Ērču kutikulā atrodas dažādas porām līdzīgas atveres, un daļa no tām izvada kutikulas dziedzeru sekrētus. Kutikulas dziedzeri ražo dažādus aizsardzības sekrētus, pulcēšanās un seksa feromonus, kā arī vielas, kas atgrūž substrātu daļiņas no pielipšanas pie ērces ķermeņa. Vairumam Sarcoptiformes ērču ir pāris tauku dziedzeru, kas izdala dzeltenīgu vai brūnu, eļļainu šķidrumu. Dažām Oribatida ērcēm kutikulārie dziedzeri izdala taukiem līdzīgas vielas, kas izveido ūdens necaurlaidīgu slāni uz ērces virsmas. Taukiem līdzīgas vielas izdalās uz daudzu mezostigmātu ērču sugu ķermeņa virsmas un kājām. Šo vielu pielietojums nav zināms. Sugai Uroactinia hirschmanni (Uroactiniidae) kutikulas dziedzeri ražo smaržvielas, kuras līdz šim konstatētas tikai augiem un tripšiem. Šīs smaržvielas satur antibakteriālus un pretsēnīšu savienojumus. Scheloribates ģints ērces (Oribatida) ražo alkaloīdus (pumiliotoksīnu un līdzīgus savienojumus), kas uzkrājas indīgo varžu Dendrobatidae ādā, kuras barojas ar šīm ērcēm. Daļai Oribatidae ērču ir vienšūnas laterāli opistonotālie dziedzeri, kas redzami kā lieli melni, sarkani, brūni vai dzelteni plankumi. Dziedzera izvadkanāls atveras ar vienu poru, kuru sedz kutikulas kroka. Kroka, iespējams, kontrolē šo vielu izdalīšanu. Dažādām sugām vai sugu grupām sekrēti satur atšķirīgus smaržvielu savienojumus. Opistonotālo dziedzeru sekrētu ķīmisko sastāvu izmanto Oribatida ērču filoģenētisko saistību noteikšanai. Ganību ērču kārtai daži dziedzeri izdala sekrētus pa visu ķermeni, bet ūdens ērcēm – tikai atsevišķos ķermeņa apvidos. Viens no ganību ērču kārtas opistonotālo dziedzeru izdalītajiem savienojumiem ir aizsardzības feromons pret skudrām. Ūdens ērcēm kutikulas dziedzeri aizsardzības nolūkos izdala sekrētu ar nepatīkamu garšu.
Koksālie dziedzeri raksturīgi visām ērcēm, izņemot Ixodidae. Šie dziedzeri sastāv no pāra izvadkanāliem, kas veidojušies no primitīvām nefrīdiju struktūrām. Koksālie dziedzeri ir saistīti ar osmoregulācijas procesiem un izvadfunkcijām. Koksālie dziedzeri atšķirīgām ērču grupām var attīstīties dažādās ķermeņa vietās, tomēr pārsvarā tie atrodas kāju pamatnes apvidū, kur atveras šauras spraugas veidā. Notostigmata un Holothyrida kārtas ērcēm ir viens pāris ekskretoro trubiņu un pāris koksālo dziedzeru. Mezostigmātu ērcēm ir pāris ekskretoro trubiņu un no viena līdz četriem pāriem koksālo dziedzeru. Ērčveida ērcēm parasti ir četri pāri koksālo orgānu. Viens pāris ir pūslīša, maisiņa vai nūjiņas formas un raksturīgs tikai ērčveida ērču kāpuriem. Pārējie trīs pāri, kurus sauc arī par ģenitālajiem piesūcekņiem, atrodas ķermeņa vēderpusē divās rindās aiz ģenitālās atveres. To pirmais pāris attīstās protonimfām, vidējais pāris – deitonimfām, pēdējais pāris – tritonimfām. Starp dzimumiem šīs struktūras neatšķiras. Primitīvākajām ērčveida ērcēm ir trīs pāri koksālo dziedzeru, kas atrodas uz heliceru, pedipalpu un I kāju pāra segmentiem. Tos veido rezervuārs, garš trubiņveida nodalījums un izvadkanāls. Trombidiformes ērcēm nav parasto ekskretoro trubiņu, un daudzām to sugām gala zarna ir pārveidojusies par izvadorgānu.
Podocefālo dziedzeru komplekss savāc koksālo un dažu citu dziedzeru produktus. Podocefālie kanāli bieži izskatās kā atvērtas vai daļēji atvērtas notekas. Oribatida ērcēm tās ir ar novilkšanos saistītas vielas. Astigmata ērcēm podocefālie kanāli ir īsi un taisni, bet Oribatida ērcēm – gari un līkumaini.
Vienkāršākie siekalu dziedzeri ir parazītveida ērcēm. Tie atrodas prosomā un atveras mutes dobumā vai pie tā. Siekalu dziedzeru produkti piedalās preorālajā gremošanā. Dažām sugām atrastas piecu veidu siekalu dziedzeru šūnas, kas ļauj domāt par sarežģītākām to funkcijām. Ganību ērču kārtai ir daudzšūnu siekalu dziedzeri un pāra izvadkanāli, kas atveras mutes dobumā un izdala gremošanas fermentus. Šai kārtai siekalu dziedzeri izdala arī cementveida vielu, ar kuru šīs ērces barošanās laikā piestiprinās pie saimniekorganisma. Argasidae ērcēm siekalu dziedzeri ražo antikoagulantus. Tie uzlabo asins plūsmu, kavē trombocītu agregāciju un saimniekorganisma asinsvadu sašaurināšanos. Dažām ērčveida ērču sugām astoņas līdz deviņas siekalu dziedzeru šūnas atrodas abās pusēs heliceru nervu ganglijiem. Daļai ērčveida ērču pārveidojušies mutes dobuma siekalu dziedzeri veido smalku, zirnekļa tīmeklim līdzīgu pavedienu. Šādu pavedienu izmanto daudzas Prostigmata sugas olu un kāpuru pasargāšanai no ienaidniekiem vai no izžūšanas. Dažas plēsīgās Prostigmata sugas zīda pavedienu izmanto laupījuma ķeršanai. Dažām forētiskajām Uropodina ērcēm ir raksturīgi pedikulārie dziedzeri (angļu pedicellar glands), kas atrodas netālu no anālās atveres. Dziedzeri ir apaļas formas un sastāv no trīs dažāda veida sekretorajām šūnām. Pedikulārie dziedzeri izdala sekrētu, no kura izveidojas struktūra, kas notur ērces pie saimniekorganisma forēzes laikā.