Sejidae ir ovālas, dzeltenīgas, gaiši brūnas līdz tumši brūnas ērces. Ķermeņa muguras puse ar lielu matiņu skaitu, daudzām dziedzeru atverēm un nelīdzenumiem. Sejidae dzimtas ērcēm epiginālais vairogs ir kvadrātveida, un tam ir raksturīgi trīs pāri matiņu – atšķirībā no citu grupu ērcēm, kurām ir tikai viens matiņu pāris uz epiginālā vairoga (vai matiņu uz tā nav vispār). Sejidae dzimtas ērču tēviņiem dzimumatvere atrodas sternālā vairoga priekšpusē uz starpkoksu vairoga; to sedz ovāls disks bez matiņiem. Mātītēm ir liels ģenitālais un ventrianālais vairogs. Mātītei vienlaicīgi var attīstīties no vienas līdz četrām olām. Sejidae ērču sternālais vairogs ir sadalīts divās vai vairākās daļās. Pieaugušo ērču un deitonimfu IV kāju pāra ciskai raksturīgi septiņi matiņi. Sejidae dzimtas ērcēm raksturīgi divi līdz septiņi muguras vairogi. Viens liels vairogs sedz lielāko podosomas mugurpuses daļu. Ķermeņa mugurpuses aizmugurējā daļā atrodas viens vesels vai arī dalīts pigidiālais vairogs. Dažām sugām šī vairoga aizmugurējā daļā izveidojušies divi izaugumi ar matiņiem, bet citām sugām tā aizmugurējai daļai ir noapaļota forma. Starp šiem diviem vairogiem atrodas vairāki mazi vairodziņi. Tēviņiem tie var būt saplūduši ar pigidiālo vairogu. Sejidae ērcēm peritrēmas un peritrēmu vairogi ir labi attīstīti un dažām sugām sniedzas līdz pat gnatosomai. Forētiskajām deitonimfām ir viens vai divi muguras vairogi un cilindrisks anālās atveres pagarinājums, ar kuru tās piestiprinās pie kukaiņa pārvietošanās laikā.
Sejidae ērces
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Sejidae dzimtas ērces atrastas Birmas dzintarā un zināmas no krīta perioda vidus. Šajā dzimtā ietilpst tipiskas mežu augsnē, humusā, koksnē, koku dobumos, sēnēs un ligzdās dzīvojošas ērces. Daļai sugu deitonimfas ir forētiskas uz citiem bezmugurkaulniekiem. Sejidae ērces sastopamas galvenokārt Ziemeļamerikas un Eiropas tropu apgabalos, bet dažas sugas zināmas arī no mērenās joslas. Novērojumi liecina, ka Sejidae ērces ir plēsējas un maitēdājas. Piemēram, Dienvidāfrikas endēmiskā suga Zuluacarus termitophilus sastopama termītu ligzdās un uzskatāma par maitēdāju.
Informācijas par Sejidae ērcēm ir maz.
Latvijā līdz šim atrasta viena suga Sejus togatus saistībā ar koksni un piepju Aphillophorales augļķermeņiem.
Dzimtā ir 10 ģintis un ap 60 sugu (daudzas sugas joprojām nav aprakstītas, un daļa sugu nosaukumu, iespējams, ir sinonīmi):
| Dzimta | Ģintis | Sugas |
| Sejidae Berlese, 1885 [=Liroaspididae Trägårdh, 1946; =Ichthyostomatogasteridae Sellnick, 1953; =Uropodellidae Camin, 1955] | Uropodella Berlese, 1888 | Uropodella laciniata Berlese, 1888 (vēlreiz aprakstījuši Hirschmann & Zirngiebl Nicol, 1984) |
| Uropodella camini Hirschmann & Zirngiebl-Nicol, 1984, Dienvidamerika | ||
| Uropodella congoensis Wiśniewski & Hirschmann, 1991 | ||
| Uropodella krantzi Hirschmann & Zirngiebl-Nicol, 1984 | ||
| Fundiseius Muma & Denmark, 1970 [=Athiasia Muma & Denmark, 1968] | Fundiseius arenicolus (Muma, 1965) | |
| Fundiseius cesi (Muma, 1965) [=Typhlodromips cesi Muma, 1965] | ||
| Fundiseius cavei Denmark & Evans, 1999, Kostarika | ||
| Fundiseius coronatus (Fox, 1946) | ||
| Fundiseius costaricus Denmark & Evans, 1999 | ||
| Fundiseius morgani (Chant, 1957) [=Typhlodromus morgani Chant, 1957] | ||
| Fundiseius sentralus Denmark & Evans, 1999, Kostarika | ||
| Archaeopodella Athias-Henriot, 1977 | Archaeopodella scopulifera Athias-Henriot, 1977 | |
| Asternolaelaps Berlese, 1923 | Asternolaelaps australis Womersley & Domrow, 1959 | |
| Asternolaelaps fecundus Berlese, 1923 | ||
| Asternolaelaps nyhleni (Sellnick, 1953) | ||
| Asternolaelaps putriligneus Kaczmarek, 1984, Polija | ||
| Asternolaelaps querci Wiśniewski & Hirschmann, 1984, Polija | ||
| Asternolaelaps castrii Athias-Henriot, 1972 | ||
| Epicroselus Berlese, 1904 | Epicroselus angellioides Berlese, 1904 | |
| Iphidinychus Berlese, 1913 | Iphidinychus manicatus (Berlese, 1913) [=Echinoseius manicatus Berlese, 1913] | |
| Iphidinychus balazyi Hirschmann, Wiśniewski & Hiramatsu, 1992 | ||
| Iphidinychus kakumeiensis Hiramatsu, Wiśniewski & Hiramatsu, 1992, Japāna | ||
| Sejus C. L. Koch, 1836 | Sejus acanthurus Canestrini, 1884 | |
| Sejus armatus (Fox, 1947) [=Liroaspis armatus Fox, 1947] | ||
| Sejus australis Hirschmann, Wiśniewski & Kaczmarek, 1991, Lorda Hava sala, Austrālija | ||
| Sejus bakeriarmatus Hirschmann, Wiśniewski & Kaczmarek, 1991 | ||
| Sejus baloghi Athias-Henriot, 1960, Alžīrija | ||
| Sejus boliviensis Hirschmann, Wiśniewski & Kaczmarek, 1991 | ||
| Sejus bugrovskii Hirschmann, Wiśniewski & Kaczmarek, 1991, uz skrejvabolēm Carabidae (Coleoptera), Krievija | ||
| Sejus camerunis Wiśniewski & Hirschmann, 1991, Kamerūna | ||
| Sejus caroliensis Lekveishvili & Klompen, 2004 | ||
| Sejus congoensis Wiśniewski & Hirschmann, 1991, Kongo Demokrātiskā Republika (KDR) | ||
| Sejus cubanus Wiśniewski & Hirschmann, 1991, Kuba | ||
| Sejus geometricus Hirschmann & Kaczmarek, 1991, uz cukurvabolēm Passalidae (Coleoptera), Kuba | ||
| Sejus hinangensis Hirschmann & Kaczmarek, 1991, Vācija | ||
| Sejus indicus Bhattacharyya, 1978, Indija | ||
| Sejus italicus Berlese, 1916 | ||
| Sejus javensis Hirschmann & Kaczmarek, 1991, uz Batocera gigantella (Coleoptera), Java | ||
| Sejus klakahensis Hirschmann, 1991, Java | ||
| Sejus krantzi Hirschmann, 1991, Oregona, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) | ||
| Sejus manualkranzi Hirschmann, 1991, Oregona, ASV | ||
| Sejus marquesanus Hirschmann, 1991 | ||
| Sejus mesoafricanus Wiśniewski & Hirschmann, 1991, KDR | ||
| Sejus novaezealandiae Fain & Galloway, 1993, Jaunzēlande | ||
| Sejus oblitus Hirschmann, 1991, uz koksngraužiem Cerambycidae (Coleoptera) | ||
| Sejus polonicus Hirschmann & Kaczmarek, 1991, Polija | ||
| Sejus porosus (Domrow, 1957) [=Epicroseius porosus Domrow, 1957] | ||
| Sejus posnaniensis Hirschmann & Kaczmarek, 1991, Polija | ||
| Sejus rafalskii Wiśniewski & Hirschmann, 1991, Polija | ||
| Sejus savannakhetianus Hirschmann & Kaczmarek, 1991, uz koksngraužiem Cerambycidae, krāšņvabolēm Buprestidae (Coleoptera), Laosa | ||
| Sejus sejiformis Hirschmann (Balogh, 1938) Wiśniewski & Kaczmarek, 1991 | ||
| Sejus solaris Wiśniewski & Hirschmann, 1991, KDR | ||
| Sejus stebaevi Wiśniewski & Hirschmann, 1991, Krievija | ||
| Sejus tanganicus Hirschmann & Kaczmarek, 1991, Tanzānija | ||
| Sejus togatus C. L. Koch, 1836, Eiropa, Krievijas Eiropas daļa | ||
| Sejus venezuelanus Hirschmann & Wiśniewski, 1994, Venecuēla | ||
| Sejus viduus C. L. Koch, 1839 | ||
| Sejus vitzthumiangelioides Hirschmann, 1991 | ||
| Sejus vitzthumiseurati Hirschmann, Wiśniewski & Kaczmarek, 1991 | ||
| Willmannia Balogh, 1938 | Willmannia sejiformis Balogh, 1938 | |
| Zuluacarus Trägårdh, 1906 | Zuluacarus termitophilus Trägårdh, 1906 | |
| Epicroseius | Epicroseius blaszaki Kaczmarek, 2008 |
Nav zināma.
Ineta Salmane " Sejidae ērces". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/--Sejidae-%C4%93rces (skatīts 26.02.2026)