Cariskās Krievijas laikā un pēc neatkarības iegūšanas radās pirmsākumi tautas sportam, bet kā atsevišķu sporta jomu to nevarēja izdalīt.

Tautas sporta pirmsākumi saistāmi ar izklaidi, īpaši skolu, augstskolu jaunatnes un karavīru vidū. Pēc Neatkarības kara tika izveidots Armijas sporta klubs, kas kļuva par nozīmīgu karavīru fiziskās sagatavošanas veicinātāju. Amerikāņu humānās palīdzības ietvaros pēc kara Latvijā aktīvu darbību veica Jaunekļu kristīgā savienība (JKS), kura vadīja virsnieku un kareivju sporta un vingrošanas grupas, vēlāk izvērsa darbību skolu un studējošās jaunatnes vidū. Liela nozīme tautas sporta veicināšanā bija Latvijas Aizsargu organizācijas sporta klubiem. Skolu jaunatnes vidū plašu darbību izvērsa skautu organizācija, kuras uzdevums bija jaunekļu fiziska sagatavošana dienestam armijā. Sporta organizācijas bija arī dažām etniskajām organizācijām, politiskajām partijām, piemēram, sociāldemokrātiskā “Strādnieku sports un sargs”, ebreju Maccabi. Gan pilsētās, gan laukos tika izveidotas sabiedriskās organizācijas, kuru mērķi bija dažādu sporta veidu attīstīšana un vispārēja fiziskās attīstības veicināšana. Darbību atjaunoja arī vairākas pirmskara sporta organizācijas un sporta klubi. 

Atsevišķu sporta veidu organizācijas apvienojās, lai sekmētu attiecīgā sporta veida attīstību. 04.1921. tika nodibināta Latvijas Vieglatlētikas savienība. 1922. gadā izveidota Latvijas augstākā sporta vadības institūcija – Latvijas Sporta organizāciju apvienība. 1936. gadā Latvijas Sporta organizāciju apvienības vietā tika dibināta Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja, kas kā valstiska institūcija apvienoja sportu un fizisko audzināšanu un pārraudzīja valsts sporta dzīvi, īpaši akcentējot tautas sporta aktivitātes.

Padomju okupācijas gados fizisko kultūru definēja kā sabiedrības vispārīgās kultūras sastāvdaļu. Šajā laikā tika izvirzīts formāls mērķis ieviest fizisko kultūru un sportu katra cilvēka ikdienā. Fiziskā kultūra tika iedalīta masu sportā un lielajā sportā. Padomju okupācijas periodā lietotais termins “masu sports” ir sinonīms šobrīd lietotajam terminam “tautas sports”, savukārt lielais sports bija augstu sasniegumu sports (lai gan oficiāli Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) profesionāla sporta pastāvēšana tika noliegta).

Masu sportā bija izteikta higiēniskā, veselības nostiprināšanas, vispusīgas fiziskās un sportiskās sagatavošanas ievirze. Par masu sporta attīstību atbildēja fiziskās kultūras kolektīvi, kuri bija izveidoti gandrīz katrā darbavietā. Masu sporta pasākumus organizēja gan fizkultūras kolektīvi, gan dažādu nozaru sporta biedrību ‒ “Daugava”, “Vārpa”, “Darba rezerves”, “Lokomotīve”, “Dinamo” ‒ reģionālās organizācijas, arodbiedrību republikāniskās komitejas.

Plaši masu pasākumi bija sporta biedrību pilsētu un lauku fizkultūras kolektīvu republikāniskas sporta spēles, orientēšanās sacensības “Magnēts”, skrējēju sacensības “Visi uz starta”, slēpotāju sacensības “Visi uz slēpēm”, ģimeņu sacensības “Ar visu ģimeni uz starta”, jauno hokejistu sacensības “Zelta ripa” un jauno futbolistu sacensības “Ādas bumba”.

Pēc valsts neatkarības atgūšanas 19.11.1992., Latvijas II sporta kongresā, tika pieņemta rezolūciju “Par tautas sporta attīstību”. Rezolūcijā uzsvērts, ka sports, īpaši tautas sports, ir viens no galvenajiem līdzekļiem cilvēku veselības saglabāšanā un nostiprināšanā.

Iesaistoties arī valstij sporta nozares attīstības plānošanā, 2003. un 2013. gadā apstiprinātajās sporta politikas pamatnostādnēs tautas sports vienādots ar Eiropā un pasaulē eksistējošo kustību “sports visiem” (sports for all). Abos dokumentos kā viena no sporta jomām, kura jāattīsta valstī, tiek nosaukts sports visiem (tautas sports).

Populārākie tautas sporta pasākumi mūsdienās ir kompleksie sporta pasākumi, kuru programmā ir vairāki sporta veidi un aktivitātes (sporta svētki, sporta spēles, festivāli, fitnesa un veselības dienas, ko organizē vietējās pašvaldības, nozaru apvienības, atsevišķi uzņēmumi un iestādes); dažādi skrējieni, pusmaratoni, maratoni, stafetes, skrējienu seriāli; riteņbraukšanas pasākumi pilsētās, šosejās; dažādas orientēšanās sacensības, sacensības, kas notiek katru nedēļu visu gadu; tautas slēpojumi, slēpošanas seriāli; ielu basketbola, ielu futbola turnīri, ielu vingrošanas pasākumi; nūjošanas seriāli, festivāli; ģimeņu sporta svētki; spēka diena u. c. pasākumi.

Par tautas sporta attīstību valstī galvenokārt liecina tautas sporta pasākumi – to daudzums un dalībnieku skaits. 2017. gadā “Lattelecom Rīgas maratonā” piedalījās 32415 dalībnieki, 27. Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienā piedalījās vairāk nekā 5200 dalībnieku, taku skrējienu seriālā “Stirnu buks” septiņos posmos piedalījās vairāk nekā 7000 dalībnieku. Uzsverot tautas sporta pasākumu nozīmīgumu, viena no balvām ikgadējā pasākumā  “Latvijas gada balva sportā” tiek piešķirta nominācijā “Gada notikums tautas sportā”. Par gada notikumu tautas sportā 2016. gadā tika atzīts un apbalvots “Lattelecom Rīgas maratons”, 2017. gadā – taku skriešanas seriāls “Stirnu buks”.

Lielākā daļa sporta organizāciju ir nevalstiskās organizācijas – biedrības. Šīs biedrības ir svarīgākās organizācijas, kas nodrošina tautas sporta attīstību. 2016. gada valsts sporta statistikas dati liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 850 nevalstisko organizāciju ‒ sporta klubu, kuru mērķi ir atsevišķu sporta veidu attīstīšana; sportisku aktivitāšu organizēšana (ziemas peldēšana, nūjošana u. c.); sporta aktivitāšu, sacensību organizēšana noteiktām cilvēku grupām (skolēniem, studentiem, invalīdiem u. c.); sporta attīstīšana noteiktā teritorijā (pilsētā, pagastā un citur).

Biedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija” ir valsts atzīta sporta organizācija, kurai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu tautas sportā Latvijā. Biedrības galvenie mērķi ir radīt nepieciešamos apstākļus tautas sporta attīstībai Latvijā un rast iespējas katram iedzīvotājam nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Latvijas Tautas sporta asociācija regulāri organizē sporta pasākumus, lai veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību ikdienas dzīvē.

Lielu ieguldījumu tautas sporta attīstībā dod biedrība “Latvijas Sporta veterānu savienība”, kas apvieno vairāk nekā 6000 biedru, kuri regulāri veic fiziskas aktivitātes un piedalās sacensībās. Arī nacionālās sporta veidu federācijas un savienības dod ieguldījumu tautas sporta attīstībā. Aktīvākās tautas sporta sacensību organizēšanā ir Latvijas Vieglatlētikas savienība, Latvijas Orientēšanās sporta federācija un Latvijas Riteņbraukšanas federācija.

Svarīga loma tautas sporta attīstīšanā ir arī reģionālajām (pilsētu, novadu) pašvaldībām. Vietējās pašvaldības dibina pilsētu, novadu pašvaldību iestādes (sporta pārvaldes, sporta servisa centrus, sporta aģentūras, bērnu un jauniešu sporta skolas), pieņem darbā sporta organizatorus, kuri mazākās pašvaldībās ir galvenie sporta dzīves, tautas sporta atbalstītāji un attīstītāji savā teritorijā

Izglītības un zinātnes ministrija pilda pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam sporta politikas plānošanas dokumentu projektus, priekšlikumus izmaiņām tiesību aktos, valsts sporta budžeta projektu u. c. dokumentus, kas saistīti arī ar tautas sporta attīstību.

Arvien vairāk attīstās uzņēmējdarbība sporta jomā. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, kopš 2012. gada Latvijā darbojas apmēram 250 uzņēmumi ‒ sporta klubi, fitnesa klubi, kas nodrošina iespēju jebkuram iedzīvotājam gan individuāli, gan instruktora vadībā veikt dažādas fiziskās aktivitātes, kā arī rīko sporta sacensības un sporta pasākumus, t. sk. tautas sporta pasākumus.

Tautas sporta attīstībā ir bijuši iesaistīti daudzi sporta dzīves veicinātāji. Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāre Gaļina Garbatenkova ir viena no nūjošanas aizsācējām Latvijā. SIA “Igo Japiņa sporta aģentūra” īpašnieks un direktors Igo Japiņš organizē SEB MTB maratonu, Vienības velobraucienu un Rīgas velomaratonu. Aktīvs orientierists un orientēšanās sacensību tiesnesis Henrijs Freimanis ir orientēšanās sporta sacensību “Magnēts” galvenais organizētājs. Mārketinga speciālists un skriešanas entuziasts Aigars Nords organizē “Lattelecom Rīgas maratonu”. Bijušais basketbolists Raimonds Elbakjans aizsācis un organizē vērienīgāko ielu sporta un kultūras kustību Ghetto Games. Māris Šlēziņš ‒ auto ceļu projektētājs, kam hobijs ir ielu vingrošana, ‒ ir Latvijas ielu vingrotāju biedrības vadītājs, ielu vingrošanas aizsācējs Latvijā. Biedrības “Avantis” radošā direktore Ilona Bičevska jauniešu vidū popularizē interesantus un noderīgus brīvā laika pavadīšanas veidus radošās un sportiskās aktivitātēs un organizē “Zelta Zivtiņas” spēles. Alfrēds Leja, kas bijis vieglatlēts, treneris, sporta darbinieks, žurnālists, ir viens no sporta veterānu kustības aizsācējiem Latvijā un joprojām tās dalībnieks.