Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) vēsture saistīta ar vairāku izglītības iestāžu darbības etapiem. Akadēmijas nosaukuma vēsturiskās izmaiņas balstītas uz šo dažādo izglītības iestāžu darbības periodu. LSPA dibināta kā Latvijas Fiziskās izglītības institūts (LFII, 1921–1925).

Institūcijas nosaukuma maiņa saistīta ar Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūta (LTU FAI, 1926–1940) dibināšanu 02.10.1926., kuru izveidoja uz LFII darbības pamata.

Ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu 14.08.1945. institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu (LVFKI).

Pēc neatkarības atjaunošanas, lai pilnīgāk atspoguļotu augstskolas statusu un profilu, ar Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas lēmumu 05.11.1991. LVFKI pārdēvēts par LSPA. Kopš 01.07.2024. tās oficiālais nosaukums ir Rīgas Stradiņa universitātes Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (RSU LSPA).

Starpkaru periodā akadēmijas mērķus un uzdevumus noteica LFII un LTU FAI statūti (apstiprināti 06.09.1921). Institūtu galvenais uzdevums bija fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošana skolām (pamatskolām, vidusskolā, speciālām skolām), armijai un sabiedriskām organizācijām, kuru darbībā ietilpa fiziskā audzināšana, fiziskās audzināšanas teorētisko un praktisko jautājumu risināšana, fiziskās attīstības un audzināšanas pārraudzība valstī.

Padomju okupācijas periodā augstskolas uzdevumus noteica LVFKI statūti. LVFKI galvenie uzdevumi bija fiziskās audzināšanas pasniedzēju sagatavošana vidusskolām, tehnikumiem un augstskolām un pasniedzējus trenerus sporta organizācijām.

Pēc neatkarības atjaunošanas LSPA darbības pamatmērķi tika definēti tās pirmajā satversmē (stājās spēkā 10.03.1992.), otrajā satversmē (stājās spēkā 08.07.1998.) un trešajā satversmē (stājās spēkā 30.05.2007., zaudēja spēku 01.06.2022.). LSPA mērķi un uzdevumi bija akadēmiskās un profesionālās izglītības sniegšana, izglītotu pedagogu sagatavošana, zinātnes attīstība pedagoģijas, sporta pedagoģijas un citās sporta zinātnes jomās, sporta darbinieku un pedagogu profesionālās kvalifikācijas celšana un kultūras izkopšana.

LSPA attīstības stratēģijā 2015.–2020. gadam augstskola izvirzījusi četrus stratēģiskās attīstības prioritāros virzienus: 1) sports, sporta izglītība un socializācija, 2) sabiedrības veselības uzlabošana dažāda vecuma cilvēkiem: tautas sports, bērnu un jaunatnes sports, pielāgotais sports, 3) augsto sasniegumu sports, 4) sporta sociāli ekonomiskie aspekti. 

Arī pēc integrācijas ar universitāti RSU LSPA saglabā savu specializāciju sporta zinātnē un turpina nodrošināt izglītību sporta nozarē. 

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas nostabilizējās prasība par centrālas fiziskās audzināšanas skolas izveidi, lai sagatavotu fiziskās audzināšanas skolotājus, balstoties uz jaunākajām zinātnes un pedagoģijas atziņām. Jau 1918. gadā pie Latviešu izglītības biedrības tika izveidoti fiziskās audzināšanas skolotāju sagatavošanas kursi. 09.1920. kursus pārņēma Izglītības ministrija un tie tika reorganizēti par Latvijas Centrālās pedagoģiskās fiziskās izglītības institūtu. Mācības institūtā tika uzsāktas jau 02.09.1920, bet institūta oficiālie atklāšanas svētki Rīgā, Nacionālajā teātrī tika organizēti 19.05.1921. Izglītības ministrija 13.11.1920. apstiprināja institūta statūtus, bet 06.09.1921. statūti tika apstiprināti jaunā redakcijā un augstākā instancē – Ministru kabinetā. 06.09.1921. tiek uzskatīts par LSPA dibināšanas datumu. Mācību iestāde ar jauno statūtu apstiprināšanu ieguva arī jaunu nosaukumu – LFII. Neraugoties uz pakāpenisku LFII darbības pakāpenisku izvēršanu un sporta speciālistu atzinīgu vērtējumu, pēc Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkojuma 1925. gadā tika uzsākta LFII likvidācija, to pabeidzot 31.03.1925. LFII likvidāciju pamatoja ar institūta nepilnīgo mācību programmu, fiziskās audzināšanas skolotāju pārprodukciju valstī un finanšu līdzekļu trūkumu.

Pret LFII likvidāciju iebilda sporta speciālisti. Pēc Latvijas Tautas universitātes un Skolu departamenta fiziskās audzināšanas inspektora Voldemāra Cekula ierosinājuma 04.06.1926. tika pieņemts lēmums par jaunas fiziskās izglītības mācības iestādes – Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūta – dibināšanu. LTU FAI daļēji pārņēma iepriekš likvidētā LFII mācību materiālus un inventāru, kā arī studiju programmas, tādējādi LTU FAI uzlūkojams kā LFII turpinājums. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē valdības līmenī tika apspriesta LTU FAI pārveide par akadēmisku mācību iestādi. Kā viens no variantiem tika piedāvāts LTU FAI pievienot Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātei kā autonomu nodaļu.

Pēc padomju okupācijas Latvijā 08.–09.1940. tika uzsākta LTU FAI likvidācija un tika pieņemts lēmums par jaunas mācību iestādes ar augstskolas statusa dibināšanu. Darbu sākšanu pie jaunās augstskolas – Valsts fiziskās audzināšanas institūta izveides pārtrauca nacistiskās Vācijas okupācija 07.1941.

Pēc padomju otrreizējās okupācijas 14.08.1945. tika pieņemts lēmums par LVFKI dibināšanu pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) fiziskās audzināšanas augstskolu parauga. 1946. gadā fiziskās audzināšanas institūti darbojās Maskavā, Ļeņingradā, Harkivā, Almati, Kauņā, Minskā un Tbilisi. Oficiāli institūts darbu uzsāka 01.01.1946. Jaunā augstskola tika iekļauta PSRS augstākās izglītības sistēmā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas atbilstoši Latvijas augstākās izglītības koncepcijai, Latvijas republikas izglītības likuma pamatprincipiem (stājās spēkā 31.07.1991.) un Augstskolu likumam (stājās spēkā 01.12.1995.) tika īstenots darbs pie LSPA akadēmiskā, zinātniskā un saimnieciskā darba pārkārtojumiem un modernizācijas, lai iekļautos demokrātiskas Latvijas un Eiropas izglītības sistēmā. Nozīmīga bija studiju sistēmas reorganizēšana, ieviešot profesionālās, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas, kas atbilstu Boloņas deklarācijas par “Eiropas augstākās izglītības telpu” prasībām. Svarīgs LSPA sasniegums bija akreditētas augstskolas statusa iegūšana. Statusu apstiprināja Latvijas Augstākās izglītības padome 14.07.1998. Akreditētas augstskolas statuss LSPA deva tiesības īstenot akreditētas studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu.

Kopš 01.07.2024. RSU LSPA darbojas kā atsevišķa struktūrvienība Rīgas Stradiņa universitātē.

Līdz iekļaušanai Rīgas Stradiņa universitātē LSPA bija valsts dibināta autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kā arī bija atvasināta publiska persona, ko garantē Augstskolu likums. Atvasinātās publiskās personas statuss ļāva augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. Akadēmijas darbību regulēja LSPA Satversme un tādi normatīvie akti kā Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums. LSPA atradās Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Līdz 1940. gadam LSPA atradās Izglītības ministrijas pārziņā.

Padomju okupācijas periodā LVFKI, tāpat kā citas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) esošās augstākās mācību iestādes, bija tieši pakļautas dažādām LPSR valsts pārvaldes struktūrām, kas laika gaitā mainījās. Periodā līdz 1990. gadam LVFKI bija pakļauts LPSR Tautas komisāru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejai (14.08.1945.–24.03.1946.), LPSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejai (24.03.1946.–13.04.1953.; 31.03.1954.–01.03.1959.), LPSR Veselības aizsardzības ministrijai (13.04.1953.–31.03.1954.), LPSR Sporta biedrību un organizāciju savienībai (01.03.1959.–23.10.1959.; 04.05.1961.–07.01.1966.), LPSR Ministru Padomes Valsts augstākās un vidējās speciālās izglītības komitejai (23.10.1959.–04.05.1961.; 07.01.1966.–29.09.1966.), LPSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijai (29.09.1966.–16.05.1988.), LPSR Tautas izglītības ministrijai (16.05.1988.–04.05.1990.).

Līdz 01.07.2024. studiju un pētniecības darbs LSPA tika īstenots septiņās katedrās – Anatomijas katedrā, Teorijas katedrā, Vadības katedrā, Sporta spēļu katedrā, Aciklisko sporta veidu katedrā, Slēpošanas katedrā, Vieglatlētikas katedrā.

Zinātniskās pētniecības īstenošanai LSPA bija izveidotas divas zinātniskās pētniecības struktūrvienības – Veselības aprūpes sportā izpētes centrs un Sporta zinātnes pētniecības laboratorija, kas dibināti 09.2020. LSPA zinātniskās darbības galvenie pētniecības virzieni bija: 1) bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu sports, 2) traumatisms un rehabilitācija sportā, 3) kinezioloģija, kustību un fizisko īpašību biomehānika, 4) organisma funkcionālās spējas dažāda vecuma, veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības cilvēkiem, 5) fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, 6) pedagoģija, rekreācija, sporta psiholoģija un vadība.

Pēc iekļaušanas RSU sastāvā RSU LSPA īsteno bakalaura studiju programmas “Sporta un izglītības speciālists”, “Sporta zinātne”, “Veselība, fiziskā aktivitāte un drošība” 

LSPA vadījuši 14 vadītāji un rektori: Mārtiņš Krūze (1921–1922), Jēkabs Dille (1922–1925), Voldemārs Cekuls (1926–1940), Ivans Lazurka (1945–1946), Jevgeņijs Sretenskis (1946–1951), Nikolajs Neļga (1951–1958), Aleksis Ailis (1958–1960), Jurijs Berdičevskis (1960, 1962), Andrejs Eļvihs (1960–1962), Vladimirs Maksimovs (1962–1982), Ilgvars Forands (1982–1988), Uldis Grāvītis (1988–2008), Jānis Žīdens (2008–2019), Juris Grants (2019–2024). Kopš 01.07.2024. RSU LSPA darbojas Rīgas Stradiņa universitātes veselības studiju prorektora Andra Skrides pakļautībā un RSU LSPA direktores Anitas Muižnieces (no 22.04.2025.) vadībā.