Skābeklis ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu O un atrodas 2. perioda 16. grupā. Skābekļa relatīvā atommasa ir 16,000. Tā atoms sastāv no 8 protoniem, 8 neitroniem un 8 elektroniem (elektronu konfigurācija [He]2s22p4). Istabas temperatūrā skābeklis ir bezkrāsaina gāze bez smaržas un garšas. Skābeklis ir visizplatītākais elements Zemes garozā un otrais izplatītākais elements atmosfērā pēc slāpekļa. Skābeklis ir svarīgākais elements visu dzīvo organismu elpošanas procesos, kā arī degšanas procesos. Lielos apjomos skābekli ražo, frakcionēti destilējot šķidro gaisu. Vislielāko skābekļa daudzumu patērē tērauda rūpniecība, kā arī ķīmisko savienojumu ražošana. Gāzveida skābeklis visbiežāk pastāv divatomu molekulas formā (O2), taču sastopama arī triatomu forma (O3), ko sauc par ozonu. Stratosfērā ozons veidojas no skābekļa Saules ultravioletās radiācijas iedarbībā. Atmosfērā ozons veidojas vairāku ķīmisko reakciju rezultātā starp dabā esošajām gāzēm un gāzēm no piesārņojumu avotiem. Ķīmiski ozons ir ļoti aktīvs. Tas negatīvi ietekmē dzīvos organismus uz Zemes. Augsta ozona koncentrācija uz Zemes virsmas spēj bojāt augus un cilvēka plaušu audus. Taču stratosfērā esošais ozona slānis absorbē kaitīgos Saules komponentus (kas pazīstami kā “ultravioletais B” jeb “UV-B”), tādā veidā aizsargājot dzīvās būtnes, kas atrodas zem tā.