Merostomāti ir jūrās dzīvojoši helicerāti, kas elpo ar žaunām. To ķermeņa priekšējai daļai ir seši pāri cilindrisku ekstremitāšu, aizmugurējai daļai ir plātņveida ekstremitātes, astei (telsonam) galā ir dzelknis. Priekšējā daļa tiem vienmēr ir neposmota. Aizmugurējā daļa var būt segmentēta. Kāju pamata posmam ir izaugums, kam ir žokļu funkcijas. Uz aizmugurējās, pret ķermeni vērstās ekstremitātes virsmas ir lapveida žaunas. Aiz pirmā plātņveida kāju pāra pamata atrodas pāra skaita dzimumatveres. Merostomāti ir vienīgā helicerātu klase, kam, tāpat kā kukaiņiem un trilobītiem, ir saliktas acis.
Vēžskorpionu galvkrūtis bija saplūdušas. Galvkrūšu virspusē atradās vienkāršas, mediālas un mazas acis, sānos bija saliktas acis. Vēdera priekšējā daļā bija saglabājušās pārveidojušās ekstremitātes – dzimumplātnītes pirmajā segmentā un četri pāri žaunkāju nākamajos segmentos. Helicerām spīles bija nelielas. Pedipalpas un pirmā pāra kājas bijušas tvērējtipa. Daļai sugu aizmugurējās kājas bijušas airveidīgi saplacinātas un izmantotas peldēšanai. Vēders beidzies ar telsonu, kura apakšpusē atradās anālā atvere. Telsonam bija paplašinātas plātnītes vai dzelkņa veids, vai arī tas bija pūšļveidīgs ar dzeloni galā. Vēžskorpioni sasniedza 1,8–3 m garumu un bija līdzīgi milzīgiem skorpioniem.
Zobenastes mūsdienās ir neliela ūdens helicerātu grupa, kas sasniedz 50–80 cm garumu un apvieno četras sugas. Tām ir plati saplacināts ķermenis, kas sastāv no savstarpēji kustīgi savienotām galvkrūšu un vēdera daļām. Galvkrūtis sedz liels muguras vairogs, uz kura atrodas acis. Viens pāris nelielu actiņu atrodas galvkrūšu apakšpusē, bet piecas vienkāršas actiņas atrodas galvkrūšu virspusē. Lielu acu pāris atrodas galvkrūšu sānos. Lielās acis sastāv no daudzām atsevišķām acīm, kuras sedz viena caurspīdīga, hitinizēta kutikula. Galvkrūšu apakšpusē atrodas nelielas trīsposmu heliceras, un mutei abās pusēs atrodas pieci ejkāju pāri. Tās ir vienzarainas, un pie piektā pāra ir neliela, neposmota, rudimentāra žaunu piedeva. Vēderam ir seši pāri mediāli saaugušu plātnīšveida žaunu ekstremitāšu. Pašas ekstremitātes ir rudimentāras, bet saplacinājusies un izpletusies ir tās žaunu piedeva. Pirmais ekstremitāšu pāris ir pārvērties par žaunu vākiem. Uz pārējo ekstremitāšu aizmugurējām virsmām atrodas daudzas žaunu lapiņas. Ekstremitātes veic kustību un barības satveršanas funkcijas. Zobenastēm pie galvkrūtīm atrodas rudimentārs, pie septītā segmenta piederīgs ekstremitāšu pāris – hilariji. Tās ir nelielas, neposmotas, ar dzelkņiem bruņotas piedevas. Vēders beidzas ar spēcīgu astes dzelkni. Tas ir salikts veidojums, kura sastāvā ietilpst telsons un trīs pēdējo vēdera segmentu aizmetņi. Zobenastu gremošanas sistēmu veido mute, ar hitinizētu kutikulu izklāts barības vads, muskuļots kuņģis, kuru izklāj hitinizēta kutikula ar rupjiem zobiņiem. No kuņģa barība nonāk garā viduszarnā, kur atveras divi pāri aknu izvadu. Zarnu trakts beidzas ar galazarnu un anālo atveri. Zobenastēm nav žokļu, un tās barības satveršanai un sadalīšanai izmanto kājas. Izvadorgānu sistēmu veido pāris koksālo dziedzeru. Labā un kreisā dziedzera izvadkanāli atveras uz āru pie piektā ejkāju pāra pamatposma – koksas. Zobenastēm asinsrites sistēma ir labi attīstīta. Hemolimfa satur elpošanas pigmentu hemocianīnu, kas piešķir tai zilganu nokrāsu. Zobenastu nervu sistēmai ir sarežģīta histoloģiska uzbūve. Tām ir raksturīgi redzes centri un saliktas acis. Zobenastes ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Tām ir pāra maisveida dzimumdziedzeri un sazarotas caurulītes. To izvadkanāli atveras zem žaunu vākiem vēdera pirmajā segmentā. Vēlā pavasarī un vasaras sākumā pilnmēness vai jauna mēness paisuma laikā zobenastu mātītes dēj olas piekrastes bēguma joslas smiltīs. No olām izšķiļas kāpuri, kuriem nav pilnībā attīstītu vēdera pēdējo segmentu un ekstremitāšu. Astes dzelkņa vietā kāpura vēders beidzas ar nelielu vairogu. Zobenastu kāpuri nebarojas. Tālākās attīstības stadijas un imago barojas ar visu, ko atrod jūras gruntī.
