Teorijas pamatā ir sociālās psiholoģijas pieejas, tās autore ir vācu politikas zinātniece Elizabete Noelle-Neimane (Elizabeth Noelle-Neumann), kas teorijas pamatatziņas publicēja 1974. gadā.
Klusuma spirāles teorija, kas cilvēku uzskatu veidošanās procesa skaidrojumā attālinās no priekšstatiem par autonomu, racionālu indivīdu un izmanto atziņas par sociālo ietekmi uz cilvēka uzvedību, ir viena no visvairāk citētajām teorijām sociālajās zinātnēs.
Teorija skaidro, vai un kāpēc cilvēki ir gatavi publiski izteikt savu viedokli. Tā raksturo situācijas, kad starppersonu vai mediētā komunikācijā mazākuma pozīcijas pārstāvji bailēs no izolācijas izvairās izteikt savu viedokli. Tādējādi vairākuma viedoklis, kas tiek atklāti un skaļi pausts, acīmredzamu domstarpību trūkuma dēļ iegūst dominējošo stāvokli. Skaļa viedokļa paušana no vienas puses un klusums no otras puses rada klusuma spirāli. Tās veidošanās parasti saistīta ar pretrunīgām un sarežģītām problēmām, kas izraisa emocionālu attieksmi un morālas dilemmas (aborti, lauksaimniecības subsīdijas u. c.). Jautājumi, par kuriem sabiedrībā valda vienprātība, neizraisa klusuma spirāli.
Pēc teorijas autores domām, klusuma spirāles veidošanās procesā liela nozīme ir plašsaziņas medijiem, jo to sniegtā informācija palīdz auditorijai gūt ieskatu, kuras pozīcijas par sarežģītiem jautājumiem pārējā sabiedrība atbalsta un kuras noraida. Tādējādi šī teorija uzskatāma par vienu no mediju efektu teorijām.
Klusuma spirāles teorija sākotnēji izmantota sabiedriskās domas par politiskiem jautājumiem un politiskās komunikācijas analīzē, ar tās palīdzību skaidrota sabiedrības attieksmes pret politiskām partijām vai politiskajiem līderiem izmaiņas. Teorijas attīstības gaitā tajā minētās likumsakarības izmantotas, lai atklātu sabiedrības viedokli par dažādiem politiskiem jautājumiem. Mūsdienās teorija tiek plaši izmantota, analizējot uzņēmumu un uzņēmēju reputāciju, zīmolu popularitāti un uzticamību, kā arī pretrunīgu sabiedriski politisku jautājumu izpratnei. 21. gs. teorijas izmantotās pētījumu pieejas ir pielāgotas tīmekļa komunikācijas analīzei, piemēram, sociālās tīklošanās platformu vai digitālo mediju komentāru vides diskusiju gaitas izpratnei.