AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 18. jūlijā
Ēriks Jēkabsons

Hugo Rozenšteins

(11.07.1892. Vecsalacas pagasta Mērniekos–30.07.1941. Maskavā, Krievijā, nošauts)
ģenerālis, Armijas štāba priekšnieks (06.10.1939.–30.07.1940.)

Saistītie šķirkļi

  • Aleksandrs Kalējs
  • Eduards Kalniņš
  • Latvijas Neatkarības karš
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Mārtiņš Hartmanis
  • Oktobra apvērsums
  • padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. gads
  • Pirmais pasaules karš
  • Pirmais pasaules karš Latvijā
Hugo Rozenšteins. Ap 1935. gadu.

Hugo Rozenšteins. Ap 1935. gadu.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Hugo Rozenšteins

Vārds, uzvārds Hugo Roženšteins

Augstākā militārā pakāpe ģenerālis

Augstākais ieņemtais amats Armijas štāba priekšnieks

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 06.10.1939.– 30.07.1940.

Dzimšanas datums 11.07.1892.

Dzimšanas vieta Vecsalacas pagasta Mērnieki

Miršanas datums 30.07.1941.

Miršanas vieta Maskava

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Nopelni
  • 4.
    Apbalvojumi
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Nopelni
  • 4.
    Apbalvojumi
Sociālā izcelšanās un izglītība

Dzimis dzirnavnieka ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (beidza 1911. gadā). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma H. Rozenšteins 09.1914. iestājās Vladimira karaskolā Petrogradā (tās saīsināto kara laika virsnieku sagatavošanas kursu beidza 02.1915.). 1924. gadā beidza Latvijas armijas Vecāko virsnieku kursus. 1926. gadā iestājās Čehoslovākijas Kara akadēmijā (beidza 1928. gadā).

Svarīgākie militārās karjeras posmi

01.1914. H. Rozenšteins kā savvaļnieks iestājās dienestā Krievijas armijas 92. kājnieku pulkā Narvā. Jaunākais unteroficieris (no 06.1914.), virsnieks 25. rezerves bataljonā (no 02.1915.), no 06.1915. – 15. grenadieru pulkā frontē. Praporščiks (1915), podporučiks (1916), poručiks (1916), štābkapteinis (1917). Rotas komandieris (no 07.1917.). Pēc lielinieku Oktobra apvērsuma atstāja dienestu 12.1917. Dzīvoja Maskavā, pēc tam Tveras guberņā. 05.1918. ar varas iestāžu atļauju no Petrogradas bēgļu ešelona atgriezās Vācijas karaspēka okupētajā Latvijā, dzīvoja pie vecākiem.

22.12.1918. H. Rozenšteins iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienēja 1. Latgales virsnieku rotā, no kuras 02.01.1919. tika pārcelts uz Virsnieku rezerves rotu (vēlāko Neatkarības rotu) 1. latviešu atsevišķā bataljona sastāvā. 16.01.1919. kaujā ar Padomju Latvijas armijas vienībām pie Lielauces H. Rozenšteins tika smagi ievainots. Viņu evakuēja uz Liepāju, 02.1919. – uz Vāciju.

06.1919. H. Rozenšteins atgriezās Liepājā un turpināja ārstēšanos Sarkanā Krusta lazaretē. 08.1919. sakarā ar ievainojuma sekām (stīvums elkonī) tika atzīts par nederīgu frontes dienestam, 09.1919. iedalīts Latvijas Armijas virspavēlnieka štābā par Operatīvās daļas priekšnieka palīgu. Pulkvedis-leitnants (03.1920.), pulkvedis (1928), ģenerālis (1935). Ārējās izlūkošanas nodaļas priekšnieks (no 11.1919.). Kara aģents (militārais atašejs) Vācijā (09.1920.–01.1921.). Galvenā štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks (no 04.1921.). Vairākkārt bija Operatīvās daļas priekšnieka vietas izpildītājs. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris (1928–1929). Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (no 09.1929.). Pulka komandēšanas cenza iegūšanai bija 3. Jelgavas kājnieku pulka komandieris (1933–1934). Armijas štāba priekšnieka pirmais palīgs (no 09.1934.), Augstākās kara skolas priekšnieks (no 11.1935.). Armijas štāba priekšnieks (no 06.10.1939.). Daudzu militārpētniecisku darbu autors un redaktors.

Pēc padomju okupācijas 30.07.1940. H. Rozenšteins no armijas tika atvaļināts. 29.08.1940. savā īpašumā Svētciema dzirnavās viņu arestēja un izveda uz Krieviju, kur tika ieslodzīts cietumā Maskavā. 09.07.1941. H. Rozenšteinam tika piespriests nāvessods – nošaušana.

Nopelni

1919.–1920. gadā H. Rozenšteins bija viens no galvenajiem Latvijas militārā izlūkdienesta izveidotājiem, valsts neatkarības pēdējā posmā uzskatāms par galveno modernās militārās domas pārstāvi Latvijas armijas vadībā, pēdējais Armijas štāba priekšnieks, jau sākoties Otrajam pasaules karam Eiropā.

Apbalvojumi

Par dalību Pirmajā pasaules karā H. Rozenšteins apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (II šķira, III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira, III šķira, abi ar šķēpiem; IV šķira), Svētā Vladimira ordeni (IV šķira ar šķēpiem; automātiski – piederība dzimtsmuižniecības kārtai). Par 16.01.1919. kaujas nopelniem apbalvots ar Latvijas Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira, III šķira), Viestura ordeni (I šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Francijas Goda Leģiona ordeni (IV šķira), Somijas Baltās Rozes ordeni (III šķira), Igaunijas Brīvības krustu (I šķiras III pakāpe), Zviedrijas Šķēpa ordeni (III šķira), Polijas Polonia Restituta ordeni (II šķira), Polijas Drošsirdīgo krustu (ar un bez apkalumiem).

Multivide

Hugo Rozenšteins. Ap 1935. gadu.

Hugo Rozenšteins. Ap 1935. gadu.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Hugo Rozenšteins. Ap 1935. gadu.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Aleksandrs Kalējs
  • Eduards Kalniņš
  • Latvijas Neatkarības karš
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Mārtiņš Hartmanis
  • Oktobra apvērsums
  • padomju okupācija Latvijā, 1940.–1941. gads
  • Pirmais pasaules karš
  • Pirmais pasaules karš Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Jēkabsons, Ē., ‘Latvijas un PSRS attiecības: militāro delegāciju apmaiņa 1937. gadā’, Latvijas Vēstures institūta Žurnāls, nr. 2, 2016, 159.–172. lpp.

Ieteicamā literatūra

  • Biezais, H., '[Latvijas armijas galvenā štāba priekšnieka] ģenerāļa Hugo Rozenšteina glābšanas mēģinājums [1940.-41. g.]', Treji Vārti, 1994, nr. 158, 38.–44. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē. un V. Ščerbinskis, Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca, Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Nordik, 1998, 139.–140. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ēriks Jēkabsons "Hugo Rozenšteins". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana