Jēdziens “klasiskā mūzika” ir diezgan izplūdis un neviennozīmīgs, tādēļ precīzāks un skaidrāks ir papildapzīmējums vai atšifrējums – mācītie (akadēmiskie), koptie, kultivētie žanri. Šīs jomas attīstība tieši saistīta ar mūzikas izglītību. Tā galvenokārt balstās uz agrākā, ilgstošā laikposmā veidotā uzkrājuma – 20. gs. 60. gados izveidotās trīspakāpju mūzikas izglītības sistēmas, kāda Rietumeiropā praktiski nav sastopama. 2017. gadā valstī darbojās apmēram 130 bērnu mūzikas skolas (formāli tās ietilpst interešu izglītības kategorijā), 10 mūzikas vidusskolas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA); dažas mūzikas programmas ir arī citās augstskolās. Augstskolas piedāvājums aptver visu akadēmiskās mūzikas izglītības spektru, mūsdienās (kopš 2006. gada) – arī etnomuzikoloģiju, džezu, seno mūziku un mūzikas tehnoloģijas. Darbojas arī operas studija “Figaro”. Tomēr akadēmijai jau ir grūtības ar tradicionālo 100 studentu nokomplektēšanu, jo daudzi potenciālie reflektanti pēc vidējās izglītības iegūšanas izglītību turpina ārzemēs vai pāriet uz karjeras un atalgojuma ziņā perspektīvākām nozarēm. Ievērojams kritums ir pat kordiriģēšanas nodaļā, kurai tradicionāli bijis liels reflektantu pieplūdums. Tas attiecas arī uz muzikoloģijas nodaļu, jo trūkst darbavietu – pētnieciskajai muzikoloģijai ir visai neliels vietu skaits Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI) un JVLMA Zinātniskās pētniecības centrā, neliela daļa kļūst par pedagogiem galvenokārt vidējās izglītības posmā. Pieprasījums savukārt pārsniedz piedāvājumu kultūras menedžmenta, projektu organizācijas un reklāmas nozarēs, kur augstākā mūzikas izglītība pat nav nepieciešama un kur šādas programmas vispār nav.

Mācībspēku korpuss ir ievērojami atjauninājies, saglabājot pozitīvu līdzsvaru starp pieredzējušiem meistariem un jaunpienācējiem. Mūzikas norišu dokumentācija koncentrēta Rakstniecības un mūzikas muzejā. Taču parasti mākslas institūcijas arī pašas saglabā savus arhīvus (piemēram, Jāzepa Vītola manuskripti un sarakste JVLMA J. Vītola memoriālajā istabā).

Ir dažādas mūzikas organizācijas, kas darbojas vai nu nomināli, vai izteikti lokāli. Nozīmīgākās ir atjaunotā (1989) Rīgas latviešu biedrības Mūzikas komisija, kas veic gan daudzveidīgu mūzikas mantojuma apzināšanu un iedzīvināšanu koncertpraksē, gan veicina jauno atskaņotājmākslinieku izaugsmi, kā arī Latvijas Komponistu savienība (LKS).

Daudzas jomas savā pārziņā pārņēmušas privātas institūcijas: izdevniecība “Musica Baltica”, kurai ir liela nozīme nošu materiāla sagatavošanā, arī digitālā formātā, kā arī mācību un populārzinātniskas literatūras izdošanā. Valsti starptautiskā arēnā sekmīgi reprezentē Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), bet patukša, tikai sporādiski aktīva ir operetes, mūzikla un citu alternatīvu formu niša. Mūsdienās savstarpēji attālinās koncertzāles un koncertorganizācijas – bieži vien telpas tiek īrētas vai speciāli pielāgotas (Ķīpsalas halle, “Arēna Rīga”). Nozīmīgi koncertu centri Rīgā joprojām ir Lielā ģilde, kas lieliem sarīkojumiem tomēr ir par mazu, Doma koncertzāle, Mazā ģilde, Melngalvju nams, daļēji – koncertzāle “Ave Sol”, mūzikas mācībiestāžu un augstskolu (JVLMA, LU, Rīgas Stradiņa universitātes) zāles. Spilgti un spēcīgi sevi pieteikusi Spīķeru kamerzāle (un viss Spīķeru komplekss), Kaņepes kultūras centrs un uzstādījumā radniecīgais Kalnciema kvartāls, veiksmīgi funkcionē Ventspils Pārventas bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas zāles, atjaunotā kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Tomēr visai jūtams ir ietilpīgas (2–4 tk vietu), modernas akustiskas koncertzāles trūkums galvaspilsētā. Jo aktuālāk tas ir, salīdzinot ar lieliskajām, akustiski kvalitatīvajām un ar teicamu infrastruktūru aprīkotajām jaunajām koncertzālēm reģionos: Latgales vēstniecība “Gors” Rēzeknē (kopš 2013. gada), Vidzemes koncertzāle “Cēsis” (kopš 2014. gada), Liepājas “Lielais dzintars” (kopš 2015. gada), Ventspils koncertzāle "Latvija" (kopš 2019. gada). Koncerti notiek arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (kopš 2012. gada) un citur.

Atdzimst Jūrmalas koncertzāles (2015. gadā atjaunota Dzintaru vēsturiskā zāle), kurās pakāpeniski sāk skanēt aizvien kvalitatīvāka mūzika. Pastāv vairākas privātas koncertorganizācijas (piemēram, Hermaņa Brauna fonds), daudz dažādu festivālu: Rīgas operas festivāls; “Arēna” – laikmetīgā mūzika; “Ad Lucem” – garīgā mūzika; Siguldas Opermūzikas svētki; Starptautiskais Baltijas baleta festivāls; “Saxophonia”, “Riga Jazz”, “Saulkrasti Jazz” – atšķirīgi džeza žanri un sastāvi; Senās mūzikas festivāls; “Baltica” – Baltijas valstu tautas daiļrades pūrs; “Porta” – dažādu tautu mūzikas kolekcija; “Skaņu mežs” – elektroakustiskās mūzikas svētki; Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls; “Summertime – aicina Inese Galante”; “Rīgas festivāls”; Liepājas pianisma zvaigžņu festivāls – klaviermūzikas parāde (kopš 2015. gada – Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls); Liepājas ērģeļmūzikas festivāls un vēl daudzi citi pasākumi.

Svarīgs atskaites punkts ir Lielās mūzikas balvas (kopš 1993. gada) pasniegšana. Notiek arī starptautiski koru konkursi (Daugavpilī, Jūrmalā), starptautiski instrumentālistu konkursi visu līmeņu mūzikas mācību iestādēs. Būtiska ir jaunu radošo spēku piepulcēšanās un sevis apliecināšana gan jaunrades, gan – vēl vairāk un iespaidīgāk – atskaņotājmākslas jomā.

Daudzi mūziķi gūst ievērojamu atzinību starptautiskā līmenī: dziedātāji Egils Siliņš, Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko, Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, ērģelniece Iveta Apkalna, čellistes Marta Sudraba un Kristīne Blaumane, diriģenti – divkārtējs Grammy balvas laureāts diriģents Andris Nelsons, viņa mentors Mariss Jansons (arī Grammy balvas un daudzu citu balvu laureāts), Ainārs Rubiķis (Berlīnes Komiskās operas, Komische Oper Berlin, ģenerālintendents – galvenais diriģents; kopš 2018. gada), vijolnieces Baiba Skride un Vineta Sareika,  Kristīne Balanas, akordeoniste Ksenija Sidorova, pianisti Reinis Zariņš, Andrejs un Georgijs Osokini, Daumants Liepiņš. Lielākā daļa no viņiem muzicē gan ārzemēs, gan Latvijā. Vērienīgāka un organiskāka kļūst mūzikas dzīves internacionalizēšanās, plašs starptautiskās sadarbības tīkls (Daces Aperānes iedibinātās jauno mūziķu vasaras nometnes, komponistu vasaras semināri), kas aptver visu mūzikas dzīvi. Jaunas formas publikas piesaistīšanai meklē arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kura darbībā īpaši intensīvs bija laiks orķestra galvenā diriģenta Karela Marka Šišona vadībā (2009–2012). Kopš 2013. gada galvenais diriģents ir Andris Poga. Profesionāls kolektīvs ir arī Liepājas Simfoniskais orķestris (dibināts 1986. gadā; 1992.–2009. gadā vadītājs Imants Resnis, kopš 2017. gada – Ģintars Rinkevičs), orķestris “Rīga” (dibināts 1972. gadā;  kopš 2015. gada vadītājs Valdis Butāns), pūšaminstrumentu orķestris Daugavpilī “Daugava” (dibināts 1985. gadā; kopš 2008. gada vadītājs Arnolds Grīnberts), Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris (Guntis Kumačevs) un Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris (dibināts 2011. gadā; vadītāji Andis Karelis, Viesturs Lazdiņš; arī bigbends, klarnešu kvartets, trombonu kvartets, atraktīvi jaukti sastāvi un koris). Kamerorķestra repertuāra attīstību līdz ar laikmetīgās mūzikas propagandu aktīvi veic orķestris “Sinfonietta Riga” (dibināts 2006. gadā; vadītājs Normunds Šnē). Īpašs statuss ir kamerorķestrim “Kremerata Baltica”, kuru 1997. gadā ar Baltijas valstu jaunajiem mūziķiem dibinājis Gidons Krēmers (mākslinieciskais vadītājs, diriģents, solists). Orķestris ieskaņojis vairāk nekā 20 CD, t. sk., monogrāfiskus Pētera Vaska un Georga Pelēča albumus.

Stabila niša ir Valsts akadēmiskajam korim “Latvija” (diriģents Māris Sirmais), gan kopjot lielo vokāli instrumentālo darbu atskaņošanas tradīcijas, gan meklējot jaunus ceļus repertuārā. Latvijas Radio koris (Sigvards Kļava), īpaši tā grupa (Kaspars Putniņš), strādā  gan nacionālā jomā, gan izteikti mūsdienīgas mūzikas jomā, parasti sadarbībā ar ārzemju kolēģiem. Plašu starptautisku ievērību guvusi a cappella vokālā grupa “Latvian Voices” (kopš 2009. gada) ar pašu veidotām programmām (modernas tautasdziesmu apdares, oriģinālrepertuārs, populārā mūzika).

Kameransambļu vidū aktīvākie bija klavieru duets Nora Novika un Rafi Haradžanjans (1968–2009), turpina darboties Rīgas Saksofonu kvartets (kopš 1992. gada), trio “Opera” (kopš 2001. gada) un klavieru kvartets “RIX” (kopš 1993. gada). Joprojām nozīmīga un daudz plašāka nekā iepriekš ir amatierkoru dalība starptautiskos konkursos. Kamerkoris “Kamēr” (dibinātājs un vadītājs M. Sirmais, 1990.–2012. gadā, kopš 2018. gada Aivis Greters) īpašus panākumus un ievērību guva 4. Pasaules koru olimpiādē Ķīnā, Sjameņā, 2006. gadā, iegūdams augstāko punktu skaitu visā pasākumu vēsturē. 8. olimpiāde 2014. gadā notika Rīgā – 27 tk dziedātāju no pieciem kontinentiem. Starptautiski pazīstami ir arī kori “Balsis” (Ints Teterovskis), “Sōla” (Kaspars Ādamsons) un citi.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, gadsimtu mija un 21. gs. sākums iezīmējas kā dinamiskas izaugsmes un meklējumu laiks. Svarīgas un būtiskas ir aktivitātes jaunas auditorijas piesaistīšanai: LNSO koncerti bērniem un vasaras festivāls “LNSO vasarnīca” (kopš 2015. gada), dzīva komunikācija ar publiku (Spīķeru kamerzāle, Kaņepes kultūras centrs), dinamiskā un iespaidīgā mūzikas līdzdarbe daudzos nevalstiskos teātra un kinomākslas projektos. Augstu vērtējams Latvijas Radio programmas “Klasika” (direktore Gunda Vaivode) intensīvais un operatīvais darbs visdažādākā žanra mūzikas propagandā un izskaidrošanā, tuvināšanā klausītājam (pasaulē praktiski nav analogu valsts radio mūzikas programmai 24 stundas diennaktī, kurā atskaņo arī lieldarbus – operas, mesas, oratorijas – ne fragmentos, bet to veselumā). Raidījumos “Mana mūzika”, “Neatliekama saruna”, “Mākslinieka darbistabā” līdzās mūziķiem piedalās ne tikai literāti, teātra un kino pasaules pārstāvji, tēlotājmākslas izcilības, bet arī politiķi, deputāti, ārsti un citu eksakto zinātņu eksperti.

Vienīgais regulārais mūzikas periodikas žurnāls ir “Mūzikas Saule” (kopš 2000. gada; izdevējs Mūzikas un mākslas atbalsta fonds).