Divus pirmos dzīves gadus aizvadīja Birmā, kur tēvs strādāja par inženieri. 1950. gadā ģimene atgriezās Lielbritānijā un apmetās uz dzīvi Tanvortā pie Ardenas – nelielā ciematā, kura apkaimes dabas ainavas veicinājušas N. Dreika mūzikas tēlainību. Abi vecāki bija muzikāli apdāvināti (izdoti arī mātes Mollijas Dreikas, Molly Drake, dziesmu albumi Molly Drake, 2013, un The Tide’s Magnificence, 2018) un atbalstīja dēla aizraušanos ar mūziku. N. Dreiks jau agrīnā vecumā apguva klavieru, vēlāk arī saksofona, klarnetes un ģitāras spēli un sacerēja dziesmas. 1967. gadā uzsāka angļu literatūras studijas Kembridžas Universitātes Ficviljama koledžā (Fitzwilliam College, Cambridge University). Studijas nepabeidza, jo par pamatnodarbošanos izvēlējās mūziku.

1968. gadā N. Dreiks sāka sadarbību ar ievērojamu angļu folka un folkroka ierakstu producentu Džo Boidu (Joe Boyd). Pirmie albumi Five Leaves Left (1969) un Bryter Layter (1971) ar melanholiski poētiskām, folka, džeza un bosanovas avotos balstītām dziesmām, N. Dreika introverto, bet emocionāli silto dziedājumu, virtuozo akustiskās ģitāras spēli un pastorāli krāšņiem stīgu aranžējumiem nodrošināja nelielu cienītāju loku, bet nespēja gūt ievērību ārpus folkmūzikas aprindām. Publikas un mediju ignoranci veicināja dziesminieka noslēgtā personība un vairīšanās no publicitātes, savukārt abu skaņuplašu niecīgā rezonanse, kā arī konflikts ar Dž. Boidu, veicināja mūziķa depresiju un atteikšanos no koncertdarbības. Albumu Pink Moon (1972), atšķirībā no iepriekšējiem darbiem, kuru ieskaņošanā piedalījās stīgu grupa un prominenti angļu folkmūziķi, N. Dreiks ierakstīja vienatnē – vairumā dziesmu dzirdama tikai viņa balss un akustiskā ģitāra. Pink Moon askētiskais skanējums un nolemtības caurstrāvotais noskaņojums spilgti kontrastē ar iepriekšējo albumu pilnskanīgumu, un pēc N. Dreika līdzgaitnieku teiktā, atbilst mūziķa noskaņojumam mūža pēdējos gados. Pēc Pink Moon N. Dreiks noslēdzās pašizolācijā un distancējās no mūzikas industrijas, līdz 26 gadu vecumā gāja bojā pārdozējot (tiek uzskatīts, ka apzināti) antidepresantus.

Kaut N. Dreika radošais mantojums ir apjomā neliels – trīs albumi un daži ieraksti, kas izdoti pēc mūziķa nāves – un viņa mūža laikā šī rezignēti romantiskā mūzika nespēja konkurēt ar aktuālajām, ārējā ekspresijā ievērojami intensīvākajām progresīvā roka, glamroka un hārdroka stilistikām, vairākas desmitgades pēc autora nāves tā tiek pieskaitīta folkmūzikas (un ne tikai) nozīmīgākajiem paraugiem. Pink Moon 2003., 2012. un 2020. gadā ierindots žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītajā 500 visu laiku labāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time); šā reitinga pirmajā redakcijā 2003. gada bija minēti arī divi pārējie N. Dreika dzīves laikā izdotie albumi.

N. Dreika ietekme sastopama dažādu žanru pārstāvju jaunradē: Beks (Beck); Bon Iver; Mets Džonsons (Matt Johnson), Everything But the Girl; Hosē Gonsaless (Jose Gonzalez); Deivids Silvians (David Sylvian); Roberts Smits (Robert Smith); Pols Vellers (Paul Weller) un citi. Mūziķa draugs folkroka dziesminieks Džons Mārtins (John Martyn) viņam veltījis skaņdarbu Solid Air, bet grupa The Dream Academy dziesmu Life in a Northern Town (1985). 2010. un 2011. gadā Dž. Boids organizēja koncertu sēriju Londonā, Melburnā un Ņujorkā, kur dažādu paaudžu folkmūziķi izpildīja N. Dreika dziesmas – koncertu ieraksti izdoti albumā Way to Blue – The Songs of Nick Drake (2013).

N. Dreika dzīvei un radošajai darbībai veltītas biogrāfiskas grāmatas “Niks Dreiks. Biogrāfija” (Nick Drake. The Biography, Patriks Hamfrijs, Patrick Humphries, 1998), “Tumšāks par dziļāko jūru: meklējot Niku Dreiku” (Darker Than the Deepest Sea: The Search for Nick Drake, Trevors Denss, Trevor Dann, 2006) un citas, kā arī dokumentālās filmas “Svešinieks starp mums: meklējot Niku Dreiku” (A Stranger Among Us: Searching for Nick Drake, režisors Tims Klementss, Tim Clements, Lielbritānija, 1999) un “Jutīgais: Nika Dreika dienas” (A Skin Too Few: The Days of Nick Drake, režisors Džerens Berkvenss, Jeroen Berkvens, Amerikas Savienotās Valstis, 2002).

Cello Song; Fruit Tree; Hazey Jane I; Hazey Jane II; Northern Sky; One of These Things First; Parasite; Pink Moon; Poor Boy; River Man; Thoughts of Mary Jane; Time Has Told Me; Way to Blue

Five Leaves Left (Island, 1969); Bryter Layter (Island, 1971); Pink Moon (Island, 1972); Made to Love Magic* (Island, 2004); Family Tree* (Island, 2007)

 * iepriekš neizdotu ierakstu izlases