Baltkāju raibērces Amblyomma albolimbatum (Neumann, 1907) [= Amblyomma (Anastosiella) albolimbatum (Santos Dias, 1993)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Nepaēdušas šīs raibērces var sasniegt 3–6 mm garumu. Baltkāju raibērču idiosoma ir brūnganos toņos, ovāla, ar tumšāku, vienkrāsainu skutumu (muguras vairogu). Mātītes ir lielākas par tēviņiem, un to muguras vairogs sedz tikai idiosomas priekšējo daļu. Nepaēdušām raibērcēm ir labi redzami festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa aizmugurējo malu). Baltkāju raibērcēm ir garas kājas ar baltām, šķērseniskām joslām. Šīm raibērcēm ir attīstītas acis, tomēr to redze ir vāja. Tās pārsvarā uztver tikai gaismas izmaiņas. Baltkāju raibērcēm ir attīstīti mutes orgāni un siekalu dziedzeri. Līdzīgi kā citas Ixodidae ērces, tās ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. Mātītes uz saimniekorganisma barojas vidēji 25 dienas. 

Baltkāju raibērču mātītes un tēviņi pārsvarā piestiprinās scinku Tiliqua rugosa kakla apvidū un ausu kanālā.

Baltkāju raibērcēm raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Visas kustīgās stadijas attīstās uz rāpuļiem. Paēdušās mātītes nokrīt no saimniekorganisma un pēc 10–12 dienām dēj olas. Laboratorijā veikti pētījumi rāda, ka baltkāju raibērču tēviņi pārojas ar mātītēm no dažādām, savstarpēji izolētām populācijām. Līdz šim uzskatīja, ka tā nenotiek.

Baltkāju raibērces Amblyomma albolimbatum ir Austrālijai endēma suga. Tās sastopamas no Rietumaustrālijas līdz Eira pussalai Dienvidaustrālijā. Baltkāju raibērces konkurē ar raibērču sugām Bothriocroton (Aponomma) hydrosauri un Amblyomma limbatum, kas arī sastopamas uz scinka Tiliqua rugosa. Šo ērču izplatības areāli saskaras un vietām veido ap 2 km pārklājumu.

Latvijā Amblyomma albolimbatum raibērces nav sastopamas.

Baltkāju raibērces barojas ar dažādu rāpuļu, pārsvarā ķirzaku un čūsku, asinīm. Visas šo raibērču kustīgās attīstības stadijas ir sastopamas uz Dienvidaustrālijas un Tasmānijas rietumu tīģerčūskām Notechis scutatus occidentalis un čūskām Pseudonaja affinis (Reptilia, Elapidae), uz scinka Tiliqua rugosa (Reptilia, Scincidae). Šie rāpuļi pārsvarā sastopami Rietumaustrālijas krūmājos un reizēm arī dārzos. Nesen baltkāju raibērces atrastas parazitējam uz cilvēka Rietumaustrālijā. Pēc ērces koduma cilvēkam četras dienas novēroja ādas iekaisumu ievainojuma vietā, vienu diennakti palielinājās kājas limfmezglu jutīgums. Citi simptomi netika novēroti. Baltkāju raibērcēm atrasti šādi slimību izraisītāji (mikroorganismi): Coxiella, Francisella, Hemolivia un Rickettsia. Nozīmīgākā suga ir Coxiella burnetii, kas dzīvniekiem un cilvēkam izraisa Q drudzi. Konstatēta jauna Rickettsia suga, kas ir cieši saistīta ar plankumaino drudzi izraisošo riketsiju Rickettsia grupu.