20. gs. 80. gados muzicēja ar blūzroka grupu Double Trouble un guva lielu ievērību, pateicoties tehniski virtuozai un emocionāli piesātinātai ģitārspēlei, kas sniegusi ietekmi daudziem nākamo paaudžu mūziķiem. Būtiski veicinājis blūza popularitāti.

S. R. Vons auga sarežģītos ģimenes apstākļos (tēvs bija alkoholiķis ar varmācīgām nosliecēm) un jau bērnībā garīgu patvērumu atrada mūzikā un ģitārspēlē. Vecākā brāļa, vēlāk ievērojamā ģitārista Džimija Vona (Jimmie Vaughan) ietekmē īpaši aizrāvās ar B. B. Kingu (B. B. King), Albertu Kingu (Albert King), Džimiju Hendriksu (Jimi Hendrix) un citiem blūza un blūzroka mūziķiem. Kopš pusaudža vecuma spēlēja vairākās grupās, bet 17 gadu vecumā pārcēlās uz Teksasas galvaspilsētu un pavalsts intensīvās mūzikas dzīves epicentru Ostinu. 1977. gadā tur nodibināja grupu Triple Threat Revue, kuras nosaukums drīz tika nomainīts pret Stevie Ray Vaughan and Double Trouble (angļu ‘dubultnepatikšanas’, aizguvums no Otisa Raša, Otis Rush, tāda paša nosaukuma dziesmas). Kopš 1980. gada grupa darbojās vēlāk slavenajā trio sastāvā: S. R. Vons (ģitāra, vokāls); Kriss Leitons (Chris Layton, bungas) un Tomijs Šenons (Tommy Shannon, basģitāra); 1985. gadā tam pievienojās arī Rīzs Vainanss (Reese Wynans, taustiņinstrumenti).

1982. gadā Double Trouble uzstājās Montrē (Šveice) džeza festivālā, kur tās enerģiskais priekšnesums un S. R. Vona ģitārspēle pirmoreiz izpelnījās ievērību ārpus Teksasas. Šo uzstāšanos klātienē redzēja arī Deivids Bovijs (David Bowie), kurš S. R. Vonu uzaicināja piedalīties sava albuma Let’s Dance (1983) ierakstīšanā un tam sekojušā koncertturnejā. Dažādu nesaskaņu dēļ S. R. Vons no līdzdalības turnejā atteicās, taču Let’s Dance un albuma singli Let’s Dance un China Girl ir spilgti ģitārista stilistiskās daudzpusības apliecinājumi, ko pazīst arī daudzi, kas nav dzirdējuši viņa blūza ierakstus.

Savukārt divās dienās ieskaņotais S. R. Vona un Double Trouble debijas albums Texas Flood (1983), kas iznāca dažas nedēļas pēc Let’s Dance, izpelnījās Grammy balvas nomināciju kategorijā Labākais tradicionālā blūza albums (Best Traditional Blues Album), piesaistot nacionāla mēroga uzmanību. Nākamie albumi Couldn’t Stand the Weather (1984) un Soul to Soul (1985) reputāciju nostiprināja, turklāt S. R. Vona vārds arvien biežāk tika minēts starp virtuozākajiem ģitāristiem gan blūza, gan roka kontekstā.

Par spīti atzinībai, Double Trouble darbību apgrūtināja dalībnieku, īpaši tās līdera, aizraušanās ar apreibinošām vielām. S. R. Vons kopš bērnības lietoja alkoholu un kopš agras jaunības arī narkotikas, bet 1986. gadā izgāja ārstniecības kursu, kas ļāva atkarības pārvarēt. Mūža pēdējos gados mūziķis intervijās runāja par radošu un morālu uzplaukumu, taču Double Trouble ceturtais studijas albums, ar Grammy balvu (Labākais laikmetīgā blūza albums, Best Contemporary Blues Album) novērtētais In Step (1989) kļuva par pēdējo viņa dzīves laikā izdoto ierakstu.

S. R. Vons gāja bojā 35 gadu vecumā helikoptera avārijā pēc Double Trouble koncerta Īsttrojā (tajā muzicēja arī Dž. Vons, Ēriks Kleptons, Eric Clapton, un Roberts Krejs, Robert Cray). Mēnesi pēc viņa nāves iznāca albums Family Style (1990), kas ieskaņots ar Dž. Vonu. Iepriekš nepublicēti S. R. Vona studijas un koncertieraksti publiskoti arī vēlāk (t. sk. 1999. gadā klajā laistais albums In Session, kurā dzirdami 1983. gadā veikti ieskaņojumi ar vienu no S. R. Vona lielākajām autoritātēm A. Kingu).

Apvienojot dažādu blūza un blūzroka ģitāristu (Tībons Vokers, T-Bone Walker; B. B. Kings, A. Kings; Alberts Kolinss, Albert Collins; O. Rašs; Lonijs Meks, Lonnie Mack; Ē. Kleptons; Dž. Hendrikss u. c.) spēles paņēmienus, S. R. Vonam izdevās izstrādāt spilgtu un oriģinālu izpildījuma manieri, ko raksturo gan augsta līmeņa tehniskā meistarība, gan smalka blūza izjūta un roka ekspresija. Agresīvā un emocionāli intensīvā ģitārspēle, atraktīvais koncertpriekšnesums un Double Trouble muzikālā sinerģija viņam ļāva kļūt par, iespējams, pašu prominentāko savas paaudzes ģitāristu un Teksasas bagāto blūza tradīciju turpinātāju, kura spēle sniegusi tālāku ietekmi tādiem mūziķiem kā Kenijs Veins Šeperds (Kenny Wayne Shepherd), Maiks Velčs (Mike Welch), Sjūzena Tedeski (Susan Tedeschi), Džons Meiers (John Mayer), Džonijs Lengs (Johnny Lang), Gerijs Klārks jaunākais (Gary Clark Jr.) un citi.

Tikpat nozīmīgs bija S. R. Vona ieguldījums blūza popularizēšanā laikā, kad mūzikas tirgū dominējošās tendences (80. gadu popmūzika, jaunais vilnis un smagais metāls) to bija tikpat kā izstūmušas no meinstrīma mūzikas aprites. Pat iepriekšējās desmitgades slavenākā Teksasas blūzroka grupa ZZ Top 80. gadu sākumā repertuārā integrēja jaunā viļņa ietekmes, attālinoties no autentiska blūza skanējuma. Savukārt S. R. Vona un Double Trouble panākumi apliecināja, ka blūzs arī šajā laikā ir pilnvērtīgi dzīvotspējīgs žanrs, kas joprojām spēj piesaistīt ievērojamu publikas uzmanību. S. R. Vona popularitāte bija viens no izšķirošiem faktoriem, kas 80. gadu 2. pusē un 90. gadu sākumā veicināja intereses pieaugumu gan par Džona Lī Hukera (John Lee Hooker), B. Gaja, R. Kreja, Džefa Hīlija (Jeff Healey), Robena Forda (Roben Ford), Kolina Džeimsa (Colin James), Gerija Mora (Gary Moore), K. V. Šeperda, Omar & the Howlers un citu blūza mūziķu jaunradi, gan blūzu kopumā.

S. R. Vons uzņemts Blūza slavas zālē (Blues Hall of Fame, 2000) un Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2015, ar Double Trouble). Viņa ieskaņojumi godalgoti ar sešām Grammy balvām. Žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītā ievērojamāko ģitāristu reitingā (The 250 Greatest Guitarists of All Time, 2023) S. R. Vons ierindots 20. vietā, savukārt žurnāla Guitar World lasītāju aptaujā (100 Greatest Guitarists of All Time, 2012) atzīts par astoto visu laiku izcilāko ģitāristu.

1995. gadā, pieminot S. R. Vona bojāejas piekto gadskārtu Ostinā notika koncerts, kurā viņa repertuāra skaņdarbus izpildīja B. B. Kings, Ē. Kleptons, Dž. Vons, R. Krejs, Bonija Raita (Bonnie Raitt) un Dr. Džons (Dr. John) – koncerta ieraksti izdoti albumā A Tribute to Stevie Ray Vaughan (1996).

ASV Ierakstu mākslas un zinātnes nacionālās akadēmijas (National Academy of Recording Arts and Sciences) mūziķu atbalsta fonds MusiCares kopš 1999. gada piešķir gadskārtēju Stīvija Reja Vona balvu (Stevie Ray Vaughan Award) – to saņēmuši Ē. Kleptons, Deivids Krosbijs (David Crosby); Ozijs Osborns (Ozzy Osbourne) un citi mūziķi, kas pārvarējuši alkohola vai narkotiku atkarību un snieguši atbalstu citiem atkarīgajiem kolēģiem.

Ostinā, kur aizritējusi liela daļa S. R. Vona profesionālās darbības, uzstādīta viņa statuja (1993), bet brāļu Vonu dzimtajā pilsētā Dalasā – abiem veltīts piemineklis (2020).

Cold Shot; Crossfire; Lenny; Little Wing; Love Struck Baby; Pride and Joy; Riviera Paradise; Taxman; Texas Flood; The Sky Is Crying; Tightrope; Tin Pan Alley; Voodo Child (Slight Return)

Texas Flood (Epic, 1983); Couldn’t Stand the Weather (Epic, 1984); Soul to Soul (Epic, 1985); Live Alive* (Epic, 1986); In Step (Epic, 1989); Family Style• (Epic, 1990); The Sky Is Crying (Epic, 1991); In the Beginning* (Epic, 1992); Live at Carnegie Hall* (Epic, 1984); In Session•• (Epic, 1999); Live at Montreux 1982 & 1985* (2001); Live in Tokyo* (Masterplan, 2006)

* koncertieraksti

• ar Džimiju Vonu

•• ar Albertu Kingu