Pazīstams arī kā aktieris un radioraidījumu vadītājs.

Dzimis īru izcelsmes veikalnieka un angļu–skotu izcelsmes mājsaimnieces ģimenē Ilinoisas prērijas mazpilsētā. 1928. gadā beidzis Diksonas vidusskolu (Dixon High School), 1928.–1932. gadā mācījies Eurekas koledžā (Eureka College). Studiju laikā padziļināti apguvis ekonomiku, absolvējis koledžu ar viduvējām atzīmēm. Koledžas laikā aktīvi darbojies tās sporta komandās (amerikāņu futbols un peldēšana), teātra pulciņā, skolas avīzē, kā arī bijis studentu padomes prezidents.

Karjeru uzsāka radio kā sporta ziņu komentētājs. 1937. gadā pārcēlās uz Kaliforniju un uzsāka karjeru kino un līdz 1942. gadam piedalījās vairāk nekā 30 filmās, gūstot labus panākumus un ievērojamu popularitāti, piemēram, spēlfilma “Slepkavas” (The Killers, režisors Dons Sīgels, Don Siegel, 1964). Karjeru pārtrauca iesaukums militārajā dienestā. Dienēja ASV (04.1942.–12.1945.), kapteinis (1943). Pēc dienesta turpināja karjeru kino otrā plāna lomās vēl ap 20 filmās un televīzijā, lielāko atpazīstamību šajā laikā iegūstot kā televīzijas programmu vadītājs. ASV Aktieru ģildes (Screen Actors Guild) prezidents (1947–1952; 1959–1960).

Politikai arvien vairāk pievērsās pēc militārā dienesta, 1962. gadā iestājās Republikāņu partijā (Republican Party). 33. Kalifornijas gubernators (1967–1975). 1980. gadā ievēlēts par 40. ASV prezidentu, 20.01.1981. inaugurēts amatā. 1984. gada vēlēšanās pārvēlēts uz otru termiņu ar pārliecinošu vairākumu, uzvarot 49 pavalstīs.

Ārpolitikā R. Reigana nostāja bija izteikti pretkomunistiska un iezīmēja atteikšanos no detantes politikas un jaunu saspīlējuma periodu Aukstajā karā. Pirmās prezidentūras laikā R. Reigana ārpolitiku raksturoja ļoti spēcīga pretkomunistiska retorika (t. sk. 1983. gadā nodēvējot Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, PSRS, par “ļaunuma impēriju”), kā arī gan atklātas, gan slēptas iniciatīvas komunisma ietekmes samazināšanai Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. 12.1983. ASV iebruka Grenādā, bet 1986. gadā bombardēja Lībiju. R. Reigans turpināja iepriekšējo prezidentu aizsākto bruņošanos un palielināja valsts budžeta finansējumu militārām vajadzībām. Pēc R. Reigana ierosinājuma tika uzsākta Stratēģiskās Aizsardzības iniciatīvas (Strategic Defense Initiative) programma, vēlāk pazīstama ar nosaukumu “zvaigžņu kari”, kas paredzēja ASV teritoriju aizsargājošas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi kosmosā.

Otrās prezidentūras laikā, R. Reigans novērtēja PSRS notikušās izmaiņas (Mihaila Gorbačova, Михаил Сергеевич Горбачёв, nākšana pie varas 1985. gadā un perestroikas un atklātības politikas pasludināšana PSRS) kā iespēju panākt izmaiņas PSRS, un eventuāli komunisma sabrukumu, diplomātisko sarunu ceļā. R. Reigans uzsāka aktīvas sarunas ar PSRS par kodolbruņojuma samazināšanu un 1985.–1988. gadā četras reizes (Ženēvā, Reikjavīkā, Vašingtonā un Maskavā) personīgi tikās ar M. Gorbačovu, kura vizītes laikā Vašingtonā 1987. gadā tika parakstīta vienošanās par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidēšanu.

R. Reigans aizsāka arī sarunas, kuru rezultātā 1991. gadā tika parakstīts Stratēģisko ieroču samazināšanas līgums (Strategic Arms Reduction Treaty).

Iekšpolitikā R. Reigana prezidentūras laiku raksturoja konservatīvu vērtību uzsvēršana. R. Reigana laikā īstenotā ekonomikas politika, kas ieguva nosaukumu “reiganomika” (Reagonomics), balstījās uz centieniem samazināt valsts pārvaldes izmaksu pieaugumu, ievērojami samazināt nodokļu slogu un samazināt valsts uzliktos brīvā tirgus ierobežojumus, bet arī nosakot stingru monetāro politiku inflācijas ierobežošanai. Kopumā šīs politikas rezultātā bija vērojams ASV ekonomisko rādītāju uzlabojums, vienlaikus gan ievērojami pieaugot budžeta deficītam. R. Reigana otro prezidentūras termiņu aptumšoja Irānas–kontru skandāls.

R. Reigans labvēlīgi izturējās pret baltiešu trimdinieku ASV centieniem veicināt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Savas prezidentūras laikā vairākkārt proklamēja 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu (Baltic Freedom Day) un trešo jūlija nedēļu par Apspiesto tautu nedēļu (Captive Nations Week), publiski izteica atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem, kā arī vairākkārt tikās ar baltiešu un citu etnisko grupu pārstāvjiem. Regulāri nosūtīja oficiālus apsveikumus dažādām Amerikas latviešu trimdas organizācijām Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienās, kā arī mazāk svarīgos gadījumos, piemēram, sveicot latviešu Dziesmu svētku dalībniekus vai vēlot sekmes Amerikas Latviešu apvienības (American Latvian Association, ALA) informācijas semināra darbam.

R. Reigans ir viens no sabiedrībā populārākajiem ASV prezidentiem, lai arī politikas eksperti viņu parasti neierindo desmit nozīmīgāko ASV prezidentu vidū. R. Reigana popularitāti sabiedrībā veicināja ne tikai viņa veiksmīgā politiskā darbība, bet arī viņa veiksmīgais publiskais tēls un zināmā mērā arī popularitāte kā aktierim pirms politiskās karjeras uzsākšanas. ASV sabiedrībā tika atjaunota uzticība prezidenta institūtam un apziņa par ASV īpašo vietu pasaulē (American exceptionalism). R. Reigana īstenotās iekšpolitikas un ekonomiskās politikas vērtējums savukārt nav viennozīmīgs. Daži eksperti uzskata, ka R. Reigana iekšpolitika rezultējās efektīvākā ekonomikā, kamēr kritiķi norāda uz vēlāko budžeta deficītu un lielākas ienākumu nevienlīdzības veidošanos. R. Reigana politiskās darbības galvenā nozīme ir saistīta ar viņa lomu ASV ārpolitikas veidošanā un Aukstā kara izbeigšanā.

Priekštecis Džimijs Kārters (Jimmy Carter), pēctecis Džordžs Bušs (George H.W. Bush).

R. Reigans saņēmis daudzus apbalvojumus un ordeņus, t. sk. ASV Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom, 1993), kā arī Lielbritānijas (1989), Japānas (1989), Polijas (2007) valstu augstākos apbalvojumus. R. Reigana vārdā nosaukta Vašingtonas starptautiskā lidosta (1999), ASV kara flotes lidmašīnu bāzes kuģis (2001), kā arī biroju un federālo institūciju ēka Vašingtonā (1998). R. Reigana statujas uzstādītas ASV Kapitolija rotondā un Londonā pie ASV vēstniecības Grosvenora laukumā.

Kā ASV prezidents R. Reigans epizodiski atspoguļots daudzos daiļliteratūras darbos, komiksos, animācijas filmās, spēlfilmās un dokumentālās filmās, kā arī mūzikā, piemēram, franšīzes “Transformeri” (Transformers) komiksos un bērnu grāmatā, satīriskā komiksu sērijā “Benčlijs” (Benchley, autori Morts Drukers, Mort Drucker, un Džerijs Djumess, Jerry Dumas), ASV televīzijas seriālā “Fargo” (Fargo, 2. sezona, 2015, režisors Noa Holijs, Noah Hawley) u. tml. 2011. gadā uzņemta dokumentālā filma “Reigans” (Reagan, režisors Jūdžins Jereckis, Eugene Jarecki); 2016. gadā – televīzijas spēlfilma “Nogalināt Reiganu” (Killing Reagan, režisors Rods Lurijs, Rod Lurie). R. Reigana prezidentūra deva iedvesmu jaunam politiskā protesta mūzikas vilnim ASV. R. Reiganam un viņa īstenotajai politikai savas dziesmas veltījuši tādi populāri mūziķi kā Prinss (Prince) – dziesma Ronnie, talk to Russia (1981), Stings (Sting) – dziesma Russians (1985).