Seto dialekts ir senās dienvidigauņu valodas mūsdienu pēctece, kurā ir saglabātas kadreizējai dienvidigauņu valodai raksturīgās īpatnības. No valodniecības viedokļa seto ir dienvidigauņu valodas dialekts (līdzās mulgi, tartu un veru dialektiem), taču kā vietējās identitātes izpausmi paši runātāji savu runas veidu sauc par valodu, nevis par dialektu.

Seto pieder pie urāliešu valodu virssaimes somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupas dienvidigauņu valodas dialektiem. Tas ir izveidojies no senās dienvidigauņu valodas, līdzīgi kā veru, mulgi, tartu, Krāsnas igauņu, Ludzas igauņu un leivu dialekti.

Pēc 2021. gada Igaunijas tautas skaitīšanas datiem seto valodu prot 25 000 cilvēku Igaunijā. Salīdzinājumā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, seto pratēju skaits ir pieaudzis; toreiz seto valodas prasmi norādīja 13 000 cilvēku. Pēc valodnieku domām pieaugums nāk no lielākas identitātes apzināšanās, nevis valodas prasmes pieauguma dēļ. Aptuveni puse seto runātāju dzīvo Dienvidigaunijas lauku reģionos, toties pārējie – Igaunijas pilsētās.

Seto pamatiedzīvotāju vēsturiski apdzīvotā teritorija Setomā mūsdienās atrodas Igaunijas dienvidaustrumu stūrī (galvenokārt Veru apriņķa Setomā pagastā) un Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonā. Papildus Igaunijai seto valoda joprojām tiek runāta arī pašreizējās Krievijas Federācijas teritorijā, lielākoties Pleskavas apgabalā, kur seto iedzīvotāji kopš 2010. gada ir iekļauti mazo pamatiedzīvotāju tautu sarakstā. Tur 21. gs. pirmajā desmitgadē bija zināmi ne vairāk kā 200 seto valodas runātāji. Pēdējo simt gadu laikā seto valodas runātāju skaits Krievijā ir nepārtraukti samazinājies, galvenokārt migrācijas dēļ uz Igauniju. Seto pēcteči dzīvo arī Sibīrijā, jo pirms Pirmā pasaules kara vairāki tūkstoši seto iedzīvotāji cerībā iegūt zemi bija pārcēlušies uz Sibīriju, mūsdienu Krasnojarskas novadu, kur viņu pēcteči dzīvo vēl mūsdienās.

Nav zināms, cik daudz ir aktīvu seto valodas runātāju. Jaunajai paaudzei valodas prasme ir zema; mājās ar bērniem un jauniešiem seto valodā runā ļoti maz. Pēc tautas skaitīšanas datiem vislielāko seto valodas runātāju grupu veido 30–49 gadus veci cilvēki. Savukārt jaunāku par 30 gadiem ir mazāk nekā 3000 (aptuveni 11,5 % no visiem runātājiem), tostarp līdz 14 gadu vecumam ir tikai 260 runātāju. Seto valoda galvenokārt ir vidējās un vecākās paaudzes valoda, un bērniem tā vairs netiek aktīvi nodota.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar seto valodu ir tās statuss. Igauņu valodniecībā pēdējās desmitgadēs par dominējošu ir kļuvusi izpratne, ka dienvidigauņu valoda, kā arī tās pēcteces ir patstāvīgas valodas, nevis igauņu valodas dialekti. Toties agrāk igauņu dialektoloģijā seto tika uzskatīta par veru izloksni. Tomēr seto valoda izceļas ar lingvistiskām īpatnībām, kas ir radušās ilgstošu kontaktu rezultātā ar slāvu un baltu kaimiņvalodām, un seto kultūra izceļas ar savdabīgu attīstības ceļu. Seto kopiena 2017. gadā savu valodu nosauca par pamatiedzīvotāju valodu, tas ir piefiksēts arī Seto valodas attīstības plānā (Seto keele arõnguplaan).

Toties Igaunijas valsts valodas politikā seto valoda tiek uzskatīta par igauņu valodas reģionālo paveidu (dialektu), nevis par atsevišķu valodu. Gan Valodas likumā (Keeleseadus), gan “Igauņu valodas attīstības stratēģijā 2021.–2035. gadam” (Eesti keele arengukava 2021–2035) ir minēts seto paveida aizsardzības, lietošanas un attīstīšanas nozīmīgums, taču netiek regulēts, kā un kādā apjomā tas būtu darāms.

Setomā līdz 1920. gadam bija Krievijas sastāvā, un līdz pievienošanai Igaunijas Republikai Setomā skolu tīkls bija vāji attīstīts, un skolu darba valoda bija krievu valoda. Lasītprasme tur bija vāja: 1885. gadā tikai 0,6–0,9 %. Pēc pievienošanās Igaunijas Republikai setu apdzīvotajā teritorijā tika strauji attīstīts skolu tīkls, toties izglītība tika nodrošināta krievu, igauņu vai latviešu valodā, nevis vietējā seto valodā. Skolās seto valodu nemaz nemācīja. Lai gan dienvidigauņu valodai bija attīstīta rakstu valoda, tā 20. gs. sākumā izzuda no lietošanas. Turklāt Igaunijas valsts negatīvi izturējās pret seto valodā izdotu grāmatu izmantošanu skolās. Ja 20. gs. 20. gados Setomā skolās vēl bija ierasta prakse, ka mācību vielu apsprieda seto valodā, tad 20. gs. 30. gados situācija mainījās – vietējās valodas lietošanu ierobežoja un virsroku ņēma priekšstats, ka seto valoda ir kļūdaina un tās lietošana norāda uz neizglītotību. Padomju okupācijas laikā šīs tendences pastiprinājās un novirzi no igauņu literārās valodas uzskatīja par kļūdu.

Seto valodai nav standartizētas literārās valodas, taču pastāv rakstu valodas norma, kuras pamatā ir dienvidseto valodas paveids. Ortogrāfijas pamatā ir igauņu literārās valodas pareizrakstība, kas papildināta ar diakritiskajām zīmēm palatalizācijas un glotālā slēdzeņa (’) apzīmēšanai; glotālu slēdzeni var apzīmēt arī ar burtu q. 20. gs. otrajā pusē tika mēģināts radīt vienotu rakstības sistēmu gan veru, gan seto valodas pierakstam (võro-seto kiil), taču mūsdienās seti no tā ir atteikušies.

Seto valoda ir dzirdama tās vēsturiskajā izplatības teritorijā, taču publiskajā telpā tā tiek lietota salīdzinoši reti. Seto valodā tiek izdotas grāmatas un periodiskie izdevumi. Seto valodas un kultūras saglabāšanas un attīstības darbu koordinē Seto institūts (Seto Instituut). Seto valodā tiek izdota avīze Setomaa reizi mēnesī. Nacionālajos plašsaziņas līdzekļos seto valodas lietojums ir margināls: Igaunijas sabiedriskajos mediju (Eesti Rahvusringhääling) radiostatcijā Vikerraadio reizi nedēļā var klausīties ziņas seto valodā, bet tās ilgst tikai piecas minūtes.

Mūsdienās Setomā skolās iespējams apgūt seto valodu kā fakultatīvu priekšmetu. Kopš 2007. gada visās skolās Setomā tiek mācīta seto valoda un tradicionālā kultūra, balstoties uz mācību programmu “Seto valoda un kultūra” (Seto kiil ja kultuur). Turklāt kopš 2021. gada Verskas bērnudārzā Setomā darbojas viena pilnībā seto valodā strādājoša bērnudārza grupa.

Seto valoda iedalās trīs paveidos: ziemeļseto, ko runā Igaunijas Setomā pašvaldībā; dienvidseto, ko arī runā Setomā; un austrumseto, ko runā Krievijas Pleskavas apgabalā.

Līdzīgi citām Baltijas jūras somu valodām seto valoda pārsvarā ir sintētiska un fleksīva, proti, gramatiskās attieksmes tiek izteiktas, vārda celmam pievienojot gramatiskos rādītājus un afiksus. Uzsvars krīt uz pirmo zilbi. Izrunai raksturīga augstā patskaņa y un zemā patskaņa õ lietošana (sysar ‘māsa’, ma tulõ ‘es nāku’), gramatisko funkciju pildošais glotālais slēdzenis (kalaq ‘zivis’), skaņas h saglabāšanās vārda sākumā un vārdos, kas vēsturiski beigušies ar h (piemēram, seto hoonõh; sal. ar igauņu hoone ‘ēka’), afrikātu ts un t´s saglabāšanās (t´sura ‘zēns’), kā arī tas, ka lielākajai daļai līdzskaņu ir palatalizēts atbilsmes variants un palatalizācija ir ļoti izplatīta (piemēram, matal´ ‘zems’). Līdzskaņi piedalās kvantitātes mijā un var parādīties trīs garuma pakāpēs, piemēram: (Q1) kala ‘zivs’, (Q2) kalla ‘zivi.PART’, (Q3) .kalla ‘zivī.ILL’. Turklāt sastopama arī pakāpes mija, kurā celma iekšējais līdzskanis dažādās formās var mainīties vai izzust, piemēram, häbü : häü ‘kauns.NOM : kauna.ĢEN’. Valodā darbojas pilnīga patskaņu harmonija: viena vārda ietvaros sastopami vai nu aizmugurējie patskaņi a, u, õ (kā arī o, y), vai arī priekšējie patskaņi ä, ö, ü (kā arī e), piemēram, hobõnõ ‘zirgs’, hähäq ‘kāzas’.

Seto valodā ir 13 locījumi, kas iedalās gramatiskajos locījumos (nominatīvs, ģenitīvs, partitīvs), vietas locījumos (illatīvs, inesīvs, elatīvs, allatīvs, adesīvs, ablatīvs) un citos semantiskajos locījumos (translatīvs, terminatīvs, abesīvs, komitatīvs). Galvenais vārds un tam pakārtotais vārds saskaņojas skaitlī un locījumā (vahtsõst aastagast ‘uz Jauno gadu’), taču terminatīvā, abesīvā un komitatīvā saskaņošanās nenotiek (vahtsõ aastakagaq ‘ar Jauno gadu’). Atšķirībā no igauņu valodas seto valodā nav produktīva esīva, lai gan funkcionāli tas pastāv un formas ziņā sakrīt ar inesīvu, piemēram, tüüdi kaupmeheh ‘strādāja par tirgotāju’.

Īpašības vārdiem ir sintētiska salīdzināmās pakāpes forma (noor : noorõmb ~ noorõb ‘jauns : jaunāks’) un analītiska vispārākās pakāpes forma (kõgõ noorõmb ‘visjaunākais’). Personas vietniekvārdiem ir pilnā un saīsinātā forma (mina ~ ma(q) ‘es’, timä ~ tä ‘viņš/viņa’). Raksturīga ir trīsdaļīga norādāmo vietniekvārdu sistēma: sjoo ~ seo ‘šis (šeit)’, taa ‘tas (tur)’, tuu ‘tas (iepriekš pieminētais)’.

Darbības vārdiem ir četras izteiksmes (īstenības, pavēles, vēlējuma un atstāstījuma), divi sintētiski laiki (tagadne un vienkāršā pagātne) un divi analītiski laiki (pluskvamperfekts un perfekts), kurus veido palīgdarbības vārda tagadnes vai vienkāršās pagātnes forma kopā ar pamatdarbības vārda divdabi (piemēram, om tettü ‘ir izdarīts’, olli tettü ‘bija izdarīts’). Pastāv personiskā un bezpersoniskā darbības forma (tetässe ‘tiek darīts’, tetti ‘tika darīts’). Seto valodai, īpaši austrumseto paveidam, raksturīgs personu galotņu zudums, kas rada darbības vārdu formu homonīmiju, piemēram, maq/saq/timä tii ‘es daru / tu dari / viņš dara’. Darbības vārdiem daļēji saglabājušies divi konjugēšanas tipi, kas atšķiras pa vārdu klasēm un izpaužas tagadnes 3. personas formās: vienskaitlī tās ir vai nu bez galotnes (küdsä ‘cep’), vai ar galotni -s (küdsäs ‘nogatavojas’), bet daudzskaitlī – ar rādītāju -ve (küdsäve ‘cep’) vai -se (küdsäse ‘nogatavojas’).

Noliegumā raksturīgi, ka nolieguma darbības vārds atrodas aiz pamatdarbības vārda. Pamatdarbības vārdam nav īpaša rādītāja, bet nolieguma vārda celma patskanis pielāgojas darbības vārda beigu patskanim, piemēram, tulõ : tulõ-õi ‘nāku : nenāku’, võta : võta-ai ‘ņemu : neņemu’. Nolieguma darbības vārds mainās tagadnē un pagātnē (ei tii ‘nedara’, es tii ‘nedarīja’), taču nemainās pēc personas un skaitļa. Pavēles izteiksmes noliegumā persona un skaitlis netiek šķirti: visās formās lieto konverbam līdzīgu pamatdarbības vārdu, pirms kura stāv nemainīgā aizlieguma daļiņa arq ~ ärq ‘ne-’, un/vai aiz kura seko nolieguma vārds ei, tādēļ iespējams arī dubultnoliegums, piemēram, arq tulgu ~ tulgu-uiq ~ arq tulgu-uiq ‘nenāc / lai nenāk / nenāciet!’. Seto valodā vārdu secība parasti ir SVO.

Pie nozīmīgākajiem seto valodas pētniekiem pieder Ilo Tomsalu (Ülo Toomsalu), kurš aprakstījis seto valodas darbības vārdu morfoloģiju. Līnas Lindstremas (Liina Lindström) vadīto projektu ietvaros kopš 2010. gada lauka pētījumos ir ierakstītas vairāk nekā 400 stundas sarunu seto valodā; lielākā daļa no tām fiksēta austrumseto teritorijās, galvenokārt Pečoru apkārtnē. L. Lindstrema kopā ar kolēģiem pētījusi arī seto un veru valodas sociolingvistisko situāciju, kā arī aprakstījusi austrumseto valodu un seto valodas sintaksi. Pauls Hagu (Paul Hagu) un Karls Pajusalu (Karl Pajusalu) ir sagatavojuši īsu seto valodas gramatikas pārskatu igauņu valodā – Seto keele teejuht.