Jura Pavītola nacionālpatriotiska dziesma ar Vitauta Ļūdēna dzeju, rakstīta saliktā trijdaļu formā: solista rečitatīvam seko vokālā ansambļa piedziedājums “ir latviešu tauta, akmens, māls un smilts...”, pēc tam atgriešanās pie sākuma muzikālā materiāla (A-B-A1-B-A2). Dziesma bija iekļauta rokgrupas “Līvi” repertuārā (1971–1972; 1978–1982), skanējusi J. Pavītola un citos koncertos, sveikta ar publikas stāvovācijām.

J. Pavītols – mūziķis, komponists, dziedātājs, aranžētājs, grupu “Līvi”, “Saime” un citu vadītājs, pedagogs, ievērojama personība latviešu rokmūzikas vēsturē. J. Pavītola komponētās dziesmas, bieži ar patriotisku tematiku, veidoja grupas “Līvi” (kopš 1972) repertuāra pamatu.

V. Ļūdēns – dzejnieks, publicists. Darbos, dominējot lirikai, viņš īpašu uzmanību veltīja Latvijas vēstures tēmām; dzejolis “Vairogi” datēts ar 1968. gadu, izdots krājumā “Rudzu putenī” (1971). 1980. gadā izdotajai V. Ļūdēna dzejas izlasei dots nosaukums “Vairogi”.

1971. gada oktobrī trijatā – J. Pavītols (balss, ģitāra), Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti), Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti) – pēc vasaras restorāna “Banga” slēgšanas, kurā spēlēja J. Pavītols un R. Gabaliņš, sāka veidot rokgrupu Liepājas kultūras namā. Viņiem pievienojās basģitārists Sergejs Virockis, dziedāja Anita Bērza. Viņas vietā pēc laika ansamblī par solisti tika pieņemta Ingrīda (Inga) Liepiņa (Pavītola, vēlāk Gūtmane). Šādā sastāvā tika spēlētas dejas, notika patstāvīgas programmas veidošana, lai piedalītos Liepājas pašdarbības izpildītāju un ansambļu skatē. Dziesmas grupas repertuāram sacerēja J. Pavītols, aranžējumus veidoja kolektīvi. 

1972. gada martā Liepājas pilsētas skatē Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis J. Pavītola vadībā pirmoreiz publiski atskaņoja viņa sacerētās dziesmas “Es gribu”, “Zemgaļu kara dziesma”, kā arī “Vairogi” un vēl dažas citas. Tobrīd par kultūras politiku atbildīgās institūcijas vēl nebija saskārušās ar publikas uzvedības problēmām, nekārtībām, skaļu reakciju koncertos, arī tādēļ tika pieļauts tik liels oriģināldarbu klāsts viena ansambļa programmā. No grupas bija aizgājis S. Virockis, basa partijas virtuozi nospēlēja T. Marhilēvičs. Skates žūrijas komisija J. Pavītola grupas priekšnesumu novērtēja ar 1. vietu vokāli instrumentālo ansambļu kategorijā. Klausītāji pēc dziesmas “Vairogi” atskaņojuma pieklusa, pēc tam sekoja aplausi un ovācijas, spontāni atkārtojot dziesmas piedziedājuma frāzes “Ir latviešu tauta, akmens, māls un smilts!”. Par izcīnīto 1. vietu grupa saņēma arī Liepājas Komjaunatnes komitejas ceļazīmi uz festivālu Jazz Jamboree Polijā, Varšavā.

Kā Liepājas pilsētas skates uzvarētāja grupa piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘72” ar to pašu repertuāru. T. Marhilēviča vietā spēlēja Ritvars Knesis, pievienojās basģitārists Valdis Skujiņš, soloģitārists Aivars Hermanis. Priekšnesums arī nepilnvērtīgā apskaņojuma dēļ bija neveiksmīgs, žūrijas kritika tika adresēta arī dziesmai “Vairogi”. Savukārt liela daļa publikas, jo sevišķi progresīvā un radošā jaunatne, dziesmu uztvēra kā autora patriota stājas un pilsoniskās drosmes apliecinājumu – turpmāk šī kompozīcija kļuva par neatņemamu daļu J. Pavītola vadītā ansambļa koncertos.

Dziesmas “Vairogi” virsrakstu R. Gabaliņš ieteica izmantot par grupas nosaukumu, ko atbildīgās institūcijas neatļāva, paužot repliku: “Kāpēc “Vairogi”? No kā jums jāaizsargājas, kāpēc ne “Cirvis”?” Sākotnēji tika noraidīts arī nosaukums “Līvi”, kuru tomēr pieņēma un apstiprināja 1974. gada pavasarī. Tā paša gada rudenī J. Pavītols cieta autoavārijā, līdz ar to apstājās viņa vadītā ansambļa darbība. Tā tika atjaunota 1976. gadā ar nosaukumu “Līvi”; apmēram 1978. gadā grupas repertuārā tika atjaunota arī dziesma “Vairogi”.

1981. gada novembrī “Līvu” koncertā Jelgavas kultūras namā grupas vadītājs J. Pavītols atļāvās repliku par cenu celšanu cigaretēm, publika ar ovācijām un skaļu reakciju uzņēma dziesmu “Vairogi”. Pēc Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kultūras ministra Vladimira Kaupuža pavēles “par publisku jaukšanos padomju varas politikā un partijas un valdības nacionālās politikas neizpratni” J. Pavītols tika atstādināts no ansambļa “Līvi” vadīšanas, viņam tika aizliegts publiski uzstāties; “Līviem” uz pusgadu tika noteikts uzstāšanās aizliegums ārpus Liepājas Metalurgu kultūras pils, kas bija grupas oficiālais “saimnieks”. Oficiāli tika aizliegts atskaņot dziesmu “Vairogi”; kolēģi atteicās atskaņot arī citas J. Pavītola nacionālpatriotiskās dziesmas “Kā caur tuksnesi”, “Nemirsti, muļķīt!”, rezultātā 1982. gadā mūziķis paša dibināto grupu pameta.

Turpmāk J. Pavītols dziesmu “Vairogi” izpildīja savos koncertos, festivālos, piemēram, “Mēs – Liepājai ‘91”, un citur. Mūziķa 70. jubilejas koncertā (2019) “Vairogi” izskanēja ar hiphopa elementiem ar Andreja Goloborotko pašsacerētu tekstu.

1994. gadā trijatā – J. Pavītols, I. Pavītola, T. Marhilēvičs – dziesmu “Vairogi” ieskaņoja autora mājas studijā “Liepatons”, tā izdota J. Pavītola albumā “Pēdas” (Gailītis G, 1997).

2002. gadā tapa jauna dziesmas “Vairogi” ieraksta versija, kurā J. Pavītolam piedziedājumā piebalsoja tā brīža “Līvu” dalībnieki. Kaut gan autors nebija apmierināts ar šo skanējumu, dziesma izdota albumā “Līvi. Zelts” (MicRec, 2002).

Dziesma “Vairogi” latviešu tautu slavinošā teksta dēļ klausītājos raisīja vienotības un nacionālā lepnuma sajūtu, kas bija unikāla parādība septiņdesmito gadu populārās mūzikas koncertos. Laikabiedru vērtējumā J. Pavītola sacerējums bija savam laikam ļoti drosmīgs, dziesmas muzikālais materiāls radniecīgs himnai, tādējādi radītā svinīgā noskaņa atstāja jo spēcīgāku iespaidu uz klausītājiem. Dziesma tika pieprasīta “Līvu” koncertos arī pēc J. Pavītola aiziešanas no grupas, taču netika atskaņota.

Dziesma “Vairogi” publicēta patriotisko dziesmu izlasē “Tautas laiks” (MicRec, 2007), kā arī J. Pavītola dziesmu izlasē “Pareizi – nepareizās dziesmas” (pašizdevums, 2014). Bijusi vairāku Latvijas pašdarbības grupu repertuārā, skanējusi koncertos.

Iespējams, ka tā ir tikai sakritība – dziesmas ievada zīmīgajam basa partijas motīvam ir izteikta līdzība ar 1973. gadā Raimonda Paula ieskaņotās dziesmas “Manai Dzimtenei” klavieru partijas pirmajām taktīm aiz ievada rečitatīva.