Atjaunots 2023. gada 24. jūnijā
Viesturs Rasnacis

Latvijas Republikas Robežsargu brigāde

(angļu Border Guard Brigade of the Republic of Latvia, vācu Grenzschutzbrigade der Republik Lettland, franču Brigade des gardes-frontières de la République de Lettonie, krievu Пограничная бригада Латвийской Республики)

bruņots Latvijas Republikas dienests, kura uzdevums bija apsargāt valsts robežu un novērst nelegālu tās pārkāpšanu; izveidota 1919. gadā, likvidēta 1940. gadā

Saistītie šķirkļi

Robežapsardzības spēku robežsargi, robežsargu priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (pirmajā rindā sestais no kreisās) un iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš. 20. gs. 20. gadi.

Fotogrāfs Krišs Rake. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Nosaukums

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas un Latvijas Neatkarības kara Latvijas valsts prioritāte bija valsts robežu izveide un apsargāšana, tādēļ bija nepieciešams izveidot bruņotu dienestu, kas aizsargātu jaunās valsts robežu. 07.11.1919. Latvijas Neatkarības kara laikā tika dibināts Robežapsardzības dienests – pirmā struktūrvienība, kuras uzdevums atbilstoši tā nosaukumam bija aizsargāt valsts robežu. 08.11.1920. tas tika pārdēvēts par Robežsargu divīziju, bet ar 02.02.1922. Ministru kabineta lēmumu tā tika pilnībā reorganizēta kā Iekšlietu ministrijas Robežapsardzības nodaļas pārraudzībā esošā Robežpolicija, savukārt no 06.05.1935. – Iekšlietu ministrijas Robežsargu brigāde.

Robežsardzes mērķis un uzdevumi

Lai gan robežu apsardzības dienesta nosaukums un reglaments vairākkārt mainījās, dienesta mērķis un uzdevumi būtībā palika nemainīgi – aizsargāt valsts robežu, miera laika apstākļos ar to vairāk saprotot nelikumīgas robežas šķērsošanas, kontrabandas pārvešanas un tamlīdzīgu pārkāpumu novēršanu. Ar to arī skaidrojama vēlākā Robežapsardzības nodaļas reorganizēšana Iekšlietu ministrijas, nevis Kara ministrijas pakļautībā, jo militāra uzbrukuma gadījumā valsts jāaizsargā tās regulārajiem spēkiem ar pārējo bruņoto dienestu palīdzību.

Likums par valsts robežu apsardzību noteica, ka valsts robeža apzīmēta ar robežzīmēm, ko kārtībā uztur Iekšlietu ministrija saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem ar kaimiņu valstīm. Likums noteica arī, ka valsts robežu pāriet un pārbraukt var vienīgi noteiktā vietā un laikā. Robežas pāriešanai paredzēti robežu pārejas punkti. Robežas pāriešana ārpus pārejas punktiem var notikt tikai saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem vai vienošanos ar kaimiņu valstīm.

Latvijas – Lietuvas robežpunkts Bauska – Kauņa. Ceraukstes pagasts, 1927. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

1920. gada augusta Robežsargu divīzijas reglaments noteica, ka robežas apsardzība ieviesta, lai novērstu kontrabandu un nelikumīgu robežu pāriešanu vai pārbraukšanu gan virzienā no ārzemēm uz Latviju, gan no Latvijas uz ārzemēm arī gadījumos, kad nav iesaistīta kontrabanda. Robežsargu uzdevums ir 1) nepieļaut kontrabandas pārgādāšanu pāri valsts robežai un robežu pāriešanu; 2) aizturēt pārkāpējus, to mantu un pārvietošanās līdzekļus.

1935. gadā apstiprinātajā Robežsargu brigādes reglamentā kā galvenais pienākums tika noteikts apsargāt valsts robežu un robežzīmes un gādāt par to neaizskaramību, apkarot nelegālu robežpāreju un kontrabandu, rūpēties par kārtību un apkarot noziedzību pierobežā, kā arī veikt citus ar likumiem vai iekšlietu ministra rīkojumiem uzliktus pienākumus.

Darbības likumiskais konteksts

Robežas aizsardzības spēku darbību noteica attiecīgajā laika posmā spēkā esošie likumi, noteikumi un reglamenti:

Tautas Padomes 05.12.1918. izdotie iekšējās apsardzības pagaidu noteikumi;
07.11.1919. Latvijas armijas virspavēlnieka pulkveža Jāņa Baloža pavēle, ar kuru tika izveidots robežsargu priekšnieka postenis un Robežapsardzības dienests, bet ar 27.11. pavēli tas tika papildināts ar trim robežapsardzības rajonu centriem: Valmieru, Jelgavu un Krustpili;
02.02.1922. Ministru kabineta lēmums, ar kuru Robežsargu divīzija pārgāja Iekšlietu ministrijas Robežapsardzības nodaļas pakļautībā kā Robežpolicija;
26.03.1935. pieņemtais likums par valsts robežu apsardzību un Robežsargu brigādes reglaments.

Robežas apsardzības plānu izstrādāja robežsargu vadība un apstiprināja iekšlietu ministrs kopā ar kara ministru.

Struktūra

No 07.11.1919. līdz 02.02.1922. Robežsargu divīzija bija Apsardzības ministrijas struktūrvienība.

Pēc reorganizācijas robežapsardzības nodaļa un Robežsargu brigāde bija Iekšlietu ministrijas struktūra. Robežsargu brigādei bija komandieris un brigādes štābs.

Likums noteica, ka Robežsargu brigādes karavīrus sauc par robežsargiem un Robežsargu brigādes karavīri padoti visiem armijā pastāvošajiem likumiem un noteikumiem, izņemot gadījumus, kuros šis likums nosaka citādi.

Sākotnējā Robežsargu divīzijas struktūra paredzēja, ka Latvijas robeža apsardzībai sadalīta rajonos, un katrā rajonā ietilpst vairākas distances, kas savukārt sadalītas posteņos. Postenis sastāvēja no štatos paredzēta cilvēku skaita, kam uzticēta robežas apsardzība līdz nākamajam postenim. Viss posteņa apsardzībā esošais zemes gabals bija sadalīts iecirkņos, kuru lielums bija atkarīgs vai nu no paša zemes gabala, vai īpašiem nosacījumiem par robežas apsardzību.

Pēdējās strukturālās izmaiņas brigādei tika noteiktas 26.03.1935., kas paredzēja, ka Robežsargu brigādi veido bataljoni, rotas, vadi un sardzes, savukārt valsts robeža tika iedalīta bataljonu apgabalos, rotu rajonos, vadu iecirkņos un sardžu apgaitās. Latvijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) robežu sargāja trīs bataljoni: 1. Dagdas robežsargu bataljons; tas sastāvēja no trim rotām, deviņiem vadiem un trim sardzēm, kas bija dislocētas Indrā, Nauļānos un Škaunē; 2. Zilupes robežsargu bataljons; tas sastāvēja no četrām rotām, 12 vadiem un 40 sardzēm, kuras bija dislocētas Zilupē, Krivandā, Goliševā un Mežvidū; 3. Abrenes robežsargu bataljons; tas sastāvēja no četrām rotām, 11 vadiem un 39 sardzēm, kas bija dislocētas Augšpilī, Rītupē, Radovā un Kancēnos.

Latvijas un Polijas robežu sargāja 4. Apvienotā bataljona trīs rotas un divi vadi, kuri bija dislocēti Subatē, Zemgalē un Priedainē. Latvijas un Igaunijas robežu sargāja trīs rotas Valkā, Ziemupē un Rūjienā, savukārt viens vads bija dislocēts Ainažos. Latvijas un Lietuvas robežu sargāja sešas rotas, kas bija dislocētas Reņģē, Mežmuižā, Bauskā, Skaistkalnē un Neretā.

Formējuma vadītāji
Autora veidota.
Struktūras nosaukums	Dienesta pakāpe, vārds, uzvārds	Pilnvaru termiņš
Robežapsardzības dienests	Rotmistrs Kārlis Gailītis	07.11.1919.–19.01.1920.
Robežapsardzības dienests	Pulkvedis-leitnants Arnolds Godkalns	19.01.1920.–07.07.1920.
Robežsargu divīzija	Pulkvedis Jūlijs Jansons	07.07.1920.–11.01.1921.
Robežsargu divīzija	Pulkvedis-leitnants Jānis Luters	11.01.1921.–14.02.1922.
Robežpolicija	Jānis Ķēmanis	14.02.1922.–24.04.1928.
Iekšlietu ministrijas Robežapsardzības dienests	Pulkvedis Ludvigs Bolšteins	24.04.1928.–06.05.1935.
Robežsargu brigāde	Ģenerālis L. Bolšteins	06.05.1935.–21.06.1940.

Robežsargi un aizsargi pierobežā Ilūkstes apriņķī. 20. gs. 20. gadu pirmā puse.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Latvijas robežsargu grupa Reiku kordonā. Ludzas apriņķis, ap 1922. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Robežsargi Bauskā. 20. gs. 30. gadu sākums.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Militarizētās robežapsardzības priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (no kreisās) ar apgabala priekšniekiem, 09.1931.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Goda vārti Zilupes robežapsardzības apgabala 3. rajonā Krivandā. 16.12.1934.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Robežsargu ģimenes Lipencavā, Latgales pusē. 18.11.1935.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Ludvigs Bolšteins. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts Vēstures arhīvs.

Vēsturiskā attīstība

Latvijas Neatkarības kara laikā, 01.09.1919., Latvijas armijas Kara satiksmes pārvalde izveidoja pirmos robežkontroles punktus uz Latvijas un Igaunijas robežas, bet 07.11.1919. ar Latvijas armijas virspavēlnieka J. Baloža pavēli tika dibināts Robežapsardzības dienests. Par dienesta priekšnieku iecēla rotmistru K. Gailīti, to pakļāva Armijas štāba priekšniekam. 26.11.1919. tika izveidots robežsargu Galvenais štābs un pierobeža sadalīta trīs robežapsardzības rajonos ar centriem 1. Valmierā, 2. Jelgavā un 3. Krustpilī.

Pēc Latvijas Neatkarības kara, 08.03.1920., tika izveidots 4. robežsargu krasta apsardzības rajons, kura uzdevumos bija apsargāt jūras robežu no Ainažiem līdz Palangai, savukārt 08.11.1920. robežapsardzības rajoni tika pārveidoti par pulkiem jaunizveidotās Robežsargu divīzijas sastāvā. Divīzijas pulkiem apsargājamie rajoni tika sadalīti šādi: Latvijas strēlnieku pulks – 3. robežapsardzības rajons (PSRS); 2. Robežsargu pulks – 2. robežapsardzības rajons (Igaunija); 3. Robežsargu pulks – 1. robežapsardzības rajons (Lietuva); 4. Robežsargu pulks – 4. robežapsardzības rajons (piekraste).

02.02.1922. Ministru kabinets reorganizēja Robežsargu divīziju dienestu, pārceļot to Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas ietvaros tika izveidota Robežapsardzības nodaļa, kas pārraudzīja Robežpoliciju. Dažādu apstākļu dēļ demilitarizēts dienests valsts robežu nespēja efektīvi sargāt, tādēļ 24.04.1928. tika pieņemts likums par valsts robežas apsardzību, kā rezultātā robežsardzes dienests atkal tika militarizēts, un par tā komandieri tika iecelts pulkvedis (vēlāk ģenerālis) L. Bolšteins.

06.05.1935. dienests tika pārveidots par atsevišķu karaspēka vienību Iekšlietu ministrijas pakļautībā – Robežsargu brigādi. Tās ietvaros tika izveidots 1. Dagdas, 2. Zilupes, 3. Abrenes un 4. Apvienotais bataljons. Lai arī 05.10.1939. tika parakstīts Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, 25.10.1939., reaģējot uz Vācijas iebrukumu Polijā, lai pastiprinātu robežapsardzību uz Latvijas un Polijas robežas, tika izveidots 5. Krāslavas robežsargu bataljons.

Likvidēšana

15.06.1940. rītā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta NKVD (Народный комиссариат внутренних дел, НКВД) vienības uzbruka Latvijas robežsargu posteņiem Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos, bojā gāja pieci cilvēki, bet gūstā tika aizvesti 37 Latvijas iedzīvotāji. 16.06.1940. sekoja PSRS ultimāts, un 17.06.1940. PSRS karaspēks šķērsoja valsts robežu un ieņēma visus stratēģiski svarīgos punktus, uzsākot Latvijas okupāciju.

Nevēlēdamies pakļauties okupācijas varai, ģenerālis L. Bolšteins 21.06.1940. savā kabinetā izdarīja pašnāvību nošaujoties. Ģenerālis atstāja divas vēstules, vienu savai mātei, kurā rakstīja: “Māte, piedod, es citādi nevarēju!”, un otru “savai priekšniecībai”, kurā teikts: “Mēs latvieši sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest lai mēs to paši noārdam. Es nespēju piedalīties Ģen. Bolšteins” (saglabāta oriģinālrakstība).

03.10.1940. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Tautas komisārs Alfons Noviks parakstīja pavēli par četru Robežsargu brigādes bataljonu izformēšanu uz Latvijas austrumu robežas un 1240 robežsargu atvaļināšanu, bet 09.10.1940. pierobežā arestēja 113 robežsargus. Šos robežsargus no Daugavpils cietuma deportēja uz Sibīriju, kur notiesāja pēc PSRS kriminālkodeksa 58. panta par spiegošanu un cīņu pret revolūciju kustību, sodot ar brīvības atņemšanu vai nāves sodu. 10.10.1940. Robežsargu brigāde tika likvidēta.

Ietekme uz valsts drošību

Latvijas Republikas robežapsardzības spēkiem bija liela nozīme valsts drošības veidošanā un robežas aizsardzībā. Lai arī pēc Neatkarības kara bruņotie spēki kopumā pārgāja uz miera laika štatiem, valsts robežas aizsardzības nozīme pastiprinājās un visu starpkaru periodu to sargāja robežsargi, nereti arī pret nelegālu robežas šķērsošanu un provokācijām no PSRS iesūtītu spiegu puses.

Robežsargu brigāde arī attīstīja pierobežas infrastruktūru un nostiprināja valsts varu un prestižu vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī apkaroja noziedzību un rūpējās par mieru un drošību.

Multivide

Robežapsardzības spēku robežsargi, robežsargu priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (pirmajā rindā sestais no kreisās) un iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš. 20. gs. 20. gadi.

Fotogrāfs Krišs Rake. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Robežsargi un aizsargi pierobežā Ilūkstes apriņķī. 20. gs. 20. gadu pirmā puse.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Latvijas robežsargu grupa Reiku kordonā. Ludzas apriņķis, ap 1922. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Latvijas – Lietuvas robežpunkts Bauska – Kauņa. Ceraukstes pagasts, 1927. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Robežsargi Bauskā. 20. gs. 30. gadu sākums.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Militarizētās robežapsardzības priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (no kreisās) ar apgabala priekšniekiem, 09.1931.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Goda vārti Zilupes robežapsardzības apgabala 3. rajonā Krivandā. 16.12.1934.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Robežsargu ģimenes Lipencavā, Latgales pusē. 18.11.1935.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Ludvigs Bolšteins. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts Vēstures arhīvs.

Latvijas Republikas Robežsargu brigāde

Saistītie šķirkļi

Robežapsardzības spēku robežsargi, robežsargu priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (pirmajā rindā sestais no kreisās) un iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš. 20. gs. 20. gadi.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas – Lietuvas robežpunkts Bauska – Kauņa. Ceraukstes pagasts, 1927. gads.

Robežsargi un aizsargi pierobežā Ilūkstes apriņķī. 20. gs. 20. gadu pirmā puse.

Latvijas robežsargu grupa Reiku kordonā. Ludzas apriņķis, ap 1922. gadu.

Robežsargi Bauskā. 20. gs. 30. gadu sākums.

Militarizētās robežapsardzības priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (no kreisās) ar apgabala priekšniekiem, 09.1931.

Goda vārti Zilupes robežapsardzības apgabala 3. rajonā Krivandā. 16.12.1934.

Robežsargu ģimenes Lipencavā, Latgales pusē. 18.11.1935.

Ludvigs Bolšteins. 20. gs. 20. gadi.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

Latvijas Republikas Robežsargu brigāde

Saistītie šķirkļi

Robežapsardzības spēku robežsargi, robežsargu priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (pirmajā rindā sestais no kreisās) un iekšlietu ministrs Eduards Laimiņš. 20. gs. 20. gadi.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Latvijas – Lietuvas robežpunkts Bauska – Kauņa. Ceraukstes pagasts, 1927. gads.

Robežsargi un aizsargi pierobežā Ilūkstes apriņķī. 20. gs. 20. gadu pirmā puse.

Latvijas robežsargu grupa Reiku kordonā. Ludzas apriņķis, ap 1922. gadu.

Robežsargi Bauskā. 20. gs. 30. gadu sākums.

Militarizētās robežapsardzības priekšnieks pulkvedis Ludvigs Bolšteins (no kreisās) ar apgabala priekšniekiem, 09.1931.

Goda vārti Zilupes robežapsardzības apgabala 3. rajonā Krivandā. 16.12.1934.

Robežsargu ģimenes Lipencavā, Latgales pusē. 18.11.1935.

Ludvigs Bolšteins. 20. gs. 20. gadi.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra