Pieminekli tika nolemts celt 1927. gadā, un tam ierādīja un iesvētīja vietu blakus Balvu parkam. Pamatakmens tika ielikts 03.06.1928. Pieminekli atklāja 14.08.1938., piedaloties ģenerālim Jānim Balodim, to iesvētīja mācītājs Pēteris Apkalns. Tā celšanu atbalstīja Abrenes apriņķa iedzīvotāji ar ziedojumiem. Piemineklis tika atliets bronzā Somijā, tas svēra trīs tonnas un bija 9 m augsts, tam bija granīta postaments.
Pirmās padomju okupācijas laikā, 05.04.1941., Abrenes apriņķa izpildkomiteja uzdeva Balvu pilsētas izpildkomitejai pieminekli novākt. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, 1943. gadā, pieminekli novietoja atpakaļ, vispirms bez postamenta, uz nelielas pamatnes. Otrās padomju okupācijas laikā pieminekli nogāza otrreiz un iznīcināja. 20.08.1992. Balvu pilsētas un Balvu rajona valde pieņēma lēmumu pieminekli atjaunot. Skulptūru tēlnieki K. Jansona dēls A. Jansons un I. Folkmanis pēc fotogrāfijām to darināja no jauna un atlēja Tallinā. Postamentu būvēja Balvu rajona komunālās celtniecības uzņēmums, akmeņkaļi Pētera Kravaļa vadībā veica kalšanas darbus, izmantojot vietējos laukakmeņus. Postamenta fasādē ir no Karēlijas granīta darināts krusts un uzraksts “Latgales partizāņu pulka kritušajiem karavīriem. 1919.–1920. gads”, bet pretējā pusē norādīts, ka piemineklis veltīts arī 1940.–1954. gada Latgales nacionālās brīvības cīnītājiem, iemūžināti arī tēlnieku vārdi. Pieminekļa atklāšana notika 11.11.1993.
Piemineklis ir restaurēts 2020.–2021. gadā.