nav produktīva esīva, lai gan funkcionāli tas pastāv un formas ziņā sakrīt ar inesīvu, piemēram, nooren olli rasse elu ‘jaunībā dzīve bija grūta’. Salīdzinājumā ar ziemeļu Baltijas jūras somu valodām biežāk sastopama analītiska vietas attiecību izteikšana, piemēram, igauņu toit on laual un mulgi süük om lavva pääl ‘ēdiens ir uz galda’.

Īpašības vārdiem ir divas salīdzināmās pakāpes: sintētiska salīdzināmā pakāpe (ilus : iluse-mb ‘skaists : skaistāks’) un analītiska vispārākā pakāpe (kige iluse-mb ‘visskaistākais’). Personas vietniekvārdiem ir gan pilnā, gan saīsinātā forma (mia ~ ma ‘es’, sia ~ sa ‘tu’).

Darbības vārdiem ir četras izteiksmes (īstenības, pavēles, vēlējuma un atstāstījuma), divi sintētiski laiki (tagadne un vienkāršā pagātne) un divi analītiski laiki (perfekts un pluskvamperfekts), kā arī personiskā un bezpersoniskā darbības forma (tetässe ‘tiek darīts’, tetti ‘tika darīts’). Nolieguma darbības vārds mainās tagadnē un pagātnē, taču neizšķir personu un skaitli (mia/sia/temä ei tii ‘es/tu/viņš nedara’, mia/sia/temä es tii ‘es/tu/viņš nedarīja’). Pavēles izteiksmes noliegumu veido ar aizlieguma darbības vārdu un darbības vārda infinitīvu (ärge teha! ‘nedariet!’). Nolieguma vārds atrodas pirms pamatdarbības vārda, piemēram, mia ei tää (’es nezinu’), un tipiskā vārdu secība ir SVO (subjekts–verbs–objekts).

Gan darbības vārdu, gan lietvārdu morfoloģijā vērojama virzība uz ziemeļigauņu valodas modeļiem. Piemēram, līdzās dienvidigauņu formai ütel´ sastopama arī ziemeļigauņu forma ütles ‘viņš teica’, bet īsā daudzskaitļa partitīva vietā lieto arī ziemeļigauņu valodai raksturīgo -sit-rādītāju, piemēram, vanu ~ vanasit (raamatit) ‘vecas ~ vecās (grāmatas)’.

Nozīmīgākā mulgi dialekta pētniece ir Salme Tanninga (Salme Tanning), kura sagatavojusi īsu mulgi dialekta gramatikas pārskatu “Teksti mulgi dialektā. Igauņu dialekti 1” (Mulgi murdetekstid. Eesti murded 1), kā arī izstrādājusi izvērstāku Karksi mulgi izloksnes gramatiku “Karksi izloksne” (Karksi murrak). Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) ir pētījis Karksi izloksnes darbības vārdu morfoloģiju, savukārt Trīna Todeska (Triin Todesk) ir analizējusi mulgi dialekta lietvārdu locīšanu. No valodas dzīvotspējas viedokļa īpaši nozīmīgi ir skolotāju un mulgi dialekta popularizētāju Alli Lāndes (Alli Laande) un Kristi Ilvesas (Kristi Ilves) darbi. 2013. gadā tika izdota „Mulgi vārdnīca” (Mulgi sõnastik) ar 4000 šķirkļiem, savukārt 2025. gadā tika pabeigta „Mulgi vārdnīcas” (Mulgi sõnaraamat) tiešsaistes versija ar 20 000 šķirkļiem.