Nopietnākos gadījumos tai ir raksturīgs smags akūts respiratoriskais sindroms un augsta letalitāte. Biežākie Covid-19 simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), klepus, sāpes kaklā, nogurums, sāpes muskuļos, ožas un garšas zudums, bet iespējamas arī galvassāpes, slikta dūša, vemšana un (vai) diareja.

Slimības laboratoriskie kritēriji ir SARS-CoV-2 vīrusa nukleīnskābes vai antigēna noteikšana klīniskajā paraugā. SARS-CoV-2 vīruss galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem vai aerosoliem, kas rodas, kad inficētā persona šķauda, klepo, runā, dzied vai elpo. Tie nonāk citu cilvēku acīs, degunā vai mutē. Laika posms starp vīrusa iekļūšanu organismā un slimības sākumu jeb inkubācijas periods parasti ir piecas dienas, taču var variēt no divām līdz 14 dienām. Inficētie indivīdi parasti ir lipīgi 10 dienas un var izplatīt vīrusu pat tad, ja viņiem pašiem nav simptomu. 

Līdz 26.03.2023. pasaulē ir diagnosticēti vairāk nekā 761 000 000 gadījumi, no tiem ir miruši vairāk nekā 6 800 000 cilvēku. 

Covid-19 uzliesmojums sākās 2019. gada beigās Ķīnā, Hubei provinces centrā – Uhaņā. 02.2020. beigās Covid-19 sasniedza Eiropu, izplatoties arī citur visā pasaulē. 11.03.2020. Pasaules Veselības organizācija (PVO, World Health Organization) izsludināja pandēmiju, tāpēc daudzās valstīs tika uzsākti dažādi slimības izplatības ierobežojoši pasākumi, kā arī tika izsludinātas ārkārtas situācijas.

Lai ierobežotu pandēmiju, ļoti būtiska ir sociālā distancēšanās, regulāra roku mazgāšana, šķaudīšana un klepošana salvetē, kuru tūdaļ izmet, vai vismaz elkonī, masku nēsāšana, kā arī kontaktpersonu apzinīga pašizolācija vai nepieciešamības gadījumā – 10 dienu karantīna. Latvijā vakcinācija tika uzsākta 2020. gada decembra beigās. 05.04.2023. vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmušas 72 %, bet pirmo balstvakcināciju – 42,2 % no pamatvakcināciju noslēgušām personām.

31.12.2019. Uhaņā, Hubei provincē, Ķīnas centrālajā daļā, tika paziņots par nezināmas etioloģijas pneimoniju klasterveida saslimšanas gadījumiem. 09.01.2020. Ķīnas Slimību Kontroles centrs (中国疾病预防控制中心, Chinese Center for Disease Control and Prevention) paziņoja, ka slimību iemesls ir jauns koronavīruss, kas filoģenētiski saistīts ar SARS-CoV celmu, kuram Starptautiskā Vīrusu taksonomijas komiteja (International Committee on Taxonomy of Viruses (ICTV)) piešķīra nosaukumu SARS-CoV-2. Īsā laika periodā, palielinoties šī vīrusa izraisīto slimības gadījumu skaitam vispirms Ķīnā, pēc tam arī ārpus tās, izplatību apzīmēja ar terminu “epidēmija” – plašu un nekontrolētu slimības izplatību kādā ierobežotā laika periodā un teritorijā. Bet, tai izplatoties vairāk nekā 114 valstīs un vairākos kontinentos, pārsniedzot 118 000 gadījumu, PVO ģenerāldirektors 11.03.2020. izsludināja vīrusa SARS-CoV-2 izraisītās infekcijas slimības Covid-19 pandēmiju.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka pirmajā saslimušo personu klasterī 12.2019. divām trešdaļām bijusi saistība ar Ķīnā populārajiem tā dēvētajiem “slapjajiem tirgiem”, kuros praktizē dzīvnieku nokaušanu uz vietas. Pirmais saslimušais varētu būt ticis novērots 11.2019. 2020. gada janvārī un februārī, lai gan tika veikti vērienīgi pretepidēmijas pasākumi, Covid-19 strauji izplatījās Ķīnā, bet jau 26.02.2020. PVO ziņoja par strauju jauno gadījumu skaita palielināšanos Itālijā, Irānā un Dienvidkorejā, kas pārsniedza jauno gadījumu skaita pieaugumu Ķīnā. Eiropā pirmie divi Covid-19 gadījumi tika konstatēti tūristiem no Uhaņas – vīram un sievai – Romā 31.01.2020.; viņi iepriekš bija arī apmeklējuši Milānu. Itālijas Lombardijas reģionā 21.02.2020. tika novērots jau 16 gadījumu klasteris. Marta sākumā slimība strauji izplatījās citās valstīs un kontinentos. Pirmais gadījums Latvijā tika novērots 03.03.2020., bet 12.03. – 16 gadījumi. Visi bija ievesti. 24.03.2020. tika novēroti 197 gadījumi, no kuriem 15 % tika novērota sekundāra pārnešana no identificētas inficētas personas.

Kaut uzskata, ka vīrusa izcelsme visdrīzāk ir dabiska – pārvarot sugas robežas no sikspārņiem vai citiem radniecīgiem zīdītājiem –, pastāv arī viedoklis par iespējamo vīrusa izcelsmi noplūdes rezultātā Uhaņas Virusoloģijas institūtā (中国科学院武汉病毒研究所, Wuhan Institute of Virology). 

Slimības Covid-19 norise ir nespecifiska, variabla un ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no gadījumiem, kad vispār nav nekādu slimības pazīmju, līdz smagām pneimonijām, kuras izraisa nāvi. Saskaņā ar Ķīnas pētnieku datiem biežākie simptomi ir drudzis un klepus, turklāt 80 % gadījumu norise bijusi viegla vai mērena. Smaga slimības norise un nāve ir biežāk novērojama gados vecākiem cilvēkiem ar kādu hronisku pamatslimību, tādēļ paaugstinātā riska grupā iekļauj personas, kas vecākas par 50–60 gadiem (proporcionāli vecumam), smēķētājus, personas ar asinsrites, plaušu, hroniskām aknu slimībām, diabētu, ļaundabīgajiem audzējiem vai slimības vai medikamentozi novājinātu imunitāti.

Covid-19 slimības smagas norises risku Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Apvienotajā Karalistē vispārējā populācijā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control) vērtē kā mērenu, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem vai hronisko slimību gadījumā – kā augstu. Covid-19 izplatīšanās risks ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs tiek vērtēts kā augsts, tādēļ tā mazināšanai tiek ieteikti papildu infekcijas kontroles pasākumi. Ņemot vērā PVO izsludināto Covid-19 pandēmiju, ar mērķi to ierobežot, Latvijas Republikas valdība 12.03.2020. izsludināja Latvijā ārkārtēju situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 14.04.2020., pārtraucot mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, aizliedzot visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus ne vairāk kā 200 cilvēkiem (no 19.03. tika noteikts 50 cilvēku ierobežojums), iesakot sniegt klātienes pakalpojumus un veikt darbus attālināti. 29.03.2020. Latvijas Republikas valdības ārkārtas sēdē tika noteikti sabiedrības papildu pulcēšanās ierobežojumi: turpmāk publiskās vietās, neievērojot 2 m distanci, kopā drīkstēs doties divatā vai ģimenes lokā, citos gadījumos personām vienai no otras ir jāievēro 2 m distance. Saeima 16.04.2020. atbalstīja Latvijas Republikas valdības 07.04.2020. lēmumu Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ pagarināt līdz 12.05.2020. Latvijas Republikas valdība 07.05.2020. izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 09.06.2020., vienlaikus būtiski atvieglojot dažādus ierobežojumus. Ārkārtējā situācija Latvijā tika pārtraukta 09.06.2020., atstājot spēkā dažādus ierobežojumus. Latvijas Republikas valdība visā valsts teritorijā no 09.11.2020. līdz 07.02.2021. izsludināja nākamo ārkārtējo situāciju Latvijā. 2021. gada rudenī, Covid-19 pandēmijai Latvijā sasniedzot kritisko robežu, kuras sekas bija izteikta veselības aprūpes sistēmas pārslodze, vairāk nekā 3000 saslimšanas gadījumu diennaktī un mirstības pieaugums, Latvijas Republikas valdība visā valsts teritorijā no 21.10.2021. līdz 15.11.2021. izsludināja nākamo ārkārtējo situāciju Latvijā, nosakot mājsēdi no plkst. 20.00 vakarā līdz 05.00 rītā. Gada nogalē, kad Latvijā ienāca jaunais Covid-19 paveids (omikrons), ārkārtējā situācija valstī tika pagarināta līdz 28.02.2022.

No 01.03.2022. Latvijā tika pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājās spēkā atvieglojumi daudzām Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām. No 01.03.2022. tika atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju. Līdz 01.04.2022. tika saglabāta obligātā prasība pēc Covid-19 sertifikātiem pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai (izņemot bērniem līdz 18 gadu vecumam) publiskos pasākumos, tostarp sporta, kultūras, diskotēkās, naktsklubos, atrakcijās, sporta un amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kā arī individuālos pakalpojumos, kur klients nelieto medicīniskās sejas maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta un ir tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 01.04.2022. tika atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiek saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks (medicīnas un sociālās aprūpes iestādes). Tāpat paplašinātas ir pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības.

No 01.04. darba pienākumus klātienē varēja veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas, bet darbiniekiem, kuriem bija tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēja būt vakcinētiem pret Covid-19 (piemēram, ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās). Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem bija tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēja vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz 2021./2022. mācību gada beigām.

Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta arī pēc 01.04. jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem; arī sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu.

Tā kā jaunais koronavīruss nav iepriekš cirkulējis sabiedrībā, jāpieņem, ka visi iedzīvotāji ir pret to jutīgi. Vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, inficētai personai klepojot, šķaudot vai runājot, tādēļ visaugstākais risks tās pārnesei ir tuvs kontakts – mazāk nekā 2 m un ilgāk nekā 15 minūtes. Slimības strauja izplatība populācijā var izraisīt situāciju, kad tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms vairs neatbilst saslimušo skaitam. Liela negatīva ietekme būtu, ja slimības izplatība skartu ārstniecības personas ārstniecības iestādēs un būtu nepieciešama liela darbinieku skaita izolācija. Sākotnējie citās valstīs gūtie dati liecina, ka stingri sabiedrības veselības pasākumi, jo īpaši saistībā ar izolāciju un sociālo distancēšanos tūlīt pēc gadījumu identificēšanas, var mazināt turpmākās izplatības varbūtību, taču to neizslēdz pilnībā. 

Lai gan novērotā saslimstība 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā bija salīdzinoši neliela, notekūdeņu monitoringa dati liecināja par samērā augstu SARS-CoV-2 vīrusa omikrona XBB.1.5. varianta vīrusu cirkulāciju. 

Lielākais slimības ziņoto gadījumu skaits Latvijā – 11 992 – tika reģistrēts 19.02.2022. pandēmijas trešajā augstākas slimības izplatības periodā laikā no 2022. gada janvāra vidus līdz marta sākumam. No pandēmijas sākuma līdz 2023. gada martam Latvijā reģistrēti 6672 mirušie, kuru nāves pamatcēlonis bijis Covid-19. Visvairāk 2022. gadā – 4351 (Slimību profilakses un kontroles centra dati). 

Pandēmija nenoliedzami ietekmē visas nozares, tomēr visvairāk tā skar nevis ražošanu, bet gan pakalpojumu sniegšanu. Pandēmijas dēļ pasaulē krītas akciju cenas, bet pārvietošanās ierobežojumi atstāj īpaši negatīvu ietekmi uz aviāciju, tūrismu, viesnīcu un restorānu biznesu. Ražošanas un loģistikas ierobežojumi Ķīnā pandēmijas sākuma posmā izraisīja pieejamības ierobežojumus atsevišķu preču grupās, kurus pastiprināja arī pirkšanas panika, kas vairāk novērota citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Eiropas Savienībā pastāv nopietnas bažas par ārstniecības līdzekļu, tostarp zāļu, pieejamības ierobežojumiem. Latvijā īslaicīgi bija novērots ķirurģisko masku un dezinfekcijas līdzekļu trūkums. Strauji samazinoties pakalpojumu sniegšanai, Nodarbinātības valsts aģentūra līdz 24.03.2020. bija saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbiniekiem; pandēmija ir kļuvusi arī par nozīmīgu nepārvaramas apstākli līgumattiecībās. 19.03.2020. Latvijas Republikas valdībā tika apstiprināts uzņēmējdarbības atbalsta likumprojekts saistībā ar Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību. Valsts atbalsts uzņēmumiem un darba ņēmējiem kopumā varētu sasniegt 1,1 miljardu eiro, bet dažādos citos finanšu instrumentos ir rezervēts vēl viens miljards eiro. Pandēmijas sekas pašlaik vēl nav prognozējamas.