Allažu pagasts atrodas Vidzemē, Siguldas novada dienvidu daļā. Allažu pagasts robežojas ar Siguldas novada Inčukalna, Krimuldas, Mālpils un Siguldas pagastu, Siguldas pilsētu, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastu.

Allažu pagastā atrodas piecas apdzīvotas vietas: Allaži (novada nozīmes attīstības centrs, lielciems, pagasta centrs), Stīveri (vidējciems), Allažmuiža (vidējciems), Egļupe (vidējciems), Plānupe (mazciems). Pagasta centrs Allaži atrodas 12 km attālumā uz dienvidiem no novada centra Siguldas un 54 km uz austrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Allažu pagasta kopējā platība ir 156,4 km². Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 1764.

Allažu teritorija ir apdzīvota kopš 11. gadsimta. Apdzīvotās vietas nosaukums, visticamāk, ir lībiešu valodas izcelsmes vārds allasille ‘lejup no augšienes’, ‘nokalne’. Allažu pagasts kā administratīva teritorija tika izveidots 19. gs. otrajā pusē. 

Allažu pagasta ģerbonis – ar viļņotu griezumu šķelts vairogs zelta un zaļā krāsā, kreisajā pusē atrodas ķimenes ziedkopa, labajā – zelta dzirnakmens. Ģerbonis apstiprināts 2002. gadā, idejas autore ir Ināra Paegle, mākslinieks – Vladimirs Ladusāns.

Pagasta centrā Allažos atrodas Siguldas novada pašvaldības Allažu klientu apkalpošanas centrs.

Allažu pagasts atrodas Viduslatvijas zemienē, Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļrietumu malā, klimats ir mēreni silts un mitrs. Reljefs ir lēzeni viļņots, vietām paugurains. Pagastā atrodas vairāki nelieli pauguri, no tiem zināmākais ir dabas liegums “Mazie Kangari”. Lielu daļu pagasta teritorijas aizņem meži un lauksaimniecības zemes.

Pagastā atrodas Černausku akmens (arī Ezernieku akmens), kas ir 1,7 m augsts, 5,2 m garš un 4,5 m plats un tiek uzskatīts par senu lībiešu kulta vietu. Tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Černausku ozols ir varenākais Allažu apkārtnes dižozols. Koka apkārtmērs ir 6,9 metri. 1977. gadā iekļauts dižkoku sarakstā. Allažu pagastā atrodas aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis “Ezernieku karsta kritenes”; tā teritorijā atrodas divi karsta ezeri – Vecezers un Linezers, kopā veidojot vienu no lielākajām karsta kriteņu sistēmām Latvijā.

Lielākā upe pagasta teritorijā ir Tumšupe, kas ir Lielās Juglas labā krasta pieteka. Tumšupei pagasta teritorijā ir divas pietekas – Arupīte un Ķībīte. Allažu teritorijā plūst arī Lielās Juglas pietekas (Krievupe un Suda) un Gaujas pietekas (Egļupe un Lorupe), kā arī vairākas mazākas upes.

Allažu pagastā atrodas arī dabas liegums “Mežmuižas (arī Kaļķugravas) avoti”.

Allažu pagastā ir vairāki nelieli ezeri un zivju dīķi, no kuriem pazīstamākie ir karsta ezeri Linezers, Vecezers un Velna dīķis, Kaļķugravas dzirnavezers Mežmuižas avotu dabas liegumā, kā arī Allažmuižas dzirnavezers pie Tumšupes.

Allažu pagastā atrodas vairāki salīdzinoši nelieli purvi: Buļļu purvs (arī Kangarnieku-Buļļu purvs), Kapurgu purvs, Klajais (Sarkanais) purvs, Laugas purvs, Pandu purvs, Torfa purvs, Tumšupes purvs.

Allažu pagastā ir saldūdens kaļķiežu, ģipšakmens, dolomīta, kūdras, kā arī grants un smilts atradnes. Lielbarģu atradnes šūnakmens tika lietots Rīgas Brāļu kapu un citu ievērojamu objektu izbūvē.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Allažu pagastā ir 11 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo Allažu ciemā, kā arī Allažmuižā un Stīveros. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Allažos, Siguldā vai citviet Siguldas novadā.

Uz Allažu pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Vidzemes šoseja)), Siguldā nogriežoties pa labi uz vietējo autoceļu V58 (Sigulda–Allaži–Ausmas) vai braucot pa autoceļu A2 un turpinot ceļu pa reģionālo autoceļu P3 (Garkalne–Alauksts), pie Allažmuižas nogriežoties pa kreisi uz vietējo autoceļu V58.

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina sabiedriskais autobuss maršrutā Sigulda–Allažmuiža vai Sigulda–Allaži–Mālpils, piemēram, Nr. 6876 Sigulda–Allaži–Mālpils (a/s “CATA”) un Nr. 6321 Sigulda–Allažmuiža (a/s “CATA”). Autobuss pietur pieturvietās “Allaži”, “Allažmuiža”, “Skola”, “Stīveri” un citās.

Allažu pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums.

Allažu pagastā nav lielu ražošanas, vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības uzņēmumu. Arī dažādu pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. Lielākie uzņēmumi un plašāku pakalpojumu sniedzēji atrodas novada centrā Siguldā.

Allažu pagastā ievērojamākie uzņēmumi ir SIA “INVICTA” (koka taras ražošana, zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, reģistrēts 2011. gadā) un SIA “Kokpārstrāde 98” (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, reģistrēts 1998. gadā) Allažos un SIA “Baltic Pork” (cūkkopība, reģistrēts 2000. gadā) un SIA “Tērauda darbnīca” (metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana, reģistrēts 2013. gadā) Allažmuižā.

Allažos ir pārtikas veikals.

Gan Allažos, gan Allažmuižā ir vairāki viesu nami, kuri piedāvā naktsmītnes, piemēram, viesu nams “Mauriņi” pie Allažiem un viesu nams “Švinkates” Allažmuižā.

Tuvākā degvielas uzpildes stacija atrodas Siguldā.

Allažu pagastā vienīgā vispārējās izglītības iestāde ir Allažu pamatskola. Pirmā skola Allažos tika izveidota 18. gs. beigās, bet mūsdienu pamatskolas vēsture aizsākās 1926. gadā, kad par ziedojumiem tika uzbūvēta skolas ēka. 1992. gadā skolas ēka nodega ugunsgrēkā, pēc kura tika sākta jaunas skolas ēkas būvniecība. Laika gaitā pilnveidota skolas infrastruktūra, 2011. gadā pilnībā tika renovēta pirmsskolas izglītības grupu ēka, kā arī 2014. gadā izveidots plašs sporta laukums.

Pie pamatskolas atrodas Allažu sporta centrs.

Kultūras dzīvi Allažu pagastā organizē Siguldas novada struktūrvienība Allažu Tautas nams (1926). Pagastā darbojas vairāki radošie kolektīvi: amatierteātris “Aka” (izveidots 2012. gadā), bērnu folkloras kopa “Tiptaiņi” (izveidota 2012. gadā), vokālais ansamblis “Liepavots” (izveidots 1974. gadā), kā arī divi deju kolektīvi, proti, Siguldas novada Allažu pagasta Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis” (izveidots 1961. gadā) un Siguldas novada Allažu pagasta Tautas nama vecākās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelis” (izveidots 2019. gadā).

Veselības aizsardzības funkciju Allažu pagastā nodrošina Allažu medpunkts, kur pieejami ģimenes ārsta un zobārsta pakalpojumi. Plašāki veselības aizdardzības pakalpojumi pieejami Siguldas slimnīcā.

Allažos atrodas Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs  (izveidots 2001. gadā), kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem nepilngadīgajiem.

Arheoloģiskie atradumi pagasta teritorijā liecina, ka tas ticis apdzīvots kopš 11. gs. – šeit dzīvoja Gaujas lībieši. Vēstures liecības atrastas senkapos pie Allažu kapsētas, Kapurgu un Saknīšu–Atvasīšu senkapos. Apkārtnes lībiešu centrs bija Satezeles pilskalns. Pēc lībiešu pievēršanas kristietībai Allažu teritorija tika pievienota Livonijai.

Pēc poļu–zviedru kara, Vidzemei nonākot zviedru valdījumā, veiktajās arklu revīzijās redzamas senākās Allažu apkārtnes mājsaimniecības, piemēram, Černauskas, Pullēni, Stīverkrogs (Stīveri) un citas.

Apkārtnē par centru kļuva Allažu muiža (vācu Allasch), bet bija arī citas, piemēram, Plānupes (vācu Gut Planup), Pullēnu (vācu Pullendorf) un Šķiliņu (vācu Schillingshof) muiža. Stīveros bija mācītājmuiža jeb pastorāts.

18. gs. sākuma Lielā mēra laikā bojā gāja gandrīz 90 % apkārtnes iedzīvotāju.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai Allažu apkārtnē tika izveidotas vairākas nozīmīgas manufaktūras, piemēram, ādas apstrādes, stikla un cukura ražotnes, kā arī darbojās liķiera brūzis.

1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta, līdz mūsdienām saglabājusies ūdens dzirnavu ēka un muižas parks.

Pirmā pasaules kara laikā Allažu pagasts tika izpostīts, pagasta teritorijā atrodoties frontes līnijai.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas muižu teritorijas tika sadalītas jaunsaimniecībās. Pagastā 1926. gadā tika uzceltas vairākas nozīmīgas ēkas, piemēram, tautas nams, skola un baznīca. 

Padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, tika izveidota Allažu ciema padome. 1949. gadā Allažu pagasts tika likvidēts. 20. gs. 50. gados Allažu ciemam tika pievienotas vairākas teritorijas – Mucenieku ciems un Jūdažu ciema kolhozs “Dzirkstele”. Kolektivizācijas laikā apkārtnē izveidoti vairāki kolhozi, kuri 1973. gadā apvienoti vienā kolhozā “Allaži”.

1990. gadā tika atjaunots Allažu pagasts, bet 2009. gadā Allažu pagasts tika pievienots Siguldas novadam.

Saknīšu–Atvasīšu senkapi (lībiešu uzkalniņkapi) datēti ar 11.–12. gadsimtu. Senkapi atrodas starp Allažiem un Allažmuižu, Allažu pagastā pie Saknītēm un Atvasītēm. Tie tiek uzskatīti par pirmajiem literatūrā aprakstītajiem senkapiem Latvijas teritorijā – tos 17. gs. sākumā aprakstīja tirgotājs Francs Nīenstede (Franz Nyenstede). Senkapi ir klasificēti kā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Kapurgu senkapus veido 25 uzkalniņi. Tie atrodas Allažu pagastā pie Maltām un Zvirgzdiem. Senkapi ir klasificēti kā reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Allažu vecās kapsētas senkapi atrodas Allažu pagasta Stīveros pie Allažu vecās kapsētas. Senkapi ir klasificēti kā reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Allažmuižā pie Ezerkalnu mājām atrodas 17. gs. pirmajā pusē celtās zviedru baznīcas drupas. No laukakmeņiem mūrētajai celtnei redzamas logu apmales un stūru krustojumi, kā arī krusta zīme, kas darināti no Allažu šūnakmens. Ap baznīcu bija viduslaiku kapsēta. Zviedru baznīcas drupas ar apkārt esošo kapsētu ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

Allažu evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta. Baznīcas zvans izgatavots Vācijā un ievietots baznīcas tornī 1928. gadā. Ēka atrodas Stīveros. Padomju okupācijas laikā baznīcā tika ierīkota ēdnīca, bet vēlāk tās ēka tika izmantota kā noliktava. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Allažu baznīcas ēka tika restaurēta un tai ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Allažu pagastā atrodas arī citi vēsturiski objekti un piemiņas vietas, piemēram, Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka, piemineklis tēlniekam Teodoram Zaļkalnam (uzstādīts pēc T. Zaļkalna nāves, tēlnieks Uldis Sterģis), piemineklis pie pagasta nama par godu Kārļa Ulmaņa līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā 1904. gadā (atklāts 1991. gadā), Allažu kapsētas kapliča (celta no šūnakmens 1853. gadā), līdzās piemineklis latviešu leģionāriem (atklāts 1994. gadā, tēlnieks G. Krūmiņš). Pagastā atrodas Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi pie Allažu kapsētas, Otrajā pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi, vācu karavīru brāļu kapi Allažu muižas parkā.

Allažu pagasta Zaļos kalnos dzimis tēlnieks un māksalas pedagogs T. Zaļkalns.