Kaņepes izplatījās no Melnās jūras ziemeļu piekrastes, kur skiti kaņepes audzēja kā kultūraugus – skitu valodā kaņa- nozīmē ‘grauds, sēkla, drupata’. Vārdam “kaņepe” latviešu valodā varēja palīdzēt nostabilizēties vidusholandiešu vārds canep, to plaši lietoja gan holandiešu tirgotāji, gan jūrnieki un amatnieki – galvenokārt Kurzemē. Daži pētnieki uzskata, ka tas ir aizguvums no krievu valodas конопля ‘kaņepe’. Savukārt lietvārds “sviests” ir radies no darbības vārda “sviest” ar nozīmi ‘ziest’, tātad sākotnēji ‘tāds, ko ziež’. Vārdu savienojumā norāda uz kaņepju masas konsistenci un lietojumu, tas veidots uz asociāciju pamata – abi produkti ir ziežami un lietoti par aizdaru. Reģionāli tiek lietoti arī citi nosaukumi – bada sviests, kalpu sviests, mellais sviests, grūslis, staks, tempis.