25.10./07.11.1917. lielinieki veica valsts apvērsumu, pārņemot varu arī vācu neokupētajā Latvijas daļā, kur šo varu īstenoja Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildkomiteja (Iskolats; Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии, Исколат). Iskolats turpināja īstenot lielinieku pārvaldītās Vidzemes Zemes padomes noraidošo politiku attiecībā pret latviešu tautas pašnoteikšanos. 17.11./30.11.1917. Valkā nodibinātā Latviešu pagaidu nacionālā padome apvienoja latviešu pilsoniskos spēkus un pauda latviešu tautas gatavību pašai lemt savu likteni, iestāties par Latvijas autonomiju un nedalāmību, kā arī rūpēties par Satversmes sapulces sasaukšanu. LPNP nekavējoties sāka darbu pie šo mērķu īstenošanas. LPNP atzina, ka Latvijas nākotne ir starptautisks jautājums, tādēļ lika lielas cerības uz Rietumu sabiedroto atbalstu Latvijas pašnoteikšanās īstenošanā. Vienlaikus LPNP bija jārēķinās, ka Krievija joprojām ir Rietumu sabiedrotā karā pret Vāciju, tādēļ tā nevarēja pasludināt par Latvijas atdalīšanos no Krievijas. 19.11./02.12.1917. LPNP pieņēma deklarāciju “Ārvalstīm un tautām”, kurā tā pasludināja, ka Latvija ir autonoma valsts vienība, kuras iekšējo iekārtu un attiecības ar ārvalstīm noteiks Latvijas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts.