Martas Skujas dzejas rakstīšanas talants spilgti un paliekoši attīstījās 20. gs. 30.–40. gadu latgaliešu lirikā, bet mūsdienās vairāk atceras un runā tieši par dzejnieces kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieces drosmi un traģismu. M. Skujai 1946. gada 18. jūlijā tika piespriests nāvessods – nošaujot, kas tika izpildīts 1946. gada 17. oktobrī. Dzejnieces dzejoļu krājums “Naziņā” (pirmizdevums 1944. gadā, atkārtoti 1991. un 2012. gadā) ir viens no spēcīgākajiem mīlestības dzejas un sonetu krājumiem latgaliešu literatūrā.
Izcelšanās, izglītība un ģimene
Dzimusi lietuviešu kalpu Romualda un Kazimiras ģimenē kā vecākā meita. Neraugoties uz literatūrā un atsevišķos arhīva materiālos minēto 5. jūliju, dokumenti apliecina, ka dzejniece dzimusi 6. jūlijā. Drīz pēc Valērijas dzimšanas ģimene pārcēlās uz Tilžu (1918. gadā Tilžā piedzima Valērijas māsa Anna, kurai tautība bija norādīta latviete, bet Valērijai – lietuviete). M. Skuja apmeklēja Tilžas Brāļu Skrindu pamatskolu (1925–1929). Turpināja izglītību Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā (1929–1933), kopš 1929. gada bija spiesta iesaistīties lauksaimniecības darbos, pelnot naudu iztikai. Latvijas Universitātē viņa studēja matemātiku (1933–1935), vēlāk baltu filoloģiju (1936–1939). Kā norādīja pati autore, tad studijas tika pārtrauktas slimības dēļ. Ap 1933. gadu M. Skuja nokārtoja eksāmenus, lai varētu mācīt pamatskolā latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku un dabaszinības. 1940. gada 13. janvārī viņa salaulājās ar literātu un sabiedrisku darbinieku Viktoru Munduru un pārgāja vīra uzvārdā. V. Galvanovska, parakstot savus darbus, sāk lietot gan vīra uzvārdu, gan viņa pseidonīmu Skuja.
