Neons ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu Ne un atrodas 2. perioda 18. grupā (cēlgāzes). Neona relatīvā atommasa ir 20,180, un tā atoms sastāv no 10 protoniem un 10 elektroniem (elektronu konfigurācija [He]2s²2p⁶). Neons ir inerta gāze bez krāsas, smaržas un garšas. Tā ir vieglāka par gaisu; nelielos daudzumos sastopama Zemes atmosfērā un Zemes garozas klintīs. Neons atrodams vairāk kosmosā nekā uz Zemes. Ja caur neonu zemā spiedienā laiž elektrisko strāvu, tas izstaro spilgti sarkanoranžu gaismu. Šī īpašība jau kopš 20. gs. 20. gadiem tiek plaši izmantota neona zīmju izgatavošanā. 

1898. gadā britu ķīmiķi Viljams Ramzejs (William Ramsay) un Moriss Traverss (Morris Travers) Londonas Universitātes koledžā (University College London) izolēja kriptona gāzi, iztvaicējot šķidru argonu. Neons tika atklāts, kad V. Ramzejs atdzesēja gaisa paraugu, līdz tas kļuva šķidrs, pēc tam šķidrumu sasildīja un izdalīja gāzes, tām iztvaikojot. Vispirms tika identificētas slāpekļa, skābekļa un argona gāzes. Pārējās gāzes tika izdalītas aptuveni sešu nedēļu laikā, sākot ar 1898. gada maija beigām. Pirmais no atlikušajām gāzēm tika identificēts kriptons. Pēc kriptona atdalīšanas nākamā bija gāze, kas mirdzizlādē deva izcili sarkanu gaismu. 1898. gada jūnijā šo jauno identificēto gāzi nosauca vārdā “neons”, kas atvasināts no grieķu vārda neos – ‘jauns’. Tūlīt tika atzīmēta tās raksturīgā sarkanoranžā krāsa, ko izstaro elektriski ierosināts gāzveida neons. 

Lai arī neons ir piektais izplatītākais elements Visumā (pēc ūdeņraža, hēlija, skābekļa un oglekļa), tā saturs zemes atmosfērā ir tikai 0,0018 %. Neonu iegūst, frakcionēti destilējot šķidru gaisu. Rezultātā iegūst frakciju, kas satur gan hēliju, gan neonu. Hēlijs tālāk tiek atdalīts no maisījuma ar aktivēto kokogli. Neona (līdzīgi kā hēlija) retums uz Zemes ir saistīts ar tā relatīvo vieglumu, ķīmisko inertumu un augsto tvaika spiedienu ļoti zemās temperatūrās. Neons ir monatomisks (Ne), kas padara to vieglāku nekā diatomiskā slāpekļa (N₂) un diatomiskā skābekļa (O₂) molekulas, kas veido lielāko daļu Zemes atmosfēras.

Dabiskajam neonam ir zināmi trīs stabilie izotopi: neons-20 (90,92 %), neons-21 (0,26 %) un neons-22 (8,82 %). Neons bija pirmais elements, kam identificēja vairāk nekā vienu stabilā izotopa veidu. Neonu-20 un neonu-22 atklāja 1913. gadā, izmantojot masu spektrometriju. Trešais stabilais izotops – neons-21 – tika atklāts vēlāk. Ir identificēti arī 17 neona radioaktīvie izotopi, sākot ar neonu-15 līdz neonam-34. Visi neona radioizotopi ir ar īsu pussabrukšanas periodu. Stabilākais no tiem ir neons-24 ar pussabrukšanas periodu 3,38 minūtes; visiem pārējiem pussabrukšanas periodi ir īsāki par vienu minūti, lielākajai daļai – īsāki par sekundi. Īsākais pussabrukšanas periods – 7.7×10⁻²² s – ir neonam-15.

Neons ir bezkrāsaina cēlgāze bez smaržas un garšas. Tā ir vieglāka par gaisu. Atommasa 20,180. Blīvums gāzveida stāvoklī istabas temperatūrā ir 0,9002 g/L, šķidrā stāvoklī (viršanas punktā) – 1,207 g/cm³ (dati no “CRC Ķīmijas un fizikas rokasgrāmatas, 95. izdevuma” (CRC Handbook of Chemistry and Physics. 95th Edition) Viljama Heinsa (William Mickey Haynes) redakcijā). Neona kušanas temperatūra (−248,59 ^oC), viršanas temperatūra (−246,046 ^oC). Neona atoma kovalentais rādiuss ir 58 pm, tā trīskāršais punkts (vielas temperatūras un spiediena vērtības, pie kurām vienlaikus pastāv trīs agregātstāvokļa fāzes: šķidrā fāze, gāzveida fāze un cietā fāze) atrodas pie 24,556 K augstas temperatūras un 43,37 kPa augsta spiediena. 

Neonam ir tikai viena oksidēšanās pakāpe – 0. Tas ir inerts un nereaģē ar citiem savienojumiem vai elementiem. Neons kā ligands var izveidot ļoti vāju saiti ar pārejas metālu atomiem, veidojot kompleksus savienojumus, piemēram, Cr(CO)₅Ne, Mo(CO)₅Ne un W(CO)₅Ne.

Plašākais neona pielietojums ir neona zīmju izgatavošanā reklāmai. Vakuuma izlādes caurulē neons mirdz sarkanīgi oranžā krāsā. Sarkanās zīmes satur tīru neonu. Neonu izmanto arī dienasgaismas un gāzveida vadīšanas lampās, augstsprieguma indikatoru un komutācijas ierīču, zibensuztvērēju, niršanas aprīkojuma un lāzeru izgatavošanā. Šķidrais neons ir svarīgs kriogēns dzesētājs. Dzesēšanas jauda tilpuma vienībā šķidrajam neonam ir vairāk nekā 40 reizes lielāka nekā šķidrajam hēlijam un vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā šķidrajam ūdeņradim.