Māleru (Mahler) dzimta bija ebreju izcelsmes. Vecvecāki un vecāki piekopa pieticīgus rūpalus (apkārtklejojošs tirgotājs, ormanis, sīks krodzinieks), izsitoties līdz pašu mājiņai kaimiņpilsētiņā Jihlavas (vācu Iglava) vāciski runājošajā minoritātē, kaut apzinājās arī savas ebreju saknes un iedibinot relatīvi ienesīgu spirta ražotni un tavernu. Topošā mūziķa tēvs Bernards (Bernard) apprecēja ziepju manufaktūras īpašnieka meitu Mariju Hermani (Marie Herrmann), un viņiem piedzima 14 bērni. Gustavs bija otrais dēls, vecākais brālis nomira bērnībā (pavisam bērnības periodu pārdzīvoja vēl tikai seši bērni – spilgta liecība par dzīves līmeni un emocionālo gaisotni ģimenē un sabiedrībā). Gustavs agri izpauda muzikālas dotības pēc dzirdes spēlējot dziesmas un maršus, ko dzirdēja uz ielas, krodziņā, no kazarmām un sinagogā; pat uz vecvecāku klavierēm viņš centās atskaņot savus iespaidus, vēl neprotot nospēlēt gammu. Skolas gadi aizritēja mērenībā, taču tēvs pamanīja dēla tieksmi uz mūziku un 1875. gadā 15 gadu vecumā aizveda viņu uz Vīnes konservatoriju. Arī tur Gustava dotumus tūlīt novērtēja un pieņēma viņu Jūliusa Epšteina (Julius Epstein) klavieru un Franca Krenna (Franz Krenn) kompozīcijas klasē (diriģēšanu tolaik konservatorijās vēl nemācīja). Vēlāk universitātē G. Mālers apmeklēja Eduarda Hanslika (Eduard Hanslick) un Antona Bruknera (Anton Bruckner) nodarbības.