Normunds Hartmanis bija trimdas latviešu grāmatu izdevniecību, galvenokārt apgāda “Daugava”, grāmatu noformētājs.

N. Hartmanis piedzima kā vecākais bērns pulkveža-leitnanta Ernesta Eduarda un Vilmas (dzimusi Gūtberga) Hartmaņu divu bērnu ģimenē. N. Hartmanim ir dēli Māris (bioķīmiķis) un Jānis.

N. Hartmanis mācījās vācu pirmsskolā (līdz 1930. gadam) un absolvēja pulkveža Oskara Kalpaka pamatskolu (1939) Liepājā. Pēc tam viņš turpināja izglītību Liepājas Valsts ģimnāzijā (1939). Kad ģimene bija pārcēlusies uz Jelgavu, beidza Hercoga Pētera ģimnāziju (1939–1943). 

Ģimnāzijas laikā N. Hartmanī modās interese par grafisko dizainu, ilustrāciju un grāmatu iesiešanu. Viņš noformēja un iesēja vairākas grāmatas personīgajai bibliotēkai. 

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā N. Hartmani iesauca darba dienestā un Latviešu leģionā (1944. gada vasarā). Kara beigās viņš nokļuva bēgļu nometnē Neištatē (Lībekas apkārtnē). 

1946.–1948. gadā N. Hartmanis studēja arhitektūru un inženierzinātnes Baltijas Universitātē Hamburgā un Pinnebergā. 

1948. gada rudenī N. Hartmanis pārcēlās uz Zviedriju, kur Stokholmā studēja Lietišķās mākslas augstskolas (Konstfackskolan) reklāmas zīmēšanas un grāmatu mākslas klasē (1950–1953). 

Trimdas gaitu sākumā, 1949.–1950. gadā, N. Hartmanis bija darbinieks Electrolux fabrikā. Pēc tam viņš strādāja par grafiķi attēlu apstrādei un izkārtojumam institūtā (Nordiska korrespondensinstitutet, 1953–1954), darbojās ar dizainu grafikas uzņēmumā (Nordisk Rotogravyr, 1954–1960). N. Hartmanis strādāja ar dizainu, ilustrācijām un bija mākslinieciskais direktors (Lintas annonsbyrå, 1960–1983, Reklamshoppen, 1983–1990, jau kā līdzīpašnieks, Addition reklambyrå, 1990–1995, kā līdzīpašnieks kopā ar jaunāko dēlu Jāni). N. Hartmanis ilustrēja un noformēja grāmatas un periodiskos izdevumus, bija arī reklāmas ilustrāciju zīmētājs. 

N. Hartmanis bija grafiķis un grāmatu noformētājs trimdas latviešu apgādā “Daugava” (1952–1994). Šai izdevniecībai viņš sagatavoja vairāk nekā 140 grāmatas, kā arī darināja izdevniecības logotipu. “Daugava” 20. gs. 50. gadu beigās izdeva arī viņa izstrādātās spēļu kārtis ar latviskiem motīviem. N. Hartmanis sadarbojās arī ar citiem grāmatu izdevējiem: “Daugavas Vanagiem” (1968–1993), Latviešu nacionālo fondu (1978–1979), “Ziemeļblāzmu”, Zviedrijas latviešu Centrālās padomes izglītības nozari (1980–1981), “Atvasi” (1972–1985), “Memento” (1992–1998), “Senatni” un Jaunekļu kristīgo savienību. Arī pēc 1995. gada N. Hartmanis turpināja strādāt ar latviešu un zviedru grāmatām. Viņš sadarbojās arī ar zviedru bērnu un pieaugušo grāmatu izdevniecībām (to skaitā ar Verbum un Sandtorp Consult AB). Kopumā piedalījās vairāk nekā 200 grāmatu apdarē. 

N. Hartmanis bija gan līdzautors, gan grafiskais dizainers grāmatai par savu skolu – “Hercoga Pēteŗa ģimnazija. Academia Petrina” (1974). Redaktors bija viņa skolotājs un ģimnāzijas direktors Arturs Veisbergs. 

N. Hartmanis darbojās arī mūzikas nozares izdevumu ilustrēšanā. Viņš izgatavoja logotipu skaņu plašu izdevniecībai Latvian Music (1957) un veidoja vākus vairākām tās skaņu platēm. 

N. Hartmanis bija nozīmīgs un plaši pieprasīts trimdas latviešu grafiķis un grāmatu noformētājs. Viņa ilustrācijas un noformējumi ir ievērojamai daļai apgāda “Daugava” un vairāku citu latviešu apgādu izdevumu. Īpašu atzinību ir guvis viņa Jāņa Siliņa darba “Latvijas māksla” (darbs vairākos izdevumos) noformējums. Dažu autoru grāmatas, kurām N. Hartmanis bijis mākslinieks, ir saņēmušas Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda (KF) godalgas. Tās bija: Paula Kundziņa “Latvju Sēta” (1974), Aleksandra Platbārzda “Latvijas nauda” (1971) un Andreja Eglīša “Nesaule” (1953).

Studiju laikā Lietišķās mākslas augstskolā N. Hartmanis saņēma divas pirmās balvas par inovatīvu grafisko diplomu un emblēmu dizainu (1952). Lietišķās mākslas augstskolā eksāmena darbu izstādē par savu darbu viņš saņēma karaļa Gustava VI Ādolfa (Gustaf VI Adolf) pasniegto zelta pulksteni (1953).

Trimdas sabiedrībā N. Hartmaņa veikums novērtēts ar PBLA KF Krišjāņa Barona prēmiju (1981) tēlotāja mākslā. Tā piešķirta par lietpratīgi un mākslinieciski veiktiem grāmatu noformējumiem.