Pie Raiņa pieminekļa kopš 1965. gada (ar pārtraukumiem) septembrī notiek Dzejas dienu sarīkojumi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā pieminekļa popularitāte sabiedrībā ir neliela.
Rainis bija viens no tiem pagātnes kultūras darbiniekiem, kura radošo mantojumu komunistu režīms pielāgoja saviem ideoloģiskajiem mērķiem. Piemineklis bija viens no Raiņa sovjetizēšanas līdzekļiem, tā tika veikta dažādos veidos: izglītības procesā, ar svētku un rituālu starpniecību, jo īpaši Raiņa dzimšanas dienās, piešķirot Raiņa vārdu ielām, teātrim, kolhozam, kuģim, atkārtoti izdodot Raiņa tekstu izlases utt.
Rainim Latvijas tēlniecībā padomju okupācijas periodā ir veltīti vairāki pilsētas portreta pieminekļi: Jelgavā (1957, autors Kārlis Zemdega), Rēzeknē (1972, tēlnieks Oto Kalējs) un citur. Staļinisma laikā darinātie portreta pieminekļi nav saglabājušies. Jaunākais Raiņa tēla interpretējums ārtelpas tēlniecībā ir “Divi Raiņi” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Rīgā (2018, tēlnieks Aigars Bikše). Piemineklis daudzkārt fotografēts fotomākslā, un tā attēli ir izmantoti pastkartēm.