Izstieptā veidā mežrags ir 5 metrus garš. Mežrags ir transponējošs instruments. Visizplatītākais ir skaņojums in F. Mežraga tembrs ir mīksts, dziedošs, kas labi saliedējas ar koka pūšaminstrumentu tembru. Skanējuma ziņā tas ir pārejā starp koka un metāla pūšamajiem instrumentiem.

Mežrags ir cēlies no medību raga. Mežragu medībās sākotnēji izmantoja signalizēšanai, vēlāk – fanfaru spēlei. Ar šī instrumenta agrīnajiem paveidiem, lietojot pārpūšanas paņēmienu, varēja spēlēt tikai dabiskās skaņurindas skaņas. Dažas starpskaņas varēja iegūt, ievadot labās rokas delnu instrumenta piltuvē. 19. gs. 30. gados izplatījās ventiļu mežrags, ar ko varēja atskaņot hromatisko skaņurindu. Mežraga skaņu rada ar kausveida piemutni. Gaisa vibrēšanu instrumentā izraisa spēlētāja lūpu darbība, bet skaņas augstumu regulē ar ventiļu palīdzību, mainot gaisa staba garumu.

17. gs. vidū pirmo reizi to orķestrī iekļāva itāļu un franču komponists Džovanni Batista Lulli (Giovanni Battista Lulli), bet par patstāvīgu orķestra instrumentu tas kļuva tikai 18. gs., kad orķestra darbos visbiežāk izmantoja divus mežragus.

Klasiskajā simfoniskajā orķestrī ir četri mežragi, bet dažkārt var būt pat astoņi mežragi. 1880. gados latviešu komponists Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem – Juri, Pāvilu un Pēteri nodibināja brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalījās III Vispārējos dziesmu svētkos (1888) un apceļoja Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

Mežragam rakstījuši austriešu komponisti Jozefs Haidns (Joseph Haydn)  – Koncerts mežragam Re mažorā (Hornkonzert Nr. 1 in D Dur, Hob. VIId:3, 1762), Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart) – Koncerts mežragam Mi bemol mažorā (Hornkonzert Nr. 4 in Es Dur, K. 495, 1786) un Rihards Štrauss (Richard Georg Strauß) – 1. koncerts mežragam (Hornkonzert Nr.1, Op.11, 1882), vācu komponisti Kārlis Marija fon Vēbers (Carl Maria von Weber) – “Koncertino Mi minorā” (Concertino in e moll, Op. 45, 1815) un Pauls Hindemits (Paul Hindemith) –  Sonāte mežragam (Horn Sonata, 1939).

Mūsdienu izcilākie izpildītāji ir vācu mežradznieki Hermanis Baumans (Hermann Baumann) un Štefans Dors (Stefan Dohr), amerikāņu – Deils Klevendžers (Dale Clevenger), angļu – Alans Sivils (Alan Civil). Ievērojamākie latviešu mežradznieki ir Arvīds Klišāns un Vilnis Siliņš.