“Leļļu nama” nozīmīgākais tēls ir Nora, kura ir iesaistīta gandrīz visos lugas centrālajos notikumos. H. Ibsens psiholoģiski niansēti atklājis daudzas viņas rakstura šķautnes. Lugas sākumā Nora apzinīgi pilda sievas un mātes lomu, piemērojoties Helmera vēlmēm. Tomēr viņas apņēmīgā rīcība, gan nodrošinot Helmera ārstēšanās iespēju, gan vēlāk, aizvien ievērojot parāda nomaksas termiņus, liecina par rakstura spēku. Viņas vīrs šādu sievas patstāvību nenovērtē, jo uzskata sevi par ģimenes galvu un vienīgo pelnītāju. Līdz ar to Norā jau ir modušās šaubas par savas laulības modeli, kas sižeta risinājumā iegūst spēju briedumu, kad viņa pārliecinās par vīra vārdu neatbilstību darbiem. Lai gan viņš vienmēr ir solījis savu aizstāvību, ja Norai tāda būs nepieciešama, izšķirošā pārbaudījuma brīdī Helmers domā tikai par sevi. Nora ir bijusi gatava pat ziedot savu dzīvību, ja tas būs nepieciešams, lai glābtu vīra labo vārdu, taču dziļā vilšanās liek viņai lugas finālā pieņemt pavisam citu lēmumu un apzināties tos pienākumus, kādi viņai ir pašai pret sevi. “Leļļu nama” finālu H. Ibsens veidojis kā vīra un sievas diskusiju, kurā Nora atklāj, ka sapratusi savas līdzšinējās dzīves nepilnvērtību un tās vietā izvēlas neatkarību, lai sekotu savai dziļākajai būtībai. Viņas vīra Helmera raksturs lugas gaitā īpaši nemainās, viņš ir pašapzinīgs cilvēks, kas sievu mīl, bet ir augstās domās par sevi, saviem uzskatiem un gaumi. Tikai pēdējā saruna ar Noru Helmeram liek pārvērtēt to, kas, iespējams, viņu laulībā varēja būt citādi. Līdzās viņiem lugā ir vēl trīs nozīmīgi tēli, kuru likteņi savijas un veido savstarpējas paralēles, autoram aplūkojot vienu un to pašu problēmu no dažādiem skatpunktiem. Helmeru ģimenes draugs, doktors Ranks, ir pavisam atšķirīgs, smalks un iejūtīgs attiecībās ar Noru. Tomēr Ranks ir nedziedināmi slims, un lugas dialogos paustais liecina par to, ka pie tā vainojama viņa tēva vieglprātīgā dzīve. Ranka domas par nāvi, kas pavada viņu visā notikumu gaitā, sasaucas ar Noras bažām un iekšējo cīņu, ko viņa sižeta risinājumā izcīna pati ar sevi. Savukārt ar skolas laika draudzeni Kristīni Linni Nora lugas sākumā satiekas pēc ilgāka pārtraukuma, un viņu sarunā Nora atklāj arī savu drosmīgo rīcību, uzņemoties atbildību, lai palīdzētu Helmeram. Kristīne ir ieradusies pilsētā pēc sava vīra un mātes nāves, lai meklētu iespējas darbam. Lugas finālā noskaidrojas viņas attiecības ar Krogstā, kurām ir sena vēsture, jo kādreiz Kristīne ir no viņa atteikusies, lai ar savām laulībām varētu nodrošināt atbalstu mātei un mazajiem brāļiem. Lugas sižetā Linnes kundzes un Krogstā attiecības iegūst jaunu pavērsienu un, neraugoties uz agrākajiem to samezglojumiem, viņi pieņem lēmumu būt kopā. Tādējādi Linnes kundzes pieredze notikumu gaitā ir pilnīgi pretēja, nekā tā ir Norai, kura finālā savas mājas atstāj. Nils Krogstā lugas sākumā ir notikumu katalizators, jo konfliktu Helmeru ģimenē izraisa tieši viņa izmisīgā vēlme par katru cenu saglabāt savu stāvokli bankā. Būdams agrāk iesaistīts apšaubāmos darījumos, Krogstā cīnās, lai iegūtu respektējamu stāvokli sabiedrībā, bet iekšēju līdzsvaru viņš atrod, atkal satiekoties ar Linnes kundzi.