Latvijā advokatūras organizatoriskā forma ir Latvijas zvērinātu advokātu kolēģija. Advokātu kolēģijā pēc profesijas principa ir apvienotas fiziskās personas, visi Latvijas zvērināti advokāti, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu advokātu profesionālo izaugsmi, pieredzes apgūšanu, kā arī lai izpildītu likumos noteiktos uzdevumus.

Latvijas advokatūras profesionālā korporācija pastāv kopš 19.03.1921. Šajā datumā notika Zvērinātu advokātu padomes dibināšanas kopsapulce, kurā piedalījās 63 zvērināti advokāti. Tomēr Latvijas advokatūras vēstures sākumposms ir meklējams pirms Latvijas Republikas (LR) neatkarības proklamēšanas, jo vairākus gadu desmitus Latvijas teritorijā darbojās organizēta advokatūra, pamatojoties uz Krievijas Impērijas 20.11.1864. tiesu iekārtas likumu. Šī advokatūra ir veidojusi pamatus Latvijas advokatūras ētikai un tradīcijām. Tāpat no Krievijas Impērijas Latvijā ir pārņemts tur radītais advokāta institūts, kas balstījās uz tiesībaizstāvības un pārstāvības principiem, ar tiesībaizstāvību saprotot juridisku padomu sniegšanu un neskaidru tiesībjautājumu izskaidrošanu, savukārt ar pārstāvību – personas atvietošanu. Krievijas Impērijas Baltijas advokāti deva arī nopietnu ieguldījumu LR izveidošanā. Krievijas Impērijā zvērināti advokāti bija, piemēram, vēlāk pirmie trīs Valsts prezidenti: Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis.

Pēc LR neatkarības proklamēšanas pirmais priekšlikums Latvijā izveidot advokātu padomi bija pieņemts jau 06.12.1918. Rīgas zvērinātu advokātu sapulcē. Taču vienīgi beidzoties Latvijas Neatkarības karam un daudziem advokātiem atgriežoties no bēgļu gaitām, varēja sākties darbs pie organizācijas izveides. Neatkarīgās Latvijas starpkaru periodā (31.01.1921.) 57 advokāti ar ierosinājumu nodibināt Latvijā Zvērinātu advokātu padomi vērsās Tieslietu ministrijā, kā rezultātā 19.03.1921. notika Zvērinātu advokātu padomes dibināšanas kopsapulce, kuru vadīja Tiesu palātas loceklis Viktors Lazdiņš un protokolēja advokāts Vilis Holcmanis. Padomes priekšsēdētāja amatā ievēlēja G. Zemgalu, kura kandidatūru izvirzīja latviešu advokāti. Zvērinātu advokātu kopsapulce bija Zvērinātu advokātu padomes augstākā lēmējinstitūcija, kas apstiprināja revīzijas komisijas ziņojumu, budžetu, noteica padomes locekļu skaitu, kā arī ieteica ierosinājumus attiecībā uz pieņemamiem normatīvajiem aktiem.

Pēc 15.05.1934. valsts apvērsuma uzņemšanu advokatūrā ietekmēja tieslietu resors. Autoritārā režīma posmā notika arī advokatūras reformas, bet tika saglabāta Zvērinātu advokātu padomes autonomija un salīdzinājumā ar citām nozarēm advokatūras darbībā būtiskas izmaiņas nebija ieviestas. Līdz 1940. gadam jautājumus saistībā ar advokatūru regulēja LR Tiesu iekārtas likuma devītā sadaļa (280.–280.⁹⁰ pants), kas tika pieņemta 1935. gadā. Taču būtiskas pārmaiņas advokatūra Latvijā piedzīvoja sākot ar 1940. gadu, kad tika noārdīta tiesību sistēma, advokātu skaits samazināts un advokātu sastāvs pilnībā nomainīts.

Pēc neatkarības zaudēšanas un Padomju Savienības īstenotās okupācijas tika likvidēts zvērinātu advokātu un privātadvokātu institūts. Advokātiem aizliedza privātpraksi un viņiem bija jāstrādā valsts izveidotās prakses vietās. Turklāt advokatūra tika pakļauta padomju valsts varas uzraudzībai, kas liedza politiski neuzticamiem advokātiem turpināt profesionālo darbību. Padomju okupētajā Latvijā advokātu kolēģija bija izveidota, balstoties uz PSRS 19.08.1939. nolikumu par advokatūru.

Ilgi nepastāvot padomju okupācijai, varu pārņēma nacistiskā Vācija, kura daļēji atjaunoja līdz 1940. gada okupācijai funkcionējošo iestāžu darbību. Šajā periodā atjaunoja likumus un noteikumus, kas bija spēkā pirms Padomju Savienības īstenotās okupācijas, tāpat arī Zvērinātu advokātu padome atsāka savu darbību un, lai advokāti būtu pieejami arī citās pilsētās, noteica, ka Rīgā nedrīkst praktizēt vairāk par 100 advokātiem.

Pēc padomju otrreizējās okupācijas zvērinātu advokātu padomes darbība bija izbeigta. Vēlāk radītais Advokātu kolēģijas organizācijas birojs pakāpeniski tika pārveidots par Advokātu kolēģijas prezidiju, kas vadīja un pārraudzīja juridisko konsultāciju un advokātu darbību, kā arī lēma par jaunu advokātu uzņemšanu un esošo atskaitīšanu un izslēgšanu. Līdz 1959. gadam advokatūra bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, vēlāk īsu brīdi Augstākās tiesas, bet sākot ar 1960. gadu –Ministru padomes pārraudzībā. Latvijas PSR advokātu darbību līdz 1960. gadam regulēja LPSR Advokatūras nolikums. Savukārt vēlāk to regulēja Likums par advokatūru PSRS.

Latvijas PSR Advokātu kolēģijas prezidijs 29.05.1990. pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas PSR Advokātu kolēģiju nosauca par Latvijas Advokatūras kolēģiju. Vēlāk 27.04.1993. LPSR Augstākā Padome pieņēma lēmumu “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, likvidējot Latvijas Advokatūras kolēģiju un nodibinot Latvijas Zvērinātu advokatūras kolēģiju.

2004. gadā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija iestājās Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomē (The Council of Bars ar Law Societies of Europe), kā arī Starptautiskajā advokatūru asociācijā (International Bar Association).

Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija kā advokātu profesionālās pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likumu (spēkā kopš 21.05.1993.) un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtiem, kas pieņemti Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulcē 21.05.1993. Šajā kopsapulcē arī pieņemts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, kura pamatuzdevums ir sargāt un stiprināt advokāta profesijas nozīmi tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšanā, un sekmēt advokāta tiesību un pienākumu godprātīgu un kvalificētu īstenošanu. 2019. gadā Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss tika modernizēts un jaunā redakcijā apstiprināts ar Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces 12.04.2019. lēmumu.

Advokātu tiesības un pienākumi noteikti arī citos normatīvajos aktos – Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā, Administratīvās atbildības likumā, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas ir zvērinātu advokātu kopsapulce, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, revīzijas komisija un disciplinārlietu komisija. Zvērinātu advokātu kopsapulce ir augstākā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes institūcija, kura pieņem kolēģijas statūtus, advokāta ētikas kodeksu un citus ar advokatūras iekšējo darbību saistītus aktus, ievēlē Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus, disciplinārlietu komisijas locekļus un revīzijas komisijas locekļus, kā arī apstiprina gada pārskatu un budžetu.

Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija ir Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kuras funkcijās ietilpst lēmumu pieņemšana par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā, par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita. Padome arī pārzina kolēģijas organizācijas lietas, uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas, organizē zvērinātu advokātu un viņu palīgu kvalifikācijas paaugstināšanu. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija. Padomes ierosinātās disciplinārlietas pret zvērinātiem advokātiem un advokātu palīgiem izskata disciplinārlietu komisija.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāji: G. Zemgals (1921); Jānis Bērziņš (1921–1933); Aurēlijs Zēbergs (1933–1940); Aivars Niedre (1993–2002); Jānis Grīnbergs (2002–2017) un Jānis Rozenbergs (kopš 2017. gada).

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā darbojas arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izveidotas komisijas: Ētikas komisija, Uzraudzības un kontroles komisija, Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija; Komisija pretendentu dokumentu izvērtēšanai; Komisija nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai.

Advokāta eksāmena komisijas sastāvu izveido un nosaka Tieslietu ministrs. Eksāmena komisijas sastāvā ir trīs juridiskās zinātnes promocijas padomju deleģēti tiesību zinātņu doktori, trīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkoti senatori, trīs Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkoti zvērināti advokāti un viens tieslietu ministra pilnvarots pārstāvis.

Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, neatkarīgi un profesionāli juristi, kuri sniedz juridisko palīdzību aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskos dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

Latvijā ar apzīmējumu “advokāts” (no latīņu advocatus 'palīgā sauktais') tiek saprasti zvērināti advokāti, zvērinātu advokātu palīgi, kā arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no ES dalībvalstīm un ir reģistrējušies advokāta darbībai Latvijā.

Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt 25 gadu vecumu sasniegušus Latvijas pilsoņus ar nevainojamu reputāciju, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību un jurista kvalifikāciju, iepriekš ieguvušas pieredzi citos juridiskās specialitātes amatos un ir nokārtojušas advokāta eksāmenu.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā (uz 31.12.2020.) ir 1370 advokāti, no kuriem 1229 ir zvērināti advokāti, 125 ir zvērinātu advokātu palīgi, 14 ES dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un divi ES dalībvalsts advokāti, kuru profesionālā kvalifikācija atzīta par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā.

Zvērinātu advokātu amata simboli ir amata tērps (talārs) un amata nozīme (krūšu nozīme). Zvērinātu advokātu amata nozīmē ir attēlots ovāls ozola un lauru lapu vainags, kas pārvīts ar lentu, un tā vidū attēlotas četru vertikāli novietotu grāmatu muguras, kuras sedz mazais valsts ģerbonis. Šīm grāmatām horizontāli ir virsū viena un apakšā divas grāmatas, kur uz apakšējās grāmatas muguras uzrakstīts lex.

Ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2012. gada lēmumu ir radīta arī goda nozīme, ko padome piešķir zvērinātiem advokātiem, kuru profesionālā darbība Latvijas advokatūrā ir vismaz 40 gadu vai arī par nopelniem un ieguldījumu korporācijas darbībā un attīstībā, kā arī advokatūras labo tradīciju, cieņas un goda sargāšanā un celšanā.

Kopš 2010. gada ik gadu martā notiek arī Advokatūras dienas, kuru ietvaros advokāti nedēļas garumā Latvijas iedzīvotājiem sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.