Valsts robežsardzes funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana. Robežsardze ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde.

Valsts robežsardzei uzdevumus palīdz veikt citas valsts un pašvaldības iestādes, uzņēmumi un Latvijas iedzīvotāji. Robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases, nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības. Robežsardze nodrošina, ka tiek ievērotas personas tiesības pārvietoties no vienas valsts uz citu valsti. Robežsardze sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, privātpersonām un starptautiskajām organizācijām.

Robežsardzei un tās struktūrvienībām ir savi simboli: karogs, devīze (“Latvija, tu zeme svēta, / Tevi sargāt mūsu gods !”), himna, emblēma un ģerbonis.

Valsts robežsardzes galvenais mērķis ir nodrošināt valsts robežas, tajā skaitā arī ekonomiskās robežas, neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju, kā arī sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā.

Lai to veiktu, nedrīkst pieļaut, ka, personām un transportlīdzekļiem šķērsojot valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā. Papildus tam dienestam ir jāatklāj un jāaiztur valsts robežas, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpēji.

Valsts robežsardzes uzdevums ir uzturēt valsts robežu, robežas joslu un robežpārejas punktus, organizēt robežpārejas punktu darbu un kopā ar muitas un Pārtikas un veterināro dienestu – robežkontroles punktu darbu, koordinēt robežkontroles punktos strādājošo kontroles dienestu darbību. Dienestam ir jānovēro valsts robežai blakus esošās sauszemes teritorijas, ūdeņi un gaisa telpa un jākontrolē valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma ievērošana.

Sadarbībā ar muitas iestādēm Valsts robežsardzes uzdevums ir veikt robežkontroli saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Dienestam ir jānovērš aizliegto priekšmetu nelikumīga pārvietošana pār vai caur valsts robežu. Uzdevumu veikšanai jūrā Valsts robežsardze izmanto NBS tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

• Jebkura robežsarga pienākums, saņemot informāciju par notikumu, kas apdraud valsts robežas neaizskaramību vai ir saistīts ar tās nelikumīgu šķērsošanu, kā arī pašam konstatējot šādu notikumu, ir veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, atklātu un aizturētu pārkāpumu izdarījušās personas, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai Valsts robežsardzes struktūrvienībai.

• Dienesta pienākumus robežsargi pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Valsts robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem.

• Robežsargi bez iebildumiem pilda savu tiešo priekšnieku un amatā augstāku priekšnieku likumīgās pavēles un rīkojumus. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo robežsargu no atbildības.

• Noteiktas kompetences ietvaros priekšnieks rīkojas patstāvīgi un raugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu ievēroti likumi, reglamenti un izpildītas pavēles.

1991. gada janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadībā notika brīvprātīgo reģistrācija robežapsardzības spēku izveidei. Paralēli darbojās brīvprātīgo vienības “Latvijas Nacionālās neatkarības kustības īpašie brīvprātīgie kārtības sargi” un “Latvijas Tautas frontes kārtības sargi”. Nereti šo formējumu dalībnieki vēlāk turpināja dienēt valsts bruņotajās struktūrās.

Pēc 1991. gada Augusta puča mēģinājuma kā brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums tika dibināta Zemessardze. Iesākumā regulāro bruņoto spēku izveidei trūka politiskā atbalsta, pie tam Latvijas teritorijā vēl atradās Krievijas Federācijas bruņotie spēki, līdz ar to sākotnēji kā politisks un militārs solis 13.11.1991. tika izveidota Aizsardzības ministrija. 22.11.1991. tika dibināti Aizsardzības spēki, kuru sastāvā ietilpa vēlākā (ar 13.12.1991.) Robežsargu brigāde (tajā skaitā arī Vārves mācību centrs un Siguldas sakaru mācību centrs), Štāba bataljons, Izlūkdesanta bataljons, Liepājas jūras spēku divizions, Aviācijas bāze un Mālpils mācību centrs. No Aizsardzības ministrijas apakšstruktūrām skaitliski vislielākā bija Robežsargu brigāde – 02.01.1992. apstiprinātajā štatu sarakstā no 2452 štata vienībām 2309 bija atvēlētas tieši robežsargiem.

23.02.1993. rakstītā ziņojumā tika norādīts, ka brigādē no paredzētajām 4475 vietām aizpildītas faktiski tikai 2535 jeb 56,6 % no paredzētā. Vēlāk ziņojumā par Aizsardzības spēku personālsastāvu 01.01.1994. redzams, ka brigādes sastāvs jau faktiski bija nokomplektēts, vienības dienestā tobrīd atradās 4095 robežsargi.

Uzlabojoties vienības apgādei, kā arī mainoties vienības pakļautībai, 07.01.1997. pārejot Iekšlietu ministrijas pakļautībā, mazinājās vajadzība pēc tik liela robežsargu skaita, un jau 1999. gadā robežu diennaktī sargāja vidēji 690 robežsargi.

Valsts robežsardzes darbības tiesiskais pamats, uzdevumi, funkcijas un kompetence ir noteikti Valsts robežsardzes likumā, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, kas regulē Valsts robežsardzes darbību. Valsts robežsardzes iekšējo darba kārtību nosaka tās iekšējie normatīvie akti, piemēram, Valsts robežsardzes reglaments, Galvenās pārvaldes reglaments, kā arī katras teritoriālās struktūrvienības reglaments, personāla vadības politika un citi dokumenti.

Valsts robežsardzes darbu vada Valsts robežsardzes priekšnieks (no 23.01.2019. Guntis Pujāts). Valsts robežsardzes priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Valsts robežsardzes priekšnieks organizē un patstāvīgi vada Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību un kontroli, kā arī ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kontroli, organizē valsts robežas apsardzības plāna izstrādi, organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

Valsts robežsardzes struktūru un darba organizāciju nosaka Valsts robežsardzes reglaments.

Valsts robežsardzi veido šādas struktūrvienības: Valsts robežsardzes vadība, Galvenā pārvalde, Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvalde, Operatīvās vadības pārvalde, Kriminālizmeklēšanas pārvalde, Eiropas Savienības lietu pārvalde, Inspekcijas un slepenības režīma dienests, Ekspertīžu dienests, Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa, Sevišķās lietvedības nodaļa, Valsts robežsardzes koledža.

Valsts robežsardzes teritoriālas struktūrvienības: Ventspils pārvalde, Rīgas pārvalde, Viļakas pārvalde, Ludzas pārvalde, Daugavpils pārvalde, Aviācijas pārvalde.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes uzdevumos ietilpst Valsts robežsardzes darbības plānošana, personāla vadības politikas īstenošana, finansiāli saimnieciskās darbības īstenošana un citi organizatoriski uzdevumi.

Katrai struktūrvienībai ir specifiski uzdevumi. Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvalde organizē un koordinē Valsts robežsardzes darbību robežpārbaudes un imigrācijas kontroles jautājumos. Operatīvās vadības pārvaldes galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu informācijas apmaiņu Valsts robežsardzes funkciju un uzdevumu izpildei. Kriminālizmeklēšanas pārvalde organizē, veic, kontrolē un atbalsta operatīvo darbību un izmeklēšanu pirmstiesas procesā Valsts robežsardzē, koordinē un veic noziedzības, saistītas ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu vai personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, apkarošanu, kā arī koordinē un veic robežsarga kā valsts amatpersonas izdarīto noziedzīgo nodarījumu apkarošanu. Inspekcijas un slepenības režīma dienests organizē un veic disciplinārās uzraudzības pasākumus Valsts robežsardzē, organizē slepenības režīma nodrošināšanu un uzraudzību, īsteno informācijas sistēmu drošības politiku un citus uzdevumus. Ekspertīžu dienests organizē un veic administratīvajā procesā, kriminālprocesā un civilprocesā noteiktās dokumentu tehniskās ekspertīzes. Aviācijas pārvalde nodrošina Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs valsts robežas uzraudzību no gaisa, kā arī sniedz atbalstu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm un arī citām valsts un pašvaldību iestādēm to specifisku uzdevumu veikšanai.

Teritoriālās struktūrvienības darbojas robežkontroles punktos, piemēram, organizē un veic robežkontroli un imigrācijas kontroli, veic darbu ar patvēruma meklētājiem, nodrošina patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku uzturēšanu, organizē un veic valsts robežas un valsts robežas joslas uzturēšanu, organizē un veic operatīvo darbību un izmeklēšanu pirmstiesas procesā, nodrošina robežkontroli gadījumos, kad notiek robežkontroles pagaidu atjaunošana uz iekšējām robežām.

Latvijas valsts 1370 km garās sauszemes robežas aizsardzībai tika dislocēti septiņi Valsts robežsardzes bataljoni: pie Igaunijas robežas (337 km) 1. Valmieras bataljons, pie Krievijas robežas (292 km) 2. Viļakas un 3. Ludzas bataljons, pie Baltkrievijas (171 km) un Lietuvas (570 km) robežas 4. Daugavpils, 5. Jelgavas, 6. Liepājas, 8. Sēlijas bataljons (7. Ventspils robežsargu bataljonu ar 01.12.1993. izformēja un ar 29.10.1993. pavēli uz tā pamata, papildinot ar vienu rotu un diviem vadiem no 6. Liepājas robežsargu bataljona, izveidoja Jūras spēku Dienvidu rajona krasta apsardzes bataljonu un Ventspils atsevišķo robežkontroles punktu). Valsts robežsardzes brigādes štābam par pagaidu bāzes vietu ar 15.06.1992. pavēli tika atvēlēta Viļānu iela 14/16 Rīgā, par brigādes komandieri tika iecelts majors I. Redisons.

25.10.1994., apvienojot Aizsardzības spēku štābu un Zemessardzes štābu, tika izveidoti vienoti Latvijas regulārie bruņotie spēki jeb NBS. Šīs reorganizācijas ietvaros 23.11.1995. Robežsargu brigādi pārveidoja par Robežapsardzības spēkiem. Ar gadiem Latvijai arvien vairāk pielāgojoties Eiropas Savienības (ES) un Ziemaļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) struktūru standartiem, arī Robežapsardzības spēkos tika veiktas izmaiņas to nolikumā, struktūrā un uzdevumos, lai sekmīgi pārietu Iekšlietu ministrijas pārziņā, kas atbilst 20. gs. beigās pieņemtajai Eiropas praksei. Pēc pāriešanas Iekšlietu ministrijas pakļautībā Robežapsardzības spēki 14.02.1997. tika pārdēvēti par Iekšlietu ministrijas Robežsardzi, bet jau 01.05.1998. tos pārdēvēja par Valsts robežsardzi, kas ir dienesta nosaukums arī mūsdienās. Latvijas Republika 29.03.2004. iestājās NATO un 01.05.2004. – ES. Jau 21.12.2007. Latvija ievērojami atviegloja savu robežkontroli uz robežas ar Lietuvu un Igauniju, kļūstot par vienu no Šengenas zonas dalībvalstīm.

Turpmākajos gados līdz mūsdienām Valsts robežsardze ir attīstījusies, gan uzlabojot tās tehnisko nodrošinājumu un apmācību programmu, gan arī pilnvērtīgāk sadarbojoties ar citām ES un Šengenas zonas līguma dalībvalstīm jau Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex, no franču Frontières extérieures ‘ārējās robežas’) ietvaros.