Skatu luga “Leļļu nams” ir viena no norvēģu rakstnieka H. Ibsena prozas drāmām, kas 19. gs. pēdējā ceturksnī iezīmēja pavērsienu viņa daiļradē un Eiropas dramaturģijas attīstībā, pievēršoties realitātei cieši pietuvinātam un kritiskam laikmetīgās sabiedrības atspoguļojumam. Rakstnieka uzskatus būtiski iespaidoja dāņu kritiķa Georga Brandesa (Georg Brandes) publikācijas par Eiropas literatūru. Jaunu posmu H. Ibsena daiļradē aizsāka 1877. gadā publicētā luga “Sabiedrības balsti” (Samfundets støtter). Luga “Leļļu nams” izpelnījās plašu ievērību Skandināvijā un Vācijā un kļuva par vienu no 19. gs. visvairāk apspriestajiem un izrādītajiem darbiem.

Lugas sižetu H. Ibsens risinājis koncentrētā trīs dienu laika posmā, sniedzot plašu atskatu pagātnes norisēs, kas pamato centrālo tēlu attiecības un rīcību. “Leļļu nama” darbība risinās advokāta Tūrvala Helmera dzīvoklī. Viņa karjerā nule kā ir noticis nozīmīgs pavērsiens, jo Helmers ir apstiprināts par bankas direktoru un gaidāmā stāšanās šajā amatā nozīmē arī finansiālu stabilitāti viņam un viņa ģimenei – sievai Norai un trim bērniem. Tomēr negaidītu situācijas saasinājumu izraisa Helmera lēmums nekavējoties atbrīvot vienu no bankas darbiniekiem – Nilu Krogstā. Helmers nezina, ka viņa sieva tieši ar Krogstā starpniecību savulaik aizņēmusies naudu, kas bija nepieciešama, lai smagi sasirgušajam Helmeram sagādātu iespēju ārstēties Itālijā. Aizņēmuma nodrošinājumam Nora ir viltojusi sava tēva parakstu uz parādzīmes. Krogstā, kurš to jau sen ir nojautis, izmanto šo apstākli šantāžai, pieprasot Norai pārliecināt savu vīru pieņemt viņu atpakaļ darbā. Helmers nenojauš lietas patiesos apstākļus un par tiem uzzina vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis vēstuli no Krogstā. Tomēr Helmera izturēšanās, ignorējot Noras nepārprotamās bažas, kā arī, izrādot klaju egoismu, kad viņš uzzina par savulaik notikušo darījumu, liek Norai ieraudzīt savu beztiesību esošajā kopdzīvē. Luga beidzas ar Noras lēmumu aiziet no vīra un bērniem.

“Leļļu nama” nozīmīgākais tēls ir Nora, kura ir iesaistīta gandrīz visos lugas centrālajos notikumos. H. Ibsens psiholoģiski niansēti atklājis daudzas viņas rakstura šķautnes. Lugas sākumā Nora apzinīgi pilda sievas un mātes lomu, piemērojoties Helmera vēlmēm. Tomēr viņas apņēmīgā rīcība, gan nodrošinot Helmera ārstēšanās iespēju, gan vēlāk, aizvien ievērojot parāda nomaksas termiņus, liecina par rakstura spēku. Viņas vīrs šādu sievas patstāvību nenovērtē, jo uzskata sevi par ģimenes galvu un vienīgo pelnītāju. Līdz ar to Norā jau ir modušās šaubas par savas laulības modeli, kas sižeta risinājumā iegūst spēju briedumu, kad viņa pārliecinās par vīra vārdu neatbilstību darbiem. Lai gan viņš vienmēr ir solījis savu aizstāvību, ja Norai tāda būs nepieciešama, izšķirošā pārbaudījuma brīdī Helmers domā tikai par sevi. Nora ir bijusi gatava pat ziedot savu dzīvību, ja tas būs nepieciešams, lai glābtu vīra labo vārdu, taču dziļā vilšanās liek viņai lugas finālā pieņemt pavisam citu lēmumu un apzināties tos pienākumus, kādi viņai ir pašai pret sevi. “Leļļu nama” finālu H. Ibsens veidojis kā vīra un sievas diskusiju, kurā Nora atklāj, ka sapratusi savas līdzšinējās dzīves nepilnvērtību un tās vietā izvēlas neatkarību, lai sekotu savai dziļākajai būtībai. Viņas vīra Helmera raksturs lugas gaitā īpaši nemainās, viņš ir pašapzinīgs cilvēks, kas sievu mīl, bet ir augstās domās par sevi, saviem uzskatiem un gaumi. Tikai pēdējā saruna ar Noru Helmeram liek pārvērtēt to, kas, iespējams, viņu laulībā varēja būt citādi. Līdzās viņiem lugā ir vēl trīs nozīmīgi tēli, kuru likteņi savijas un veido savstarpējas paralēles, autoram aplūkojot vienu un to pašu problēmu no dažādiem skatpunktiem. Helmeru ģimenes draugs, doktors Ranks, ir pavisam atšķirīgs, smalks un iejūtīgs attiecībās ar Noru. Tomēr Ranks ir nedziedināmi slims, un lugas dialogos paustais liecina par to, ka pie tā vainojama viņa tēva vieglprātīgā dzīve. Ranka domas par nāvi, kas pavada viņu visā notikumu gaitā, sasaucas ar Noras bažām un iekšējo cīņu, ko viņa sižeta risinājumā izcīna pati ar sevi. Savukārt ar skolas laika draudzeni Kristīni Linni Nora lugas sākumā satiekas pēc ilgāka pārtraukuma, un viņu sarunā Nora atklāj arī savu drosmīgo rīcību, uzņemoties atbildību, lai palīdzētu Helmeram. Kristīne ir ieradusies pilsētā pēc sava vīra un mātes nāves, lai meklētu iespējas darbam. Lugas finālā noskaidrojas viņas attiecības ar Krogstā, kurām ir sena vēsture, jo kādreiz Kristīne ir no viņa atteikusies, lai ar savām laulībām varētu nodrošināt atbalstu mātei un mazajiem brāļiem. Lugas sižetā Linnes kundzes un Krogstā attiecības iegūst jaunu pavērsienu un, neraugoties uz agrākajiem to samezglojumiem, viņi pieņem lēmumu būt kopā. Tādējādi Linnes kundzes pieredze notikumu gaitā ir pilnīgi pretēja, nekā tā ir Norai, kura finālā savas mājas atstāj. Nils Krogstā lugas sākumā ir notikumu katalizators, jo konfliktu Helmeru ģimenē izraisa tieši viņa izmisīgā vēlme par katru cenu saglabāt savu stāvokli bankā. Būdams agrāk iesaistīts apšaubāmos darījumos, Krogstā cīnās, lai iegūtu respektējamu stāvokli sabiedrībā, bet iekšēju līdzsvaru viņš atrod, atkal satiekoties ar Linnes kundzi.

H. Ibsena lugas notikumi risinās trīs dienās svētku laikā, sākot no 24. decembra, kad notiek gatavošanās Ziemassvētku vakara svinībām. Šīs dienas, kurām ir jābūt līksmām un priecīgām gan līdz ar svētku sajūtām, kad lugas sākumā Nora atgriežas mājās ar dāvanām un eglīti, gan Helmera jaunā amata dēļ, pavisam negaidīti izvēršas konfliktu virknē, kas spilgti kontrastē ar ārējo pacilātību. Otrajā cēlienā, kas risinās nākamajā dienā, eglīte ir noplūkāta, apraustīta un ar nodegušām svecītēm. Šī nekārtība sasaucas ar Noras dvēselē pieaugošo nemieru, par spīti tam, ka norit aktīva gatavošanās gaidāmajai svētku ballei. Otrajos Ziemassvētkos, kas tēloti trešajā cēlienā, Helmers un Nora ir viesībās pie saviem kaimiņiem, bet Nora skaudri apzinās, ka viņas viltotā paraksta noslēpums tiks atklāts līdz ar Krogstā atsūtīto vēstuli. Pēc atgriešanās savā dzīvoklī, lai no tālākas atbildības par paraksta viltojumu pasargātu Helmeru, viņa gatavojas pati doties nāvē, līdz ar to Noras un Helmera noskaņojums ir diametrāli atšķirīgs. Lugas finālā notiek vairāki spēji sižeta pavērsieni. Izlasījis Krogstā vēstuli, Helmers asi nosoda sievu. Taču pēc īsa brīža noskaidrojas, ka Krogstā, kura attiecības ar Linnes kundzi ir piedzīvojušas krasu pārmaiņu, mainījis domas un ar otru vēstuli atsūtījis atpakaļ Noras parakstīto parādzīmi. Helmeram uzreiz ir skaidrs, ka viņš ir glābts, tāpēc Helmers vēlas ar Noru tūlīt izlīgt. Taču Nora vairs nav gatava pakļauties vīra domu gaitai, jo viņa ir nobriedusi radikālai rīcībai, tā apliecinot savu patstāvību.   

Viens no faktoriem, kas nodrošināja H. Ibsena lugas lielo popularitāti, bija līdz tam nepiedzīvoti precīzais realitātes atveidojums dramaturģijā. Lugā “Leļļu nams”, kuras darbība risinās pilsoniskas ģimenes dzīvoklī, līdz sīkākajām niansēm raksturots gan dzīvokļa iekārtojums, gan Helmera un Noras ikdiena, gan sabiedriskie apstākļi un personiskie pārdzīvojumi, kas veidojuši viņu raksturus un nosaka viņu dzīves gaitu. Turklāt šajos ikdienas apstākļos H. Ibsens risinājis augstā vispārinājuma pakāpē paceltu konfliktu par sievietes un vīrieša stāvokli sabiedrībā, kurā izcelta sabiedrībā un ģimenē valdošā nelīdztiesība. Luga “Leļļu nams” uzskatāma par vienu no feminisma ideju pirmajiem spilgtākajiem atspoguļojumiem rakstniecībā. Tomēr H. Ibsena lugā ideju konflikts ir risināts arī psiholoģiski niansētā raksturojumā, turklāt centrālie tēli attiecības, kas valda ģimenē, sākotnēji pieņēmuši kā pašsaprotamas, un tikai lugas finālā Nora atsakās no savas lelles lomas. Sižeta veidojumā H. Ibsens izmantojis konkrētu dzīves gadījumu, kuru pārveidojis un vispārinājis dramaturģiskā darba konflikta veidojumā.     

H. Ibsena luga “Leļļu nams” pirmo reizi publicēta 1879. gada decembrī izdevniecībā Gyldendal Kopenhāgenā 8000 eksemplāru metienā, lielākajā, kādu līdz tam bija piedzīvojuši rakstnieka darbi. Šajā pašā mēnesī tā izrādīta Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī (Det Kongelige Teater). Pirmā Noras atveidotāja bija dāņu aktrise Betija Heningsa (Betty Hennings). 19. gs. iestudējumos šo lomu spēlēja Agnese Zorma (Agnes Sorma), Eleonora Dūze (Eleonora Duse), kā arī daudzas citas ievērojamas aktrises. 20. un 21. gs. lugas “Leļļu nams” uzvedumi kļuvuši par globālu fenomenu. Latviešu valodā pirmais lugas iespiedums bija 1900. gadā Cēsīs ar nosaukumu “Nora”, kas izmantots arī citās publikācijās un iestudējumos. Uz Rīgas Latviešu teātra skatuves luga pirmo reizi izrādīta 1897. gadā Pētera Ozoliņa režijā ar aktrisi Daci Akmentiņu titullomā. H. Ibsena darbs daudzkārt iestudēts gan profesionālos, gan daļēji profesionālos teātros. 1910. gadā uzvedumu Jaunajā Rīgas teātrī veidoja Teodors Amtmanis, Noras lomā bija aktrise Lilija Ērika. 1950. gadā Latvijas Nacionālajā (tolaik Drāmas) Veras Baļunas veidotajā izrādē Noras lomā bija Velta Līne. 1994. gadā Valmieras teātrī lugu “Leļļu nams” iestudēja Fēlikss Deičs, Noru atveidoja Dace Eversa. Indra Roga bija Noras lomā pašas veidotajā uzvedumā Latvijas Nacionālajā teātrī 2005. gadā. Režisore Māra Ķimele 21. gs. sākumā divas reizes iestudēja H. Ibsena lugu Jaunajā Rīgas teātrī. 2003. gadā titullomā bija Baiba Broka, 2017. gadā – Jana Čivžele. Luga atkārtoti iespiesta gan atsevišķos izdevumos, gan kopkrājumos (1915., 1956., 1971., 1984. gadā). 2006. gadā luga “Leļļu nams” publicēta H. Ibsena darbu “Izlases” 2. sējumā Ievas Celmiņas tulkojumā.   

H. Ibsena lugai ir bijusi nozīmīga ietekme Eiropas rakstniecības attīstībā, reālisma un naturālisma drāmas un teātra poētikas veidošanās procesā, kā arī feminisma ideju izplatībā, atklājot, ka rakstnieka viedoklis ir būtisks sabiedrības procesu vērtējumā.