Mūsdienās par seno dejas kultūru Ziemeļāfrikā liecina no 8000. gada p. m. ē. saglabājušies zīmējumi uz keramikas traukiem un alu sienām, kur attēlotas rituālu ainas, kā arī dejas. Tādās mūsdienu valstīs kā Somālija un Sudāna kultūra veidojusies spēcīgā islāma, savukārt Etiopijā – kristietības ietekmē, kas arī noteica tautas dejas savdabību šajos reģionos.
Etiopijas tautas deja attēlo daudzveidīgos darba procesus – zemes apstrādi, ražas novākšanu, ēdiena gatavošanu un citus. Svētku reizēs Etiopijas, agrākās Abesīnijas, tautu iedzīvotāji izpildīja arī cita veida dejas: liriskas, heroiskas vai kaujas dejas. Teatrālas dejas formas tika izmantotas karaļnamos saistībā ar imperatora kultu. Imperatora parādīšanās tautai vienmēr bija saistīta ar īpašām ceremonijām, kurās dejai bija ievērojama vieta. Seno kultūru ietekmes izpaudās arī kristiešu mistērijās. Tās tika papildinātas ar teatralizētiem gājieniem, muzicēšanu, dziedājumiem un dejām. Arī liturģijas tika papildinātas ar dejām, kas atainoja fragmentus no Kristus dzīves. Kopš 19. gs. ceļotāji aprakstījuši dejas – fantāzijas, muzikāli horeogrāfiskas kompozīcijas, kurās atainoti kaujas elementi, cīņas, uzvaras prieks un citi emocionālie stāvokļi. Fantāzijas parasti izpildīja vīrieši, un dejas sastāvēja no vienkāršiem elementiem: palēcieniem, piesitieniem, plaukstu sišanas un pārvietošanās aplī. Populāras bija tautas spēles jauniešiem ar sacensību elementiem, kurās tika izmantoti koki, virves vai šķēpi. Somālieši svētkos un atpūtas reizēs rīkoja dejas dziesmu un mūzikas instrumentu pavadībā. Iemesls svētku svinēšanai varēja būt ražas sezonas noslēgums, dēla dzimšana vai kāds cits ciltij svarīgs notikums. Taču galvenie svētki bija jaunā Saules gada atnākšana, tas ir, sausās sezonas sākums. Pirmajā jaunā gada naktī pie katras mājas tika dedzināts ugunskurs un mājas saimnieks, turot šķēpu, dejoja īpašu uguns deju, kura ievadīja nākamo dienu svinības. Tika dejotas arī mīlas dejas. Tās varēja būt gan graciozas, gan enerģiskas un spēkpilnas. Tās bieži izpildīja Pilnmēness svētkos, kāzās un gadskārtas svētkos.

Hamaru cilts sievietes dejo kāzu svinību laikā. Turmi, Etiopija, 2010. gads.
Fotogrāfs Dean Krakel. Avots: Getty Images, 100967680.
Somāliešiem kā klejotāju tautai raksturīgas arī fantāzijas – karotāju dejas, kurās jauni vīrieši demonstrēja veiklību un izturību. Somāliešu tradicionālai kultūrai raksturīga ritma izmantošana dejā, demonstrējot dejas tehnisko pusi un virtuozitāti. Populāras Somālijā ir šamaņu dejas, kuri izpilda dažādus rituālus, iekļaujot tajos deju elementus, piemēram, iniciācija, dzīvnieku aizrunāšana. Savdabīgu melodismu dejās radīja stīgu instrumenti, kas spēlēja pavadījumus.