K. F. Vatsons izveidoja un vadīja pirmo latviešu laikrakstu “Latviešu Avīzes”, pētīja Latvijas vēsturi un etnogrāfiju.
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Baltijas vācu izcelsmes mācītājs, tulkotājs, literāts
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Izcelsme un izglītība
Dzimis britu ieceļotāju pēcteča, Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas profesora Matiāsa Frīdriha Vatsona (Matthias Friedrich Watson) ģimenē. Zināšanas apguva ģimenē no tēva, Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā, īslaicīgi studēja jurisprudenci un teoloģiju Leipcigas un Getingenes universitātēs.
Profesionālā un sabiedriskā darbība
1796.–1798. gadā strādāja par reģistratoru Kurzemes vietniecības pārvaldē Jelgavā. No 1803. gada līdz mūža beigām bija Lestenes latviešu luterāņu draudzes mācītājs (no 1813. gada – arī Struteles draudzes mācītājs). Bija biedrs vairākās organizācijās: Rīgas Literāri praktiskajā pilsoņu savienībā (Literärisch-praktische Bürger-Verbindung zu Riga), Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst), Latviešu literārajā (draugu) biedrībā (Lettisch-literärsiche Gesellschaft; viens no tās dibinātājiem un pirmais Kurzemes nodaļas direktors). Bija viens no Dobeles atraitņu kases dibinātājiem, kā arī piedalījās latviešu tautskolotāju semināra izveides komisijas darbā. Līdztekus sabiedriskajam un profesionālajam darbam K. F. Vatsons nodevās hobijiem – muzicēšanai un papīra siluetu griešanai.
Darbība latviešu grāmatniecībā
1812. gadā K. F. Vatsons jaunā redakcijā sagatavoja mācītāja Johana Frīdriha Urbāna (Johann Friedrich Urban) grāmatas “Jautāšanas in izstāstītas atbildēšanas par tām ticības mācībām to kristīgu ļaužu” izdevumu.
1816. gadā tika izdota K. F. Vatsona “Lasāma grāmata, latviešu bērniem par labu sarakstīta”, kas veltīta baronam Aleksandram fon Mēdemam (Alexander von Medem) un tapa pēc Vidzemes ģenerālsuperintendenta Karla Gotloba Zontāga (Karl Gottlob Sonntag) ierosinājuma. Tajā ar nolūku veicināt lasītprasmes apguvi latviešu vidū iekļauti īsprozas darbi, kas galvenokārt adresēti jaunākā skolas vecuma bērniem un lokalizēti pēc ievērojamā Prūsijas apgaismotāja un pedagoga–filantropa Frīdriha Eberharda fon Rohova (Friedrich Eberhard von Rochow) darba “Bērnu draugs. Lasāmgrāmata lauku skolām” (Der Kinderfreund. Ein Lesebuch zum Gebrauch in Landschulen, 1776, 1779). Šim tulkojumam bija būtiska nozīme 19. gs. pirmajā pusē izplatītajā vācu filantropu pedagogu literāro sacerējumu tulkošanas tradīcijā Kurzemē un Vidzemē. Grāmatu papildina Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības locekļa, Kurzemes Provinces muzeja dabaszinātniskā krājuma veidotāja, Jelgavas ārsta Nikolausa Heinriha Lihtenšteina (Nicolaus Heinrich Lichtenstein) “Pielikums priekš pieaugušiem cilvēkiem, visuvairāki priekš sievām iekš bērnu raizēm un priekš labām mātēm, kas savu mīļu bērniņu veselību grib apgādāt”.
1818. gadā, pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē, K. F. Vatsons kopā ar Joahimu Frīdrihu Foigtu (Joachim Friedrich Voigt) un Johanu Kristofu Kēleru (Johann Christoph Köhler) latviešu valodā tulkoja Kurzemes zemnieku likumus.
1821.–1822. gadā K. Vatsons latviešu valodā tulkoja lietuviešu rakstnieka un mācītāja Kristijona Donelaiša (Kristijonas Donelaitis) dzejojuma “Gadalaiki” (Metai, 1765–1775) fragmentus, kas tika publicēti Kurzemes kalendārā “Veca un jauna laika grāmata”. Kalendārā viņš publicēja arī atsevišķus dzejoļus un populārzinātniskus rakstus par astronomiju.
1823. gadā K. F. Vatsons, domājams, no manuskripta tulkoja Kurzemes ārsta Frīdriha Gotharda Grīnblata (Friedrich Gotthard Grünbladt) instrukcijas vecmātēm “Īsa un vaijadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm pie labām dzemdēšanām uz zemi”.
Darbība žurnālistikā
K. F. Vatsons bija vairāku vācbaltiešu preses izdevumu līdzstrādnieks. 1806.–1808. gadā iknedēļas periodiskajā izdevumā Wöchentliche Unterhaltungen viņš publicēja recenzijas, rakstus par ekonomiku un rūpniecību Kurzemē un Vācijā, par dabas parādībām, latviešu etnogrāfiju un grāmatniecību. Daudzi K. F. Vatsona raksti tika ievietoti pirmajos izdevuma "Kurzemes Rakstniecības un mākslas biedrības ikgadējās sarunas" (Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst) sējumos (1819, 1822). Tajos K. F. Vatsons aprakstīja latviešu pārvācošanos un kultūras izredzes pēc dzimtbūšanas atcelšanas, iestādamies par latviešu valodas saglabāšanu, vietvārdiem, pirmskristianizācijas vēsturi, latviešu valodniecības jautājumiem, Kurzemes ģeogrāfiju (ar paša zīmētām kartēm). Periodiskajā izdevumā Neueres ökonomisches Repertorium für Livland no 1819. līdz 1822. gadam K. F. Vatsons rakstīja par Kurzemes laikapstākļiem, apkopodams meteoroloģiskos novērojumus, kurus pats regulāri veica kopš 1802. gada, u. c. jautājumiem, kas saistīti ar dabas parādībām. K. F. Vatsona raksti publicēti arī periodiskajos izdevumos Neues Museum der teutschen Provinzen Russlands un Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland.
1817. gadā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā K. F. Vatsons nāca klajā ar ideju par periodisko izdevumu latviešu valodā. Šī ideja tika īstenota 1822. gadā, kad sāka iznākt pirmais latviešu laikraksts “Latviešu Avīzes” (1822–1915). Līdz nāvei 1826. gadā, būdams laikraksta redaktors, K. Vatsons tajā publicēja populārzinātnisku rakstu sēriju par Kurzemi, apcerējumus par lauksaimniecību, jaunākās ziņas par notikumiem latviešu apdzīvotajos reģionos, publicistiskus tekstus par latviešu kultūru un etnisko identitāti (tajā skaitā, domājams, pašu latviešu lasītāju iesūtītus materiālus), kā arī recenzijas par latviešu grāmatām.
Gūto sasniegumu nozīme
K. F. Vatsons ir piederīgs Gotharda Frīdriha Stendera (Gotthard Friedrich Stender) izkoptās apgaismības un laicīgās latviešu literārās tradīcijas turpinātājiem 19. gs. sākumā. Viņa ieguldījums latviešu literatūras un preses vēsturē saistāms ar nozīmīgiem tulkojumiem, kas stiprinājuši latviešu prozas attīstību un juridisko un zinātnisko terminoloģiju, zinātņu popularizēšanu, jaunu publicistikas žanru aizsākšanu latviešu valodā, lasītprasmes veicināšanu. K. F. Vatsons arī ievērojams kā viens no sava laika izcilākajiem Kurzemes vēstures, latviešu etnogrāfijas un latviešu valodas pētniekiem.